Par pašvaldības uzņēmuma rīcību, koriģējot dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parādu.
Mazpilsētā, Dienvidkurzemes novadā, atrodas neliela sešu dzīvokļu dzīvojamā māja, kuru apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība. Pēdējo 8–9 gadu laikā vairāki dzīvokļi ir iegādāti privātīpašumā, īpašnieki pakāpeniski sakārto gan savus dzīvokļus, gan koplietošanas daļas. Pašlaik pašvaldības īpašumā ir viens dzīvoklis. Apsaimniekošanas maksājumi no jaunajiem īpašniekiem tiek veikti regulāri, tomēr mājas bilancē joprojām figurē parāds, kas veidojies vēl pirms dzīvokļu pārdošanas. Analizējot apsaimniekošanas gada pārskatus, atklājās, ka 2019. gada pārskatā mājas parādam pievienota > 1000 eiro liela summa. Pārvaldnieks paskaidroja, ka: gadā ar aktu tika norakstīts parāds par vienu dzīvokli (gandrīz 1100 eiro); gadā, mainoties valdes loceklim un grāmatvedībai, secināts, ka šāds norakstījums neesot bijis pamatots, tādēļ summa atkal tika pievienota mājas bilancei. Jaunajiem īpašniekiem par to atsevišķi nav paziņots, tikai fiksēts gada pārskatos. Rezultātā mājas kopējais parāds palielinājās, lai gan dzīvokļu īpašnieki šajā laikā apsaimniekošanas maksājumus ir veikuši un ieguldījuši līdzekļus ēkas uzturēšanā. Vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko dzīvojamo māju, drīkst pēc vairākiem gadiem vienpusēji mainīt iepriekš pieņemto grāmatvedības lēmumu par parāda norakstīšanu un atkal pievienot šo summu mājas parādam, neinformējot dzīvokļu īpašniekus un nepamatojot lēmumu ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu? Vai šādā situācijā dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt detalizētu juridisku pamatojumu šādai korekcijai un dokumentus, kas pamato gan 2014. gada parāda norakstīšanu, gan 2019. gada korekciju? Vai arī šis jautājums risināms citā tiesiskā kārtībā?
Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna:
“Jautājumā aprakstītajā situācijā jānodala divi aspekti – grāmatvedības kļūdas labošana un dzīvokļu īpašnieku finanšu saistību ietekmēšana.
Ja 2014. gadā parāds tika norakstīts kļūdaini (piemēram, bez juridiska pamata vai pienācīga dokumentējuma), pārvaldniekam teorētiski ir tiesības veikt grāmatvedības kļūdas labojumu un atjaunot attiecīgo prasījumu uzskaitē. Tas izriet no grāmatvedības principa par patiesas un skaidras informācijas atspoguļošanu finanšu pārskatos. Taču šādai rīcībai obligāti jābūt:
Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu katrs dzīvokļa īpašnieks atbild par savām saistībām un dzīvokļu īpašnieku kopība nekļūst solidārs parādnieks par citu īpašnieku parādiem. Līdz ar to viena dzīvokļa parādu bez tiesiska pamata nevar automātiski pārnest uz pārējiem īpašniekiem vai “pārvērst” par mājas kopējo parādu.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantu pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt caurskatāmu finanšu pārvaldību, sniegt dzīvokļu īpašniekiem pilnīgu un saprotamu informāciju, kā arī rīkoties kopības interesēs. Tas nozīmē, ka svarīgas finanšu korekcijas faktiski nevar “paslēpt” tikai gada pārskatos, proti, īpašniekiem jābūt informētiem un jāspēj šādas izmaiņas izvērtēt.
No tiesiskā viedokļa būtiski ir noskaidrot, kāda ir attiecīgā parāda “daba”:
Ja attiecīgā korekcija ietekmē mājas kopējo finanšu stāvokli vai dzīvokļu īpašnieku maksājumus, šādam jautājumam pēc būtības jābūt izskatītam dzīvokļu īpašnieku kopības sanāksmē.
Konkrētajā situācijā dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības no pārvaldnieka pieprasīt:
Pēc informācijas saņemšanas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izvērtēt turpmāko rīcību, tostarp:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
