Atslēgs 21 elektrolīniju, kas savieno ar Krievijas energosistēmu
Jautājums par atslēgšanos no Krievijas energosistēmas īpaši aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Kā norādīts Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas žurnāla “Enerģija” 2025. gada janvāra numurā, energodrošība ir arī valsts drošības jautājums un atdalīšanās no Krievijas energosistēmas ir vajadzīga, lai mazinātu riskus un Baltijas valstu energosistēmu atkarību no austrumu kaimiņiem, varētu patstāvīgāk uzturēt savas sistēmas un patērētājiem nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi.
Turklāt, lai gan Baltijas valstis neiepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas jau kopš 2022. gada, Baltijas valstu energosistēmas ar Krievijas apvienoto energosistēmu joprojām savieno 21 augstsprieguma elektrolīnija, norādīts žurnālā “Enerģija”.
2025. gada 8. februārī visas šīs elektrolīnijas tiks atslēgtas un demontētas tiktāl, lai novērstu iespēju tās pieslēgt no jauna.
Tādējādi Baltijas valstu energosistēmas tiks izolētas no Krievijas energosistēmas un elektroenerģijas piegāde būs pilnībā pārtraukta.
Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrija, sinhronizācija veicinās labāku ES pārvades sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju, Baltijas elektroenerģijas sistēmas varēs darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, sniedzot ieguvumus visiem patērētājiem.
Enerģētiskās neatkarības projekts uzsākts gadu ātrāk, nekā iecerēts
Enerģētiskās neatkarības projekts tika uzsākts jau 2007. gadā, vispirms paredzot sinhronizāciju 2026. gada sākumā. Taču, izvērtējot visus riskus, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienoties Eiropas energosistēmai jau 2025. gada februārī.
“Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā tiek saražots vairāk elektroenerģijas (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus), kā arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem,” skaidro KEM. Turklāt ne mazāk būtisks ir fakts, ka šī gada 7. februārī beidzas pašreizējais apvienoto elektrolīniju jeb BRELL līgums.
Lai pāreja varētu notikt, ievērojami uzlabota infrastruktūra elektrolīniju un sistēmas kopējās noturības stiprināšanā, piesaistot 85% Eiropas līdzfinansējumu, norāda KEM.
Pāreja noritēs trīs posmos. Var tikt novēroti elektroapgādes traucējumi
Paredzēts, ka pārslēgšanās process tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un noslēgsies dienu vēlāk – 9. februārī. Kopumā tas norisināsies trīs posmos, vēsta AS “Augstsprieguma tīkls”.
- Pirmajā posmā Baltijas valstu energosistēmās tiks ieviests paaugstinātas drošības režīms un secīgi atslēgti visi starpsavienojumi uz Kaļiņingradas–Lietuvas, Krievijas–Lietuvas, Krievijas–Latvijas un Krievijas–Igaunijas robežām.
- Otrajā posmā Baltijas energosistēma īslaicīgi darbosies “salas” režīmā kā atsevišķa sinhrona energosistēma bez sinhrona savienojuma ar citu energosistēmu.
- Trešajā posmā Baltijas energosistēmas režīms tiks sagatavots sinhronizācijai un veikts sinhrons savienojums ar Polijas energosistēmu pa elektropārvades līniju “LitPol Link”.
Lai arī sinhronizācijas pārslēgumu periods saistīts ar paaugstinātiem riskiem energosistēmas darbībā, paredzams, ka elektroenerģijas patērētāji nejutīs traucējumus, jo Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori strādās paaugstinātas gatavības un paaugstinātas drošības režīmā.
Vienlaikus KEM iedzīvotājus aicina drošības dēļ sagatavoties iespējamiem traucējumiem, līdzīgi kā to darām, ja prognozēti nelabvēlīgi laikapstākļi.
Piemēram, ieteicams laikus uzlādēt mobilo tālruni un citas ierīces, kā arī atslēgt ierīces, kuras ikdienā nelieto. Ar padomiem var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) publikācijā “Pieslēgšanās Eiropas energotīklam – no 8. līdz 9. februārim”.
