SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. decembrī, 2024
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Energoresursi
2
2

Būs iespēja elektroenerģiju kopīgi saražot un izmantot savam patēriņam

Stājas spēkā 13.12.2024.

FOTO: Freepik.

13. decembrī stājas spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz dažādas elektroenerģijas kopīgošanas formas un iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām dalīties ar savu saražoto elektroenerģiju.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi” izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 37.8 panta sesto daļu, Enerģētikas likuma 17.1 panta vienpadsmito un 17.2 panta trešo daļu.

Noteikumu projekta mērķis ir paredzēt elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, regulēt informācijas apmaiņu ar tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoru, noteikt statūtos, gada pārskatos un līgumos ietveramo informāciju, kā arī paredzēt energokopienu reģistrācijas kārtību un darbības mērķus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Sabiedrībā liela interese

Ņemot vērā arvien lielāko sabiedrības interesi par elektroenerģijas iekārtu iegādi sava patēriņa segšanai mājsaimniecību un uzņēmumu vidū, ir palielinājusies arī elektroenerģijas lietotāju interese par iespēju veikt kopīgus ieguldījumus ražošanas iekārtās un ar saražotās elektroenerģijas pārpalikumu dalīties ar citiem lietotājiem. Turklāt ir paredzams, ka nākotnē daudzdzīvokļu namu mājsaimniecību vidū palielināsies arī interese par iespējām sava patēriņa nodrošināšanai kopīgi izmantot daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļas, piemēram, ēku jumtus, skaidrots anotācijā.

Arī pašvaldībām un to iestādēm un uzņēmumiem, samazinoties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu izmaksām, palielinās saimnieciskais pamatojums savu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, lai tās izmantotu pašvaldības un citu saistīto iestāžu un uzņēmumu elektroenerģijas patēriņa segšanai.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) paredz vairākas elektroenerģijas iekšējā tirgus izmaiņas, kuru galvenais kopīgais mērķis ir elektroenerģijas ražošanas ilgtspējas veicināšana, samazinot nozares radītās gāzu emisijas, kā arī sekmējot konkurenci elektroenerģijas ražošanā un investīciju pieplūdumu.

Lai veicinātu decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, lielāku lietotāju iesaisti un ar to saistīto neatkarību no elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus cenu svārstībām, Direktīva 2019/944 noteic, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizstrādā tiesiskais regulējums arī energokopienām un aktīvajiem lietotājiem ar mērķi sekmēt to attīstību, paredzot, ka energokopienām un aktīvajiem lietotājiem tiek nediskriminējoši nodrošināta piekļuve energoresursu kopīgošanai un tirdzniecībai, kā arī saistīto pakalpojumu saņemšanai. Tāpat šīm kopienām un lietotājiem jānodrošina pēc iespējas vienkāršākas to darbībai nepieciešamās administratīvās procedūras un samērīgs, zems administratīvais slogs.

Noteikumi sastāv no sešām daļām

Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi” sastāv no sešām nodaļām. Pirmajā tiek definēti lietotie termini, bet otrajā noteikti elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumi, elektroenerģijas kopīgošanas līgumā ietveramie nosacījumi un kārtība, kādā notiek informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem.

Trešā MK noteikumu daļa nosaka atjaunīgās enerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību un atjaunīgās enerģijas kopīgošanas līgumā ietveramos nosacījumus, bet ceturtā – energokopienas statūtos obligāti nosakāmās prasības un kritērijus un gada pārskatos sniedzamās ziņas.

Piektā noteikumu daļa paredz energokopienu reģistrācijas nosacījumus un kārtību, kādā energokopienu izslēdz no Energokopienu reģistra, savukārt sestā daļa – energokopienu uzraudzības kārtību un reģistrā uzkrājamo informāciju.

Kopīgošanas iespējas

Noteikumi noteic, ka elektroenerģijas kopīgošana iespējama tikai starp energokopienas biedriem, aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, vai saistītajiem aktīvajiem lietotājiem, kuru elektroenerģijas kopīgošanas objekti ir pieslēgti viena elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā esošai elektroenerģijas sadales sistēmai.

KEM skaidro, ka ar elektroenerģiju dalīties var gan fiziskas personas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības, piemēram, ražojot elektroenerģiju pašvaldību iestāžu – skolu, sporta kompleksu – u. c. lietotāju pašpatēriņa nodrošināšanai.

Kas ir saistītie aktīvie lietotāji

Noteikumos ietverts regulējums maza skaita aktīvajiem lietotājiem to saražotās un elektroenerģijas sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas kopīgošanai un pārdošanai. Šādi aktīvie lietotāji tiek definēti kā saistītie aktīvie lietotāji, kuru kopējais skaits nepārsniedz piecus aktīvos lietotājus un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kilovatus.

KEM skaidro, ka saistītie aktīvie lietotāji, piemēram, var būt vairākas ģimenes, radinieki, kuri dzīvo dažādās Latvijas vietās un kuri savu saražoto elektroenerģiju izmanto pašu vajadzībām.

