Vēl piektdien, 2025. gada 7. februārī, Baltijas valstu energosistēmas ar Krievijas apvienoto energosistēmu savienoja 21 augstsprieguma elektrolīnija. 2025. gada 8. februārī, uzsākot divu dienu pārslēgšanās procesu no Krievijas un Baltkrievijas vienotās energosistēmas uz Eiropas energosistēmu, visas minētās elektrolīnijas viena pēc otras tika atslēgtas un tuvākajās nedēļās tiks demontētas tiktāl, lai novērstu iespēju tās pieslēgt no jauna.
Jautājums par atslēgšanos no Krievijas energosistēmas īpaši aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ņemot vērā, ka līdz šim Krievija ir aktīvi izmantojusi enerģētiku savas ietekmes palielināšanai reģionā.
Energodrošība ir arī valsts drošības jautājums. Atdalīšanās no Krievijas energosistēmas ir vajadzīga, lai mazinātu riskus un Baltijas valstu energosistēmu atkarību no austrumu kaimiņiem, varētu patstāvīgāk uzturēt savas sistēmas un patērētājiem nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi.1
“Iepriekš Baltijas valstis paļāvās uz Krievijas sistēmu frekvences pārvaldību, bet tagad tās ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apvieno vairāk nekā 400 miljonu patērētāju,” akcentē KEM.
Karš paātrināja enerģētiskās neatkarības projekta īstenošanu
Enerģētiskās neatkarības projekts tika uzsākts jau 2007. gadā, vispirms paredzot sinhronizāciju 2026. gada sākumā. Taču, izvērtējot visus riskus, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienoties Eiropas energosistēmai jau 2025. gada februārī. Ne mazāk būtisks ir fakts, ka šī gada 7. februārī beidzās pašreizējais apvienoto elektrolīniju jeb BRELL līgums.
Lai pāreja varētu notikt, ievērojami uzlabota infrastruktūra elektrolīniju un sistēmas kopējās noturības stiprināšanā, piesaistot 85% Eiropas līdzfinansējuma, norāda KEM.
“Šis process ir vairāku gadu rūpīgas sagatavošanās un sadarbības rezultāts starp Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem – AS “Elering” (Igaunija), AS “Augstsprieguma tīkls” (AST, Latvija), AS “Litgrid” (Lietuva) – un to partneriem Eiropas sinhronajā zonā. Sinhronizācijas projektā Polijas pārvades sistēmas operators PSE apliecinājis sevi kā spēcīgu sadarbības partneri, kas ne vien nodrošinājis sekmīgu koordināciju un projektu vadību, bet arī kalpojis kā pieslēguma punkts ar Eiropas energotīklu,” informē KEM.
Sinhronizācijas projektam nozīmīgs bijis Eiropas Savienības un ENTSO-E (Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācijas) atbalsts. Viņu ieguldījums bija tehnisko vadlīniju nodrošināšanā, operatīvās un juridiskās ekspertīzes sniegšanā. Sinhronizācijas projekts tika īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Kā iepriekš vēstīts, pārslēgšanās process norisinājās trīs posmos no 8. līdz 9. februārim, ko noslēdza Baltijas energosistēmas sagatavošana sinhronizācijai un sinhrons savienojums ar Polijas energosistēmu pa elektropārvades līniju “LitPol Link”.
Prognozē, ka sinhronizācija elektroenerģijas cenas būtiski neietekmēs
AS “Augstsprieguma tīkls” norāda, ka sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmē, jo Baltijas valstīs tās galvenokārt ir atkarīgas no vietējās ražošanas, kurināmo resursu cenas, laikapstākļiem un tīkla infrastruktūras pieejamības. Attiecīgie faktori ir nemainīgi visu gadu.
Tāpat Baltijas valstīs veiktie aprēķini liecina, ka sinhronizācijas projekts būtiski neietekmē elektroenerģijas pakalpojuma kopējās izmaksas.
