Izmaiņu mērķis ir nodrošināt, ka likums strādā dažādās dzīves situācijās, ir viegli piemērojams un kalpo dzīvokļu īpašnieku interesēs. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nodrošinās skaidrāku un praksei atbilstošāku daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu. Likumā ir precizēti vairāki būtiski aspekti, tostarp par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm un iedzīvotāju aptaujām.
Grozījumi nostiprina dzīvokļu īpašnieku tiesības līdzdarboties mājas pārvaldīšanā, ievieš atsevišķās lietošanas tiesību institūtu kopīpašumā esošajai daļai (autostāvvietas, noliktavas, jumta un fasādes daļas u. c.), kā arī paredz iespēju dzīvokļa īpašniekam tiesā prasīt kopības lēmuma atzīšanu par pieņemtu, ja kopība nespēj vienoties. Likums paredz arī jaunu kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību regulējumu, kas īpaši nozīmīgs jauno daudzdzīvokļu projektu attīstītājiem.
Likums paredz jaunu regulējumu, kas ļaus dažādos zemesgabalos esošu dzīvojamo māju īpašniekiem nodibināt kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības. Tas ir īpaši būtiski jauno projektu attīstībā, kur bieži nepieciešams veidot koplietošanas ceļus, automašīnu stāvvietas, bērnu laukumus vai atpūtas zonas vairākām blakus esošām ēkām.
Likums precizē, ka atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā dzīvokļu īpašnieku aptaujā pieļaujams izskatīt tikai tos jautājumus, kuru sākotnējai lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienkāršs vairākums. Tas novērš iespēju, ka jautājumi ar augstāku balsu slieksni tiktu “vienkāršoti” atkārtotā sēdē.
Pārejas noteikumos noteikts, ka lēmuma pieņemšana par cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu autostāvvietu ierīkošanu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, var tikt organizēta, sākot ar 2026. gada 1. novembri, ņemot vērā, ka sistēmas funkcionalitāte šādai procedūrai kļūs pieejama tikai no minētā datuma.