Visiem lietotājiem ir jābūt pieslēgtiem vienam sadales sistēmas operatora tīklam. Latvijā ir desmit elektroenerģijas sistēmas operatoru, no tiem lielākais – AS “Sadales tīkls”. Saistītajiem aktīvajiem lietotājiem jānoslēdz līgums ar vienu izvēlētu elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru jāvienojas par to, kā notiks savstarpēju elektroenerģijas rēķinu segšana un norēķini par elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam. Šiem aktīvajiem lietotājiem nav jāreģistrējas Energokopienu reģistrā, un uz viņiem neattiecas uzraudzības prasības.

Kas ir aktīvie lietotāji

Aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir lietotāji, kuri dzīvo vienā ēkā vai teritorijā, vai uzņēmumi, kuri atrodas vienā industriālajā teritorijā, norāda KEM. Piemēram, daudzdzīvokļu namu mājsaimniecības var kopīgi izmantot tādas kopīpašuma daļas kā ēku jumti, lai uz tiem uzstādītu saules paneļus, vēja ģeneratorus un nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu savam patēriņam. Šajā gadījumā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām nav jaudas ierobežojuma un lietotāji saražoto elektroenerģiju izmanto pašu vajadzībām.

Visiem lietotājiem ir jābūt pieslēgtiem vienam sadales sistēmas operatora tīklam. Aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, pilnvarotajam pārstāvim jānoslēdz līgums ar vienu izvēlētu elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru jāvienojas par to, kā notiks norēķini par saražoto elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam. Aktīvo lietotāju individuāli noslēgtie elektroenerģijas līgumi nav saistīti ar kopīgošanas līgumu. Proti, katram no šiem lietotājiem joprojām ir spēkā esošs, individuāli noslēgts elektroenerģijas līgums.

Kas var būt energokopienas

Energokopienas var būt divu veidu – elektroenerģijas un atjaunīgās enerģijas energokopienas. Samazinoties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu izmaksām, lietotājiem šo iekārtu iegāde un uzstādīšana kļūst arvien pieejamāka, kas nodrošina ekonomiskos labumus – iespēju ietaupīt iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas. Energokopienas ietvaros saražoto elektroenerģiju un atjaunīgo enerģiju energokopienas izmanto pašu patēriņa segšanai.

Elektroenerģijas energokopienas dalībnieki var būt gan fiziskas personas, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan pašvaldības, un to skaits energokopienu ietvaros var būt neierobežots. Svarīgi, ka visiem kopienas dalībniekiem un to elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtām ir jābūt pieslēgtām pie viena sadales sistēmas tīkla un viena elektroenerģijas ražošanas objekta uzstādītā jauda nevar būt lielāka par 14,999 MW. Vienlaikus elektroenerģijas energokopienas īpašumā var būt vairāki šādi elektroenerģijas ražošanas objekti.

Energokopienai 80% no tīklā nodotās elektroenerģijas jāpatērē pašu vajadzībām. Savukārt, ja minētais apjoms no tīklā nodotās elektroenerģijas netiek patērēts pašu vajadzībām, tad 51% no peļņas energokopienai jānovirza sociāliem mērķiem, energoefektivitātei u. c. Enerģētikas likumā noteiktajiem mērķiem.

Savukārt, ja elektroenerģijas energokopienā ir iesaistījusies pašvaldība, tad tai daļu savas saražotās elektroenerģijas vajag dalīt ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām, piemēram, uzstādot elektroenerģijas ražošanas iekārtas sociālo mājokļu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Atjaunīgās enerģijas energokopienas

Atjaunīgās enerģijas energokopienas no elektroenerģijas energokopienām atšķiras ar to, ka šo kopienu īpašumā ir gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas, piemēram, siltumsūkņi un saules paneļi.

Atjaunīgās enerģijas energokopienas tiek veidotas vietās, kur objektus tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams pievienot centralizētās siltumapgādes tīklam, tādējādi neveidojot paralēlu siltumapgādes sistēmu un nodrošinot efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmas izmantošanu. Pārējie nosacījumi ir tādi paši kā elektroenerģijas kopienām, izņemot to, ka siltumenerģijas ražošanas iekārtu jauda nav ierobežota, bet pašvaldībām, kuras būs iesaistījušas atjaunīgās enerģijas energokopienās, daļu saražotās atjaunīgās enerģijas obligāti nevajadzēs dalīt ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Abām energokopienām ir jāreģistrējas Energokopienu reģistrā, kuru uzrauga Būvniecības valsts kontroles birojs (no 2025. gada februāra – Enerģētikas un vides aģentūra). Savu darbību dalībnieki var uzsākt tūlīt pēc reģistrācijas un elektroenerģijas kopīgošanas līguma noslēgšanas ar elektroenerģijas tirgotāju, ar kuru jāvienojas par to, kā notiks norēķini par elektroenerģiju, kas netiek izmantota tūlītējam patēriņam.


Vairāk par tēmu >>

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI