Augstākās tiesas izdotā grāmata ir unikāls izdevums, kurā ne vien pirmoreiz vienkopus apkopoti plēnuma lēmumi, bet arī parādīta to nozīme valsts tiesiskajā attīstībā – sākot no neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā līdz šodienai.
Augstākās tiesas nostājai bijusi svarīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanas un tiesu sistēmas veidošanas procesos – minami kaut vai daži no fundamentālajiem plēnuma lēmumiem 1990.–1991. gadā: Par tiesneša neatkarības principu un tiesneša amata savienojamību ar piederību politiskajām partijām vai sabiedriski politiskajām organizācijām; Par likumdošanas iniciatīvu realizēšanu jautājumā par dažu kategoriju represēto Latvijas iedzīvotāju reabilitēšanu; Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību.
Tāpat būtiska nozīme vienotas tiesu prakses veidošanā pārmaiņu laikā bija plēnuma sniegtajiem izskaidrojumiem likuma normu piemērošanā. Plēnums to aktīvi darīja līdz Satversmes tiesas 2003.gada spriedumam, kas par Satversmei neatbilstošu atzina plēnuma kompetenci izdot tiesām saistošus izskaidrojumus. Turpmākos 20 gadus likumā noteiktā plēnuma kompetence apspriest aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus izmantota tikai vienu reizi – 2021.gadā saistībā ar tiesu darba digitalizāciju.
Retāk arī plēnums izmantojis savu autoritāti likumā tieši nenoteiktu, taču tiesu sistēmai vitālu jautājumu risināšanā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs minēja divus šādus lēmumus: par darba grupas izveidi un ziņojumu par tiesnešu iespējamo ētikas pārkāpumu izvērtēšanu 2007.gadā un par likumdevēja varas un tiesu varas attiecībām un tiesneša neatkarību 2022.gadā.
Tādēļ grāmatas atvēršanas pasākums bija arī saruna par Augstākās tiesas plēnuma lomu šobrīd, par tā autoritātes stiprināšanu Augstākās tiesas un tiesu sistēmas attīstībā. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka jaunajai tiesnešu paaudzei, kas ienākusi Augstākajā tiesā, ir iespējas un pienākums izmantot plēnumu gudri un drosmīgi, vēršot uzmanību uz tām problēmām, kas apdraud tiesu sistēmu, vai tām iniciatīvām, kas virza tās attīstību.
Šodien tiesu sistēmu pārstāvošā institūcija ir Tieslietu padome, kas pārstāv arī Augstākās tiesas intereses. “Taču tas nedrīkst mazināt Augstākās tiesas plēnuma lomu un autoritāti, jo Augstākajai tiesai un tās plēnumam ir īpaša nozīme tiesu sistēmā, un tam tā ir jāpaliek,” uzsvēra Aigars Strupišs. Mērķis ir atjaunot plēnuma kā tiesību atziņu veidotāja, kā juridiskās domas flagmaņa lomu. “Plēnumam būs būt!” apliecināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Par grāmatas saturu
Grāmata “Augstākās tiesas plēnums 1990–2025” sākas ar vēsturisku ieskatu augstākās tiesu instances augstākā lēmējorgāna – tiesnešu kopsapulces – darbībā kopš Latvijas tiesu sistēmas izveidošanas 1918.gadā. Tā ir attīstības retrospekcija, sākot ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces darbību, caur padomju okupācijas periodu un Atmodas laiku, līdz pat mūsdienām.
35 gados kopš neatkarības atjaunošanas Augstākās tiesas plēnuma kompetence būtiski mainījusies – tā ir gan paplašinājusies, gan sašaurinājusies. Tas atspoguļojas grāmatas sadaļās, kas sniedz konspektīvu pārskatu par Augstākās tiesas plēnuma kompetences regulējumu gan likumā “Par tiesu varu”, gan paša plēnuma apstiprinātajā reglamentā.
Grāmatas apjomīgākā daļa ir Augstākās tiesas plēnuma lēmumi. 35 gados plēnums pieņēmis 212 lēmumus. Lai arī daudzi no tiem šobrīd zaudējuši spēku vai aktualitāti, tie tiek publicēti savas vēsturiskās nozīmes dēļ – tie parāda plēnuma lēmumu vietu tiesību avotu sistēmā, veidojot vienotu tiesu praksi, kā arī to ietekmi tiesu institucionālās sistēmas darbībā.
Lēmumu sadaļa sadalīta apakšnodaļās:
1) lēmumi par tiesu sistēmai konceptuāliem un organizatoriskiem jautājumiem (par Augstākās tiesas struktūru, neatkarību, budžetu, tiesnešu ētiku, digitalizāciju saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, likumdevēja un tiesu varas attiecībām, ģenerālprokurora atlaišanas pamatu izvērtējumu u.c.). Turklāt līdz ar lēmumiem sniegts arī to pieņemšanas konteksts – kāpēc šāds lēmums bijis, kāda reakcija tam sekojusi;
2) lēmumi tiesību un procesuālajos jautājumos (lēmumi, kas pieņemti, izmantojot savulaik plēnumam deleģētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un lēmumi, ar kuriem doti norādījumi likumu normu piemērošanā);
3) lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos, tostarp, par izvirzīšanu un ievēlēšanu tiesnešu pašpārvaldes un citos amatos (tie atspoguļo ne tikai tiesu sistēmas vēsturisko attīstību, bet arī dažādus procesus atjaunotajā Latvijas Republikā, piemēram, pārmaiņas Saeimas vēlēšanu organizēšanā).
Nozīmīgs pienesums lēmumu izpratnē un izvērtējumā ir tiesībzinātnieku komentāri: senators Dr.iur Jānis Pleps sniedz komentāru par Augstāko tiesu un tās plēnumu Satversmes sistēmā, plēnuma lēmumu nozīmi tiesu neatkarības principa nodrošināšanā, savukārt Augstākās tiesas zinātniski analītiskā padomniece Dr.iur Elīna Grigore-Bāra – par plēnuma lēmumu vietu tiesību avotu sistēmā.
Grāmatas nobeigumā iekļauts Augstākās tiesas plēnuma lēmumu hronoloģiskais saraksts.
Par grāmatas pieejamību
Grāmata “Augstākās tiesas plēnums 1990–2025” drukātā veidā izdota nelielā tirāžā. Tā būs pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kā dāvinājumu grāmatu saņems augstskolu Juridiskās fakultātes.
Elektroniski grāmata bez maksas pieejama Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Par Augstāko tiesu/ Informatīvie materiāli/ Augstākās tiesas izdotās grāmatas.
