FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Transporta enerģijas likumprojekts, kuru valdībā apstiprināja 25. jūnijā, paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.
Likumprojekta virzība valdībā sākās jau 2017. gadā – tam ir nodrošināta sabiedriskā apspriešana un arī starpministriju saskaņošana, norādīts anotācijā. Transporta enerģijas likumprojekts ir aktualizēts, iekļaujot tiesību normas no vairākām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.
Transporta enerģijas likums aizstās šobrīd spēkā esošo Biodegvielas likumu.
Transporta enerģijas likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Samazinot transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, tiks veicināts emisiju kritums un uzlabota gaisa kvalitāte.
“Likumprojekts ir veidots, lai palīdzētu vietējiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem un parādītu viņiem nākotnes perspektīvu un virzienu, uz kuru ejam,” Ministru kabineta (MK) sēdē sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Transports 2021. gadā Latvijā veidoja 25,7% no kopējā enerģijas un 74,2% no naftas produktu patēriņa.
Apmēram 99% Latvijas autoparka ir ar fosilo degvielu (benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi vai to kombinācijām) darbināmie transportlīdzekļi.
Savukārt ar citiem transporta enerģijas veidiem (pārsvarā elektroenerģiju) vai to kombinācijām ar fosilās izcelsmes transporta enerģijas veidiem (hibrīdauto) darbināms aptuveni 1% no Latvijā 2022. gadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.
2021. gadā autotransportā radītais oglekļa dioksīda (CO2) apjoms ir lielākais SEG emisiju avots Latvijā, bet kopējais transporta sektora SEG emisiju apjoms ir otrs lielākais Latvijas SEG emisiju apjomā – 27,7%.
Biodegvielu Latvijā ražo vismaz trīs komersanti, tomēr pēdējos gados tiek ražota tikai biodīzeļdegviela, uzsvērts anotācijā. Gandrīz visu transportā patērēto enerģiju Latvijā importē, izņemot daļu biodegvielas un elektroenerģiju.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” Latvijā ir spēkā obligātā biodegvielas piejaukuma pienākums: līdz 9,5 tilpumprocentiem 95. markas benzīnam un līdz 6,5% dīzeļdegvielai.
Likumprojektā definētas prasības, kas jāievēro, veicot transporta enerģijas apriti, par minēto prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetence, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī deleģēts Ministru kabinetam noteikt detalizētus nosacījumus.
Klimata un enerģētikas ministrs, runājot par likumprojektu MK sēdē, akcentēja četrus virzienus, kurus nosaka regulējums:
Likumprojekta 4. pants nosaka galvenos nosacījumus patēriņam Latvijā realizētās transporta enerģijas (izņemot elektroenerģiju) kvalitātei, proti, kādu transporta enerģiju Latvijā drīkst realizēt; kā tiek pārbaudīta Latvijā realizētās degvielas vai biodegvielas atbilstība noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un rādītājiem; kas tiek darīts ar transporta enerģiju, kura neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām.
Regulējumā iekļauti vairāki nosacījumi Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Piemēram, iespēja bez maksas ņemt transporta enerģijas paraugus un pieņemt lēmumu uzlikt liegumu realizēt transporta enerģiju, ja konstatēta tās neatbilstība konkrētajā likumprojektā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām un ja degvielas piegādātājs labprātīgi neveic korektīvās darbības.
Likumprojektā paredzēts, ka Latvijā var realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām. Topošā likuma anotācijā minēts, ka ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību projekts. Plānots, ka oficiālā saskaņošana tiks uzsākta, kad Transporta enerģijas likumprojekts tiks izskatīts 2. lasījumā Saeimā.
Likumprojekta 5. pantā ietverta prasība alternatīvās degvielas uzpildes vai uzlādes punktus izveidot pilnīgi visās degvielas uzpildes stacijās, ja tās atrodas pie TEN-T tīkla autoceļiem, tādējādi paredzot, ka līdz 2030. gada 31. decembrim degvielas uzpildes stacijās jāveic pārbūve.
