Latvijā ir ap 40 000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, no kurām puse celta padomju laikos, uzsver Ekonomikas ministrija (EM). Ekonomiski pamatoti būtu atjaunot apmēram 26 000 ēku.
Latvijā kopš 2007. gada ir pieejams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, ar kuru tiek īstenotas atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai.
Ar ES fondu un privāto līdzfinansējumu – kopumā 500 549 118 miljoniem eiro – no 2009. līdz 2025. gadam atjaunotas 1403 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Šobrīd tiek renovētas vēl apmēram 450 ēkas. Līdz ar to kopā būs atjaunots aptuveni 1900 namu.
Daļai ēku beidzies ekspluatācijas termiņš
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) Renovācijas viļņa stratēģijai Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā, informē EM.
EK publicētā klimata pakotne “Fit for 55” paredz, ka līdz 2030. gadam par 55% jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai nodrošinātu nepieciešamo samazinājumu ilgtermiņa mērķa – klimatneitralitātes – sasniegšanai 2050. gadā.
Pamatojoties uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi, līdz 2030. gadam Latvijā būtu jārenovē vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēku. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau iepriekš norādījusi: sasniegt mērķus ēku energoefektivitātes jomā ir sarežģīti.
|
Plašāk par tēmu >> |
Arī tagad KEM ieskatā pastāv augsts risks, ka daudzas mājas netiks atjaunotas. Ministrija uzsver: ēku renovācijai ir arī sociālā un tehniskā dimensija.
Daļai daudzdzīvokļu ēku ir beidzies ekspluatācijas termiņš.
Līdz ar to nepieciešams pārbaudīt un/vai uzlabot šo ēku tehnisko stāvokli vai arī lemt par visaptverošu jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecības programmu tur, kur šādu ēku būvniecība nav iespējama, – tirgus apstākļos tam nav ekonomiska un sociāla pamatojuma.
Liepājā atjaunota trešdaļa ēku
Viena no aktīvākajām pilsētām ēku renovācijas ziņā ir Liepāja. Ar ES fondu, pašvaldības līdzfinansējumu un privātiem līdzekļiem no 600 daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām atjaunota 201 – tātad trešdaļa –, un darba vēl ir ļoti daudz, atzīst Liepājas Centrālās administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
Liepājas pašvaldība ir salīdzinājusi izmaksas par dzīvokli atjaunotā, daļēji atjaunotā un neatjaunotā mājā. “Lielākie ieguvēji ir atjaunoto māju iedzīvotāji. Šajās mājās siltumenerģijas patēriņš ir aptuveni uz pusi mazāks nekā neatjaunotajās ēkās,” saka M. Tīdens.
Tiesa, pēdējos gados krietni augušas māju atjaunošanas izmaksas. Pēc A/S “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” datiem, piemēram, 2017. gadā renovācijas izmaksas bija vidēji 147,34 eiro/m2, bet 2025. gadā – 3,86 reizes augstākas: 569,56 eiro/m2.
M. Tīdens akcentē, ka māju atjaunošanas procesā tiek veikta arī ēkas tehniskā apsekošana un paredzēti darbi, kas pagarina būves mūžu. Viņš atsaucas uz Austrumberlīnes Enerģētikas aģentūras viedokli, ka pēc ēkas kvalitatīvas atjaunošanas tās kalpošanas laiks pagarinās par 50 gadiem.
Atjaunošanas temps – nepietiekams
Latvijas Bankas vērtējumā daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas ātrums pēdējos 20 gados bijis ļoti piezemēts, ar nelieliem aktīvākiem periodiem 2016., 2020. un 2023. gadā, liecina vietnē markroekonomika.lv publicētā informācija. Tāpat norādīts, ka namu atjaunošanas temps (ap 100–150 ēku gadā) nav pietiekams, lai sasniegtu Ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā iezīmētos 2030., 2040. un 2050. gada mērķus vai vismaz pietuvotos tiem.
Arī M. Tīdens atceras, ka “māju atjaunošana bija aktīvāka periodā no 2009. līdz 2014. gadam, tad sekojas liels pārrāvums. Tagad situācija ir pavisam bēdīga, jo nav pieejams nacionāla līmeņa atbalsts, bet vēlmi atjaunot savas mājas ir pauduši vairāk nekā 20 Liepājas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji”.
