No lietas apstākļiem izriet, ka politiskā partija “SUVERĒNĀ VARA” bija ar partijas biedru noslēgusi līgumu par to, ka šis biedrs bez atlīdzības izgatavos videomateriālus partijas reklāmai. Tā kā līgumā aprēķinātā un norādītā pakalpojuma vērtība pārsniedza 30 procentus no partijas biedra iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem, KNAB bija atzinis šo ziedojumu par pretlikumīgi iegūtiem finanšu līdzekļiem un pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts pienākums tos atlīdzināt. Partija šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kas pieteikumu apmierināja, atzīstot šo ieguldījumu par partijas biedra profesionālo spēju un laika bezatlīdzības ziedošanu partijas politiskajām interesēm, ko būtu pamats apšaubīt tikai, ja pastāvētu aizdomas par slēptu rīcību ar finanšu resursiem.
Senāta ieskatā, lai gan biedra tiesības iesaistīties politiskās partijas darbībā ir parlamentārās demokrātijas neatņemams elements un demokrātiskas iekārtas būtība paredz veicināt šādu iesaisti, likumdevēja iedibinātā partiju finansēšanas sistēma ir interpretējama tādējādi, ka tā uzliek ierobežojumus arī šādu ziedojumu pieņemšanai no partijas biedriem. Lai nodrošinātu politisko partiju finansiālās darbības atklātumu un vispārīgo atbilstību demokrātiskajiem procesiem, likumdevējs ir skaidri ierobežojis jebkurus personas ieguldījumus partijas darbībā un sasaistījis tos ar šīs personas faktiskajiem ienākumiem. Kā norāda Senāts, ja atzītu pretējo, partijām pavērtos iespējas iegūt papildu neuzskaitītus un nekontrolētus resursus to darbībai, kā arī slēpt faktiski saņemtos pakalpojumus vai citus ienākumus, uzdodot tos par ziedojumiem. Tomēr vienlaikus Senāts vērš uzmanību, ka ierobežojumi nebūtu jāattiecina uz biedru parasto līdzdalību partijas darbā, bet gan uz pakalpojumiem ar mantisku vērtību, kas pēc būtības pielīdzināmi komerciāliem vai profesionālās darbības pakalpojumiem. Izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesai būs jāvērtē, vai saņemtais pakalpojums un tā faktiskā vērtība atbilst šiem kritērijiem.
Lieta SKA-130/2026 (A420210423).