Informācija uzņēmumiem
Savukārt uzņēmumi saskaņā ar KEM izplatīto informāciju šajā periodā aicināti izvērtēt, kuri no minētajiem ikdienas pasākumiem ir nepieciešami un kuri – vēlami. Piemēram, ja uzņēmumā uzstādītās elektroiekārtas ir jutīgas pret strāvas svārstībām, sēdumiem un kāpumiem, tad ieteicams izvērtēt elektroiekārtu darbības pārtraukšanu 8.–9. februārī, savukārt, ja ražošanas process neparedz iespēju būt īslaicīgi atslēgtam no elektrotīkla, tad ieteicams uzstādīt alternatīvu enerģijas avotu – UPS vai ģeneratoru. Tāpat šajās dienās ieteicama nodrošināt uzņēmumā tehnisko darbinieku klātesamību, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu operatīvi iesaistīties, piemēram, iedarbinot ģeneratorus vai atvienojot iekārtas no elektrotīkla.
Kā izmaiņas ietekmēs elektroenerģijas cenas
AS “Augstsprieguma tīkls” norāda, ka sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmē, jo tās Baltijas valstīs galvenokārt ir atkarīgas no vietējās ražošanas, kurināmo resursu cenas, laikapstākļiem un tīkla infrastruktūras pieejamības. Šie faktori ir nemainīgi visu gadu.
Tāpat Baltijas valstīs veiktie aprēķini liecina, ka sinhronizācijas projekts būtiski neietekmē elektroenerģijas pakalpojuma kopējās izmaksas.
“Jāuzver: lai nodrošinātu stabilu Baltijas elektroenerģijas sistēmas darbību, svarīgas ir balansēšanas rezerves. Prognozēts, ka Baltijai vajadzīgo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, būs mazāka par 5%,” vēsta AS “Augstsprieguma tīkls”.
Krāpnieki izmanto situāciju. Aicina sekot līdzi uzticamiem ziņu avotiem
KEM jau vēstīja, ka Igaunijā, izmantojot pārslēgšanās procesu, novērota krāpnieku aktivitāte. Proti, kaimiņvalstī reģistrēti gadījumi, kad persona, telefonsarunas laikā uzdodoties par elektroenerģijas tirgotāja oficiālo pārstāvi, informējusi cilvēku, ka saistībā ar gaidāmo elektroenerģijas sinhronizāciju nepieciešams savā mājoklī nomainīt elektroenerģijas skaitītāju. Persona tika aicināta autentificēties savā internetbankā ar Smart-ID, tādējādi krāpniekiem piekļūstot personas datiem.
Ja tiek saņemti šādi vai līdzīgi zvani, tad KEM aicina nepildīt krāpnieku prasītās darbības, kā arī informēt par notikušo savu mobilo sakaru operatoru un Valsts policiju.
“Sinhronizācijas procesam nav saistības nedz ar mājokļu elektroenerģijas skaitītājiem un to nomaiņu, nedz citām tehniskām darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pieslēgumu mājsaimniecībām,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Šajā periodā informatīvajā telpā var parādīties arī dažāda dezinformācija, tāpēc būtiski ziņas iegūt no uzticamiem avotiem: KEM vai AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnēm.
Tāpat, lai uzzinātu par iespējamajām izmaiņām šajā jomā, ieteicams sekot līdzi pašvaldību aktualitātēm.
Piemēram, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība savā tīmekļvietnē jau ir ievietojusi informāciju, ka saistībā ar Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam Rēzeknes civilās aizsardzības komisija ir nolēmusi no piektdienas, 7. februāra, pulksten 20.00 līdz sestdienas, 8. februāra, pulksten 17.00 atslēgt Rēzeknē luksoforus, lai novērstu jebkādus tehnoloģiskos riskus luksoforu sistēmas darbībā.
