Lai virzītos uz klimatneitralitāti, ko Eiropas Savienība (ES) paredzējusi sasniegt 2050. gadā, Latvija aktualizējusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) 2021.–2030. gadam un to iesniegusi Eiropas Komisijā. Jaunais klimata politikas kopējais mērķis ES ir gana ambiciozs – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu. Aktualizētais plāns iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai.
NEKP izstrādāts, vadoties pēc ES vienotā regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Konvencija apvieno 195 pasaules valstis, un tās uzdevums ir nepieļaut vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos virs 2 ℃, mēģinot to ierobežot 1,5 ℃ līmenī.
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. gadam.
Pirmais Latvijas NEKP 2021.–2030. gadam stājās spēkā 2020. gada 4. februārī, un tā izstrāde tika balstīta uz faktisko situāciju dokumenta tapšanas laikā, proti, 2018.–2019. gadā.
Ievērojot pēdējo gadu dinamiskos notikumus pasaulē – globālo pandēmiju, karu Ukrainā un ar to saistīto enerģijas cenu nepieredzēto kāpumu un attiecīgo norišu ietekmi gan uz ES, gan nacionālo tautsaimniecību –, NEKP tika aktualizēts atbilstoši ES jaunajiem mērķiem. Veicot izmaiņas, ņemts vērā arī Latvijas līdzšinējais progress klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā.
Lai līdz 2030. gadam sasniegtu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu (iepriekš mērķis bija 40%), izvirzīti jauni nozaru mērķi. Pēc sešiem gadiem Latvijai atbilstoši NEKP vajadzētu sasniegt 61% īpatsvaru atjaunojamo energoresursu gala patēriņā. Savukārt energoefektivitātes jomā ir noteikti divi ambiciozi mērķi: kumulatīvais enerģijas ietaupījums ir 29,5 teravatstundas (TWh) un enerģijas galapatēriņa ietaupījums – 40,2 TWh.
Eiropas Savienībā ir noteikts kopējais ES SEG emisiju samazināšanas mērķis, kas sadalīts divās daļās – ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļautās darbības un ES ETS neiekļautās darbības (turpmāk – ne-ETS). Ne-ETS sektorā ietverta mazā enerģētika, mazā rūpniecība, transports, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošanas nozare.
Latvijai līdz 2030. gadam ir noteikts mērķis samazināt SEG emisijas ne-ETS sektorā par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu, bet ETS sektorā – par 62%.
Turpretī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā jānodrošina vismaz 0,644 miljoni tonnu oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes vienību.
Klimata un enerģētikas (KEM) ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska uzsver, ka pagaidām lauksaimnieki un zaļās organizācijas nav atraduši līdzsvaru, ar kādiem pasākumiem sasniegt ZIZIMM sektora mērķus. Tāpēc līdz 2024. gada decembrim Zemkopības ministrijai (ZM) kopīgi ar KEM jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojums.
Latvija saskaras ar vairākiem izaicinājumiem ceļā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Kopējā SEG emisiju apjomā (neieskaitot ZIZIMM sektoru) dominē ne-ETS sektora darbības (83%), bet ETS sektors veido 17%. Līdz ar to nepieciešams izmantot regulējošu pasākumu, stimulu un subsīdiju kombināciju, lai veicinātu emisiju samazināšanu un klimata mērķu izpildi, norādīts plānā.
Lielākais ne-ETS SEG emisiju apjoms rodas šādos sektoros: transports (37% no ne-ETS SEG emisiju apjoma); lauksaimniecība (27% no ne-ETS SEG emisiju apjoma); ne-ETS enerģētika (26% no ne-ETS SEG emisiju apjoma); atkritumu apsaimniekošana (7% no ne-ETS SEG emisiju apjoma) un neliela daļa tikai rūpnieciskos procesos un produktu izmantošanā (3%).
Aktualizēto NEKP veido piecas dimensijas:
Plānā ietverts ap 250 pasākumu, vairums no tiem vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.
L. Kurevska piebilst, ka visi NEKP iezīmētie pasākumi jau iekļauti attiecīgo nozaru ministriju plānošanas dokumentos.
Pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam publisko investīciju apjoms (ES budžeta finanšu līdzekļi, citi ārvalstu finanšu instrumenti, valsts un pašvaldību budžeti u. c.) aptvers ap 40%, kas atbilst ES vidējam rādītājam.
Patlaban top NEKP stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums. Tādējādi, iespējams, līdz šī gada beigām plānā var tikt ieviestas izmaiņas. Turklāt arī Eiropas Komisija līdz gada beigām varētu nākt klajā ar vērtējumu par visu ES dalībvalstu iesniegtajiem NEKP.
NEKP īstenošanu uzraudzīs Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet plāna īstenošanas progresu – Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja, kas ne retāk kā reizi ceturksnī izskatīs plānu, lai novērtētu sasniegto rezultātu.
“Lielākais izaicinājums NEKP ir energoefektivitātes mērķis. Pastāv bažas, vai spēsim to sasniegt,” saka L. Kurevska.
|
|
NEKP norādīts, ka no 2007. līdz 2023. gadam energoefektivitātes uzlabošana būs veikta 1566 dzīvojamajās mājās. Kā mērķis plānā akcentēts līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēku.
Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvji Maksis Apinis un Valters Kinna vērtē, ka attiecībā uz dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanu jeb renovāciju plānā nav iezīmēts būtisks uzrāviens. Tomēr biedrība atzīst, ka NEKP iekļauti atsevišķi vēlami pasākumi, kas ēku renovāciju varētu paātrināt, piemēram, kvartālu pieejas veicināšana, rūpnieciski ražotu paneļu izmantošana tipveida projektos.
Arī L. Kurevska uzsver, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijā jāorientējas uz vietējiem būvmateriāliem un kvartālu pieeju, t. i., par renovāciju vienlaikus jāvienojas vairākām blakus mājām.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados daudzdzīvokļu ēku un privātmāju nosiltināšanai paredzēts finansiālais atbalsts.
Ekonomikas ministrija (EM) akcentē, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam plānots atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kur pieejamais finansējums veido 173 218 155 eiro. Atbilstoši konkrētajam finansējumam iecerēts atjaunot ap 11 320 dzīvokļu īpašumu (apmēram 330 daudzdzīvokļu māju).
Pašreiz saskaņā ar Atjaunošanas un noturības mehānismu tiek īstenota atbalsta programma energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kur pieejamais finansējums ir 57 282 000 eiro. Atbilstoši minētajam finansējumam plānots atjaunot ap 170 daudzdzīvokļu māju. Atbalsta programmu īstenos līdz 2026. gada 31. augustam.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādātā redakcija) Ekonomikas ministrija gatavos jaunu nacionālo ēku renovācijas plānu, kura gala versija Eiropas Komisijai jāiesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim.
Biedrība “Zaļā brīvība” norāda, ka NEKP paredzēts turpināt iedzīvotājiem sniegt finansiālu atbalstu, lai pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei, nomainītu fosilos individuālās siltumapgādes risinājumus uz bezemisiju tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem.
“Eiropas Savienībā no 2027. gada emisiju tirdzniecības sistēma tiek paplašināta, iekļaujot arī transportu un mājokļus. Tas nozīmē, ka no 2027. gada gaidāms apkures izmaksu pieaugums iedzīvotājiem, kam ir individuālā apkure un kuri izmanto fosilos energoresursus (dabasgāzi, ogļu granulas u. c.),” skaidro M. Apinis un V. Kinna. “Sadārdzinājums rodas no tā, ka energoresursu cenā būs ietverta CO2 emisiju kvotu iegādes summa.”
Biedrības pārstāvji piebilst, ka uz centralizēto siltumapgādi iepriekš minētais neattiecas, jo konkrētās izmaksas jau ir iekļautas esošajā sistēmā. Taču izmaksu precīzu pieaugumu vēl nevar noteikt, jo tas atkarīgs no turpmākajiem politiskajiem lēmumiem un energoresursu piegādātāju rīcības.
NEKP ierosināts, ka vismaz daļu no sadārdzinājuma jāuzņemas piegādātājiem, to neuzliekot tikai uz galapatērētāju pleciem. Turklāt ir plānoti konkrēti pasākumi galapatērētāju (īpaši maznodrošināto) atbalstam, izmantojot Sociālā klimata fonda līdzekļus.
Transporta jomā iecerēts straujš atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugums (no 3,1% 2022. gadā līdz 29% 2030. gadā). Būtiskākie rīcībpolitikas virzieni ir:
“Vidējais auto vecums Latvijā ir 14,5 gadi. Līdz ar to, apzinoties elektroauto priekšrocības un trūkumus, droši vien visus sasēdināt elektroauto nebūs iespējams. Tāpēc KEM virza priekšlikumus par degvielu “zaļināšanu”, proti, tas ir biodīzelis, bioloģiskie piejaukumi, biometāns,” paskaidro L. Kurevska.
Plašāk par tēmu >>
Tiesa, plānā noteikti pasākumi pārejai uz elektromobilitāti, padarot elektroauto uzlādi ērtāku un sniedzot iedzīvotājiem atbalstu elektroauto iegādei.
“Zaļā brīvība” brīdina, ka ar fosilajiem resursiem (benzīnu, dīzeļdegvielu, fosilo gāzi) darbināmajiem auto palielināsies ekspluatācijas izmaksas.
Līdzīgi kā individuālajā siltumapgādē arī transporta jomā plānoto fosilās degvielas sadārdzinājumu nosaka Eiropas līmeņa lēmums paplašināt emisiju tirdzniecības sistēmu, iekļaujot transporta un mājokļu nozari.
Tas nozīmē, ka degvielas cenā tiks ietvertas CO2 emisiju kvotu iegādes izmaksas. NEKP rosināts, ka vismaz daļu sadārdzinājuma jāuzņemas tirgotājiem, to pilnībā neattiecinot tikai uz galapatērētājiem.
NEKP ieteikts vērtēt ekspluatācijas nodokļa pieaugumu, kā arī pirmreizējās reģistrācijas nodokļa ieviešanu auto ar augstām CO2 emisijām.
Transporta jomā plānots uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāti, palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru sabiedriskajā transportā valstspilsētās, paplašināt tramvaju un autobusu maršrutu tīklu Pierīgā, izveidot vienotu elektronisko sistēmu sabiedriskā transporta biļešu iegādei u. c.