“Jāuzsver: lai nodrošinātu stabilu Baltijas elektroenerģijas sistēmas darbību, svarīgas ir balansēšanas rezerves. Prognozēts, ka Baltijai vajadzīgo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, būs mazāka par 5%,” vēsta AS “Augstsprieguma tīkls”.
Esam pilnībā pārrāvuši vēsturiskās enerģētikas saites ar Krieviju
Evika Siliņa
Ministru prezidente
Foto: Edijs Pālens, LETA.
Šī ir ļoti nozīmīga diena Latvijas energodrošībai un neatkarībai. Mēs kopā ar Igauniju un Lietuvu esam veiksmīgi pievienojušies Eiropas energotīklam. Tas ir vēsturisks brīdis – esam neatgriezeniski atvienojušies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Šis sasniegums ir ilga un rūpīga darba rezultāts. Paldies visiem speciālistiem, enerģētikas nozares profesionāļiem, institūcijām un partneriem, kas ieguldījuši milzīgu darbu, lai mēs šodien varētu būt daļa no Eiropas energotīkla. Nākamie soļi būs saistīti ar sistēmas modernizāciju, atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanu un reģiona drošības stiprināšanu.
Kaspars Melnis
klimata un enerģētikas ministrs
Foto: Ieva Leiniša, LETA.
Ilgi gaidītais brīdis ir klāt – esam vienotā elektrības sirdspukstā ar Eiropu – Baltijas valstis ir pievienojušās Eiropas energotīklam. Kopīgi, atbalstot viens otru, esam paveikuši fiziski nejūtamu, bet vēsturiski nozīmīgu soli. Šī ir svarīga diena Latvijas energodrošībai un energoneatkarībai! Sasniegtais rezultāts apliecina mūsu spēju veiksmīgi īstenot vērienīgu energodrošības projektu ne vien Latvijas līmenī, bet visā Baltijā vienoti. Man ir gandarījums par veiksmīgi noritējušo procesu, kur liels nopelns ir Baltijas valstu operatoriem. Īpaša pateicība AS “Augstsprieguma tīkls” par 15 gados ieguldīto darbu. Pateicamies visām iesaistītajām institūcijām, sadarbības partneriem par profesionālo darbu, pastiprināti uzraugot, lai sinhronizācija šajā nedēļas nogalē noritētu raiti un bez aizķeršanās. Baltijas valstis ir gatavas kopīgi turpināt strādāt, lai kāpinātu ražošanas jaudu pieejamību reģionā.
Rolands Irklis
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs
Foto: Ieva Leiniša, LETA.
Baltijas valstīm pievienojoties Eiropas jeb pasaulē lielākajai energosistēmai, esam kļuvuši energoneatkarīgi un pilnībā pārrāvuši vēsturiskās enerģētikas saites ar Krieviju. Līdzīgi kā Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, pievienošanās Eiropas sinhronajai zonai ir vēl viens loģisks un nepieciešams solis mūsu valsts un visas Baltijas tālākai integrācijai ar Eiropu un rietumu demokrātijām.
Pēdējo gadu laikā kopā ar Lietuvas un Igaunijas operatoriem un ar ievērojamu Eiropas Savienības finansējumu esam Latvijā atjaunojuši un pārbūvējuši vairāk nekā 500 kilometru augstsprieguma līniju, kā arī uzstādām sinhronos kompensatorus un lieljaudas bateriju sistēmas.
Patlaban darbu sācis arī Baltijas jaudas balansēšanas tirgus, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgas balansēšanas izmaksas un iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties šajā starptautiskajā tirgū. Sinhronizācija ir liela kopdarba rezultāts. Paldies Latvijas valsts institūcijām, Klimata un enerģētikas ministrijai, Eiropas Komisijai, mūsu kolēģiem no “Litgrid” un “Elering”, un it īpaši – AST darbiniekiem.
1 Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas žurnāla “Enerģija” 2025. gada janvāra numurs.
