“Valstij un pašvaldībām jābūt iespējai palīdzēt cilvēkiem situācijās, kad nelaimes gadījuma nākas pamest savu mājokli. Ja mājas atjaunošana objektīvu iemeslu dēļ aizņem vairāk nekā gadu, nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēks paliek bez pašvaldības atbalsta. Šie grozījumi sniegs cilvēkiem pārliecību, ka palīdzība būs pieejama līdz brīdim, kad viņi varēs atgriezties savās mājās,” uzsver Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Patlaban likums paredz, ka pašvaldība personu ar pagaidu dzīvojamo telpu nodrošina līdz dzīvojamās telpas vai mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk kā vienu gadu. Prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos šis termiņš nav pietiekams, jo dzīvojamās mājas tehniskā izpēte, projektēšana, finansējuma piesaiste, iepirkumi un atjaunošanas darbi var ilgt vairākus gadus.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un tās atjaunošana nav iespējama viena gada laikā, personai pagaidu dzīvojamā telpa būs nodrošināma līdz mājas vai tās daļas ekspluatācijas atjaunošanai, bet ne ilgāk kā piecus gadus.
Likumprojekts izstrādāts, izvērtējot praksē konstatētās problēmas, kas aktualizējās pēc 2020. gada 31. decembra gāzes balona sprādziena Melnsila ielā 2 un 2026. gada 2. janvārī notikušā gāzes vada sprādziena daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā Rīgā, Bauskas ielā 15. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieredze liecina, ka atsevišķos gadījumos pašreiz noteiktais viena gada termiņš nav pietiekams, lai pabeigtu mājas atjaunošanu un iedzīvotāji varētu atgriezties savā mājoklī.
Komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut Saeimas 10. septembra sēdē.