Likumprojekts noteic, ka Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā plānots uzstādīt jaunus lieljaudas uzlādes punktus, kā arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrinātā biometāna uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļu (kravas mašīnu) uzpildei. Eiropas transporta tīkls Latvijas teritorijā ir, piemēram, autoceļš Rīga–Liepāja, Rīga–Daugavpils u. c., skaidro Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Turpretī, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošo, komersantam tajā būs jānodrošina vismaz viens elektrouzlādes vai alternatīvās degvielas uzpildes punkts.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis LV portālam norādīja: lai komersanti varētu izbūvēt jaunu degvielas uzpildes staciju, jābūt valsts atbalstam, citādi izmaksas tiks iekļautas gala produkta cenā. Viena uzlādes vieta maksājot vidēji 100 000 eiro.
KEM ir akcentējusi, ka strādā pie Modernizācijas fonda programmas, kas sniegs iespēju pašvaldībām, kā arī pašvaldību un privātajiem uzņēmumiem saņemt līdzfinansējumu elektroauto iegādei un to uzlādes infrastruktūras attīstībai. Programmu iecerēts apstiprināt jau šogad.
Likumprojekta 6. pants noteic: valstspilsētās (Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī) līdz 2030. gadam jānodrošina, ka to teritorijās izmantotajā sabiedriskajā transportā vismaz 30% ir atjaunīgās enerģijas vai elektroenerģijas vai atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas.
Minētais nosacījums attiecas uz valstspilsētas sabiedrisko transportu, ko nodrošina, piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrība (pašvaldībai ir vairākums) vai cits komersants, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumam.
KEM norāda, ka, pateicoties Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, jau patlaban vairāku pilsētu iedzīvotāji var pārvietoties ar videi draudzīgiem sabiedriskajiem autobusiem. Piemēram, Rīgā papildus tramvajiem un trolejbusiem 2023. gada decembrī kursēja 35 elektroautobusi.
Arī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī ir uzsākta elektroautobusu izmantošana.
Jēkabpilī lieto arī saspiestās dabasgāzes autobusus, kuros kā degvielu var izmantot saspiesto biometānu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Dr. oec. Andra Feldmane LV portālam uzsver, ka ikvienai pašvaldībai jāspēj izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, kas ietver konkrētu mērķi un pasākumus CO2 emisiju samazināšanai, tāpat jāplāno infrastruktūras attīstība un resursu pārvaldība.
LPS saskata riskus gan likumprojekta, gan spēkā esošā regulējuma prasību izpildē. 2021. gadā Saeima pieņēma grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pienākumu katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un konkrētos pakalpojumu līgumos nodrošināt noteiktu procentu “tīro” autotransportlīdzekļu.
“Ņemot par atskaites laiku 2030. gadu, secinām, ka nepieciešamais atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un izmantošanas veicināšanai, tostarp publiskajā sektorā, nav pietiekams. Turklāt attiecīgais jautājums jāskata kopā ar uzlādes infrastruktūru, nodokļu politiku, kas pieprasa ievērot principu “maksā piesārņotājs”, un iedzīvotāju pirktspēju. Situācijā, kad dzirdam, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājums var sasniegt 0,60 eiro litrā, rodas jautājums, kā mājsaimniecības ar to tiks galā,” tā A. Feldmane.
Likumprojekta 8. pantā plānots noteikt, ka degvielas piegādātājiem ir saistošs 2030. gada mērķis – samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas SEG emisiju intensitāti par vismaz 16%. Lai nodrošinātu virzību uz 2030. gada mērķa izpildi, iecerēts, ka degvielas piegādātājiem būs saistoši arī ikgadējie mērķi. Enerģijas portfeļu “zaļināšana” degvielas piegādātājiem būs jāuzsāk 2026. gadā, samazinot to emisiju intensitāti par 6%.
Degvielas piegādātājiem noteiktais SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķis noteikts lielāks nekā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu – 14,5% – tāpēc, ka tajā iekļautais valsts kopējais mērķis aptver visu transporta sektoru, ieskaitot dzelzceļa transportu, iekšzemes un starptautisko aviāciju, iekšzemes un starptautisko kuģniecību un cita veida transportu, pamatots anotācijā.
Tomēr LDTA iebilst straujākai SEG emisiju intensitātes samazināšanai. Atzinumā par likumprojektu asociācija argumentē: “Nepieciešams saglabāt vismaz direktīvas prasību par 14,5% SEG samazinājuma 2030. gadā un atstāt to proporcionāli uz visiem subsektoriem (aviāciju, kuģniecību u. c.). Pretējā gadījumā vislielākais īpatsvars būs dīzeļdegvielai, kas pārsvarā tiek izmantota komercsektorā un vairākās nozarēs ir būtiskākais izmaksu elements.”