M. Tīdens aprēķinājis: ja renovācija turpināsies līdzšinējā tempā, tad būs nepieciešami vairāk nekā 150 gadi, lai atjaunotu visas ēkas Latvijā.
Arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe piekrīt, ka daudzdzīvokļu ēkas pēdējos 15–20 gados tikušas renovētas gausi, līdz ar to nav novērsta ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanās. “Ēkas noveco ātrāk, nekā notiek to atjaunošana. Pārvaldnieki praksē redz, ka lielai daļai mājokļu jau tagad vajag būtiskus ieguldījumus,” norāda E. Straupe.
Atbalstu īsteno “Altum”
Šobrīd iedzīvotājiem pieejamais atbalsts mājokļu atjaunošanai tiek nodrošināts ar “Altum” īstenotajām programmām: Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmu 2021–2027, Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu un Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes energogranta programmu.
“Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece uzsver: kopš 2017. gada, kad “Altum” strādā ar daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmām, būtiski ir augusi gan iedzīvotāju informētība par energoefektivitātes uzlabošanas ieguvumiem, gan arī aktivitāte valsts atbalstu programmu izmantošanā. “Vistiešākais apliecinājums iedzīvotāju informētībai un interesei ir fakts, ka jaunākā ES fondu programma, kuras finansējums ir 173 miljoni eiro, lielā saņemto pieteikumu skaita dēļ tika slēgta jau mēnesi pēc tās atvēršanas šogad pavasarī,” saka “Altum” pārstāve.
I. Vērzemniece atzīst, ka pieprasījums pēc energoefektivitātes uzlabošanas daudzdzīvokļu ēkās ir lielāks nekā šim mērķim pieejamie resursi – patlaban interesi aktīvi izrāda māju iedzīvotāji, kas nepaguva savus pieteikumus iesniegt šā gada pavasarī slēgtajā programmā.
Tiesa, EM informē, ka atbalstam joprojām var pieteikties Latgales plānošanas reģiona daudzdzīvokļu māju īpašnieki, ja viņi grasās īstenot energoefektivitātes projektus ar vismaz 10% primārās enerģijas ietaupījumu. Šīm aktivitātēm paredzētais kapitāla atlaides finansējums līdz 80 000 eiro par projektu vēl ir pieejams.
|
|
Lielākie klupšanas akmeņi
Kādi ir ēku renovācijas galvenie klupšanas akmeņi? E. Straupe izceļ zemo iedzīvotāju maksātspēju, īpaši reģionos, kuros atjaunošanas izmaksas ir diezgan augstas salīdzinājumā ar īpašumu tirgus vērtību.
Tāpat dzīvokļu īpašniekiem trūkst motivācijas. Daļa nav pārliecināti par ilgtermiņa ieguvumiem vai nevēlas uzņemties papildu saistības. Administratīvais process joprojām ir sarežģīts, sākot no dokumentācijas līdz būvdarbu organizēšanai, kas daudzus biedē un liek atlikt projektus.
Arī I. Vērzemniece apzinās, ka energoefektivitātes uzlabošanas projekti ir pietiekami komplicēti. Tāpēc programmā kopā ar EM tiek veikti dažādi uzlabojumi, lai projektu īstenošana būtu ērtāka un efektīvāka.
Kā norāda E. Straupe, vēl viens klupšanas akmens ir atšķirīgā pārvaldnieku profesionalitātes pakāpe: ne visi spēj nodrošināt pilnvērtīgu projektu vadību. Lai šo apli pārrautu, nepieciešama valsts politika, kas padara procesus vienkāršākus, kā arī stabils un prognozējams finansējums.
Finansējums no Sociālā klimata fonda
Kāds finansējums paredzēts daudzdzīvokļu ēku renovācijai pēc 2027. gada?
Šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie tā, lai piesaistītu papildu finansējumu un varētu ne tikai īstenot tos projektus, kas gaida “Altum” rindā, bet arī pieņemt jaunus pieteikumus Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā 2021–2027.
Savukārt 2025. gada jūlijā apstiprinātajā Latvijas Sociālā klimata fonda plānā ir iecerēts 127 miljonus eiro liels finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai.
Sociālais klimata fonds ir jauns ES finansēšanas instruments, kura mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti.
Tā uzdevums ir palīdzēt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām pielāgoties pārejai uz ilgtspējīgu enerģētiku un mazināt fosilo energoresursu cenu kāpuma ietekmi, ko radīs ēku un transporta sektoru iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS2). Plānots, ka Sociālā klimata fonda programma tiks uzsākta ne agrāk kā 2026. gada otrajā pusē un projekti būs jāīsteno līdz 2032. gada beigām.
EM 2025. gada maijā ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai par papildu finansējuma piešķiršanu investīcijai “Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)”, lai turpinātu programmas īstenošanu un nodrošinātu plašāku atbalstu mājokļu īpašniekiem visā Latvijā.
Jāizstrādā Nacionālais ēku renovācijas plāns
Latvijas Banka vietnē makroekonomika.lv norāda, ka tuvākajā laikā būs jāpieņem stratēģiski lēmumi par to, kā rīkoties ar Latvijas ēku fondu, ņemot vērā 2024. gadā pieņemto ES direktīvas par ēku energosniegumu pārstrādāto versiju, kas izvirza prasības dzīvojamo ēku renovācijai ar mērķi mazināt energopatēriņu.
Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai, lai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķi jeb nodrošinātu energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un ēku pārveidošanu par bezemisiju ēkām, EM vajadzēs izstrādāt Nacionālo ēku renovācijas plānu, kas būs ceļvedis ar nacionāli noteiktiem mērķrādītājiem un izmērāmiem progresa rādītājiem (t. sk. ēku renovācijas trajektorijām). Plāna projekts jāiesniedz EK līdz šā gada beigām, bet gala versija – līdz 2026. gada beigām.’’
Komentējot Nacionālā ēku renovācijas plāna projekta saturu, EM skaidro: “Šis plāns ir cieši sasaistīts ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam un veido būtisku tā daļu, nodrošinot vienotu pieeju valsts enerģētikas un klimata mērķu īstenošanai. Renovācijas plāns sniedz visaptverošu pārskatu par nacionālo dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fondu, tirgus šķēršļiem un nepilnībām, kā arī enerģētisko nabadzību, kas kalpo kā pamats īstenotajiem un plānotajiem politikas virzieniem un pasākumiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus 2030., 2040. un 2050. gadam.”
Plānam jābūt ambiciozākam
Savukārt E. Straupe uzsver, ka Nacionālajam ēku renovācijas plānam ir jābūt daudz ambiciozākam nekā līdzšinējām programmām. “Ja Latvija vēlas sasniegt ilgtermiņa energoefektivitātes un klimata mērķus, ēku renovācijai neapšaubāmi jābūt jaudīgākai, un tas iespējams tikai tad, ja tiek risināti gan finanšu, gan administratīvie, gan sabiedrības motivācijas šķēršļi,” skaidro LNPAA vadītājs.
Pārvaldnieku skatījumā būtu svarīgi:
- ilgtermiņā nodrošināt stabilu finansējuma modeli, ne tikai īstermiņa ES fondu projektus;
- būtiski vienkāršot dokumentu apriti un tipveida risinājumus, lai projekti būtu vieglāk sagatavojami;
- paplašināt atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību renovācijas iespējās;
- ieviest motivējošus instrumentus, piemēram, nodokļu atvieglojumus, diferencētus īpašuma nodokļa koeficientus vai bonusus par energoefektivitātes sasniegumiem.
M. Tīdens norāda: “Veidojot māju atjaunošanas fondu, nopietni jādomā par to, kā nodrošināt pastāvīgu, māju apsaimniekotājiem saprotamu un iedzīvotājiem draudzīgu finansēšanas mehānismu. Tas samazinātu un līdzsvarotu arī būvniecības, projektēšanas un būvmateriālu cenas, kas šobrīd “lēkā” līdzi programmu finansējumam. Ar ES finansējumu šeit nekādi nepietiks, jo vajadzīgs vairāk nekā sešus miljardus eiro liels līdzfinansējums, tāpēc jāapsver, piemēram, pensiju fondu iesaiste.”
