FOTO: Freepik.
Izskatīšanai Saeimā nodots Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, ar kuru iecerēts pilnveidot regulējumu par partnerību noslēgušu personu tiesībām un ierobežojumiem, paredzēt kārtību efektīvākai soda izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanai un nodrošināt Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās noteikto naudas sodu piemērošanu.
2024. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Notariāta likumā, kas Latvijā ieviesa partnerības institūtu, un attiecīgi tika veiktas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu šo attiecību juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību.
Administratīvās atbildības likumā (AAL) ir paredzētas cietušā (AAL 44. pants) un liecinieka (AAL 50. pants) tiesības neliecināt pret:
Savukārt pārstāvim (AAL 54. pants) un aizstāvim (AAL 53. pants) noteikts aizliegums uzņemties pārstāvību vai aizstāvību, ja pārstāvāmās vai aizstāvāmās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir:
Likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā skaidrots, ka kopīgas saimniecības un tuvu personisku attiecību esību ir iespējams konstatēt tiesību normu piemērošanas laikā, tomēr šobrīd AAL tieši neparedz liecinieka vai cietušā tiesības neliecināt pret savu partneri, kā arī likumā nav ietverti ierobežojumi noteiktos gadījumos partnerim uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.
Tādēļ, lai efektīvāk aizsargātu personas, kas ir partnerības attiecībās, likumprojekts paredz tieši noteikt:
AAL 16. panta ceturtā daļa noteic, ka maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību (2000 eiro), bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību (20 000 eiro). Taču, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kuros reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas, AAL 16. panta sestā daļa paredz, ka maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā.
Administratīvā atbildība var būt paredzēta gan ES direktīvās, gan regulās:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dažkārt regulās ir noteikts vispārīgs dalībvalsts pienākums nodrošināt, ka tās tiesību sistēmā pastāv attiecīgas efektīvas, atturošas un samērīgas administratīvās sankcijas (sodi) (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam noteic pienākumu dalībvalstīm piemērot konkrētus sodus par šīs regulas pārkāpumiem, paredzot, ka “naudas sods ir samērīgs un atturošs, un vismaz divreiz lielāks par summu, ko iegūst, reizinot tradicionālās aviācijas degvielas un SAF1 gada vidējās cenas par tonnu starpību ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru”). Šādos gadījumos regulas attiecīgās normas nav tieši piemērojamas, tādēļ administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi (arī kritērijus, kuri izmantojami soda noteikšanā un kuri var atšķirties no AAL 19. panta otrajā daļā noteiktajiem vispārīgajiem kritērijiem soda piemērošanai) ir jāiekļauj nozari regulējošajā likumā.
Tādējādi, lai nodrošinātu, ka attiecīgajā nozares likumā var noteikt no AAL atšķirīgu naudas soda veidu, apmēru vai apmēra noteikšanas regulējumu, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas, likumprojekts paredz atbilstoši precizēt AAL 16. panta sesto daļu.
AAL 265. pants paredz: lai nodrošinātu iespējamā vai piemērotā naudas soda izpildi, ja administratīvais pārkāpums izdarīts ar ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli vai ar transportlīdzekli, kura vadītājs, īpašnieks (valdītājs) vai turētājs ir ārvalsts fiziskā vai juridiskā persona, vai pārkāpumu izdarījis ārvalsts pārvadātājs, var piemērot vienu vai vairākus šādus nodrošinājuma līdzekļus:
Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpilda nekavējoties.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpilda tā iestāde, kuras amatpersona pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Taču likumprojekts paredz, ka jau spēkā esošu lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu varēs izpildīt ne tikai tā iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi šo lēmumu, bet arī jebkura cita AAL 115. panta pirmajā daļā minētā iestāde, proti, iestāde, kuras amatpersonām vispārīgi ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu un kuras objektīvi var to veikt (piemēram, iestāde, kuras rīcībā ir riteņu bloķētājs).
Tāpat, ja administratīvā pārkāpuma procesu veic Valsts policijas amatpersona, taču ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, ar kuru izdarīts attiecīgais administratīvais pārkāpums, uz valsts robežas aptur Valsts robežsardzes amatpersona, tad tā varētu piemērot naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekli.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka:
AAL 302. pants noteic, ka paziņot procesuālo dokumentu vai citu informāciju vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem var, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Vienlaikus AAL Pārejas noteikumu 14. punkts paredz, ka AAL 302. pantu nepiemēro administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un sodu izpildē, kā arī personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, līdz 2025. gada 31. decembrim.
Likumprojekts paredz pagarināt minēto termiņu līdz 2029. gada 31. decembrim.
Likumprojekta anotācijā skaidrots: e-lietas portāla izmantošanas iespējamību ieslodzījuma vietās ietekmē tas, ka administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas (APAS) uzturēšanai netika piešķirts finansējums. Taču plānotos izstrādes darbus līdz jaunajam termiņam iecerēts īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” ERAF pieejamā finansējuma ietvaros.
Likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.
1 Ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF – Sustainable Aviation Fuels).