LDTA ir aprēķinājusi – katri 3% emisiju samazinājuma katru gadu radīs papildu 50 miljonu eiro slogu nozarei un nodokļu maksātājiem, kopējam pieaugumam 2030. gadā sasniedzot 250 miljonus eiro. Pie esošajām izmaksām tas degvielu sadārdzinātu līdz 18 centiem litrā.
Likumprojekta 9. pants paredz transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu, sākot no 2026. gada, ar pieaugošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam. Degvielas piegādātājam būs jānodrošina, ka tā patēriņam transporta sektorā realizētais moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars kopējā realizētajā transporta enerģijas apjomā veido noteiktu īpatsvaru.
Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus, norāda KEM.
Piemēram, degvielas piegādātājs varēs esošajā degvielas uzpildes stacijā piedāvāt biometāna uzpildes punktus, fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem/atlikumiem, kā arī uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus.
LDTA ieskatā attiecīgā prasība nepamatoti un ātrāk, nekā tas noteikts ES regulējumā, sadārdzinās degvielas cenas un radīs ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību.
Asociācijas vērtējumā mērķrādītāji ar pieaugošu tendenci no 2026. gada iekļauti, lai veicinātu biometāna tirgus attīstību un tā izmantošanu transportā. Vienlaikus tā uzsver: lai dabasgāzi un biometānu izmantotu transportā, būtu nepieciešami vairāki desmiti tūkstoši cita veida transportlīdzekļu. Tomēr saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem 2024. gada 1. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 460 ar dabasgāzi (t. sk. biometānu) darbināmi transportlīdzekļi, kas ir 0,1% no visu reģistrēto transportlīdzekļu skaita.
Pētījumu centrs SKDS valdībā prezentēja pēc LDTA pasūtījuma veikto uzņēmumu, kuru autoparkā ir ne mazāk kā desmit kravas transportlīdzekļu ar pilnu masu virs 3,5 tonnām, aptaujas rezultātus. SKDS direktors Arnis Kaktiņš informēja, ka tajā piedalījās 152 respondenti.
Aptaujā tika noskaidrots, ka 99% uzņēmumu transporta darbināšanai tiek izmantota dīzeļdegviela. Neviens nelieto saspiesto dabasgāzi.
Līdz 2030. gadam atjaunot autoparku plāno 64% uzņēmumu. No aptaujātajiem 91% plāno iegādāties transportu, kas izmanto dīzeļdegvielu, 5% – kas ir darbināms ar elektrību, 4% – ar saspiesto dabasgāzi, 3% – ar autogāzi.
“Industrija ir sapratusi, ka jaunās lietas ir labas, taču dīzeļdegviela tomēr ir labāka,” rezumēja A. Kaktiņš.
Savukārt Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere, MK sēdē komentējot SKDS pētījumu, norādīja: “Interesanti, ka aptaujā neparādās šobrīd Eiropā tik populārais degvielas veids – sašķidrinātā dabasgāze. To ir iespējams aizvietot ar biometānu, kas ir ekonomiski pietiekami pamatots risinājums.”
Kopumā asociācija atbalsta Transporta enerģijas likumprojekta turpmāko virzību un saskata tā lielo nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā. “Tas ir svarīgi, lai veicinātu vietējās biodegvielas ražošanas attīstību un lielāku neatkarību no fosilajām enerģijām.
Latvija būtiski atpaliek transporta sektora “zaļināšanā”. Likumprojekts ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai to nodrošinātu.
Turklāt, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijai līdz 2030. gadam sasniedzamie mērķi ir minimāli,” teica K. Veģere.
Viņa arī piebilda, ka likumprojektā neredz atbalstu biometānam, jo transporta degvielu operatori var izvēlēties noteiktu degvielas veidu – vai nu biometānu, vai atjaunotās šķidrās biodegvielas.
Arī Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas vadītājs Indulis Stikāns MK sēdē izteica atbalstu likumprojekta virzībai, jo regulējums palīdzēs vietējiem ražotājiem gan saglabāt esošos sasniegtos apjomus, gan turpināt attīstību, izstrādājot jaunas tehnoloģijas un produktu veidus.
