Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroapgādes tīkli vēsturiski ir izbūvēti un darbojas tā sauktajā IPS/UPS (IPS – integrated power system, tulkojumā no angļu valodas – integrēta energosistēma, UPS – unified power system, tulkojumā – vienota energosistēma) sinhronajā tīklā, kas apvieno Krievijas vienoto energosistēmu, kā arī vairākas bijušās PSRS valstu energosistēmas, skaidro akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” (AST).
Savukārt tā sauktais BRELL loks ir IPS/UPS tīkla rietumu daļa, kas savieno Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas loka veidā (loka nosaukums veidots no dalībvalstu sākuma burtiem angļu valodā).
Valstu elektrotīkli tiek savienoti, lai spētu nodrošināt apgādes drošumu un sekundāri – arī elektroenerģijas starpvalstu tirdzniecību. Darbs lielā energosistēmā nodrošina tīkla stabilitāti – ja kāda no sistēmā savienotajām elektrostacijām avārijas dēļ pārtrauc darbu, tad dažu milisekunžu laikā zaudēto ražošanu kompensē visas citas tīklam pieslēgtās elektrostacijas.
Divi etapi
Baltijas valstu mērķis ir atslēgties no Krievijas kontrolētā tīkla, lai nodrošinātu valstu neatkarību no Krievijas un paaugstinātu elektroapgādes drošību.
Krievijas kontrole Baltijas valstīs izpaužas tādējādi, ka Baltijas valstīm tīkla frekvenci nodrošina Krievija, kas sevi ir pierādījusi kā nestabilu partneri. Tieši tāpēc – lai samazinātu nākotnes riskus un pārtrauktu atkarību no Krievijas, jau 2007. gadā tika pieņemts lēmums uzsākt atvienošanos no BRELL loka.
Baltijas integrācijai ar Eiropas enerģētisko sistēmu ir divi etapi. Pirmais etaps jeb Baltijas integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū jau ir pabeigts līdz ar pakāpenisku Latvijas pievienošanos “Nord Pool” biržai no 2007. gada līdz 2015. gadam.
Šobrīd Baltija ir otrā etapa ieviešanas noslēdzošajā posmā. Kamēr sinhronizācija ar Eiropu nav pilnībā pabeigta, tikmēr Baltijas valstu energosistēma joprojām ir savienota ar apvienoto Krievijas energosistēmu.
Pārtraukts elektroenerģijas imports
Kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas. Kopš 2022. gada komercplūsmas ar Krieviju un Baltkrieviju nenotiek: komersantiem nav iespējams tirgot Krievijā un Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju, tāpat arī šo valstu elektronenerģijas sistēmas netiek izmantotas, lai veiktu elektroenerģijas komerciālo piegādi.
Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori, tostarp AST, pieņēma lēmumu vairs nepirkt arī balansēšanas elektroenerģiju no Krievijas, patēriņa un ģenerācijas līdzsvaru Baltijā nodrošinot galvenokārt ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas tirgū pieejamām balansēšanas jaudām.
Pēdējais solis
Sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis uz valsts neatkarību no Krievijas elektroapgādes. Pārvades sistēmas operators AST jau vairāk nekā desmit gadus strādā pie tā, lai ieviestu fundamentālas izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās un Latvija kopā ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – 2025. gadā varētu uzsākt sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu.
Lai sinhronizācijas process būtu pēc iespējas efektīvāks, jau kopš 2013. gada tiek veikti dažādi pētījumi, kuros apskatīti iespējamie Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas scenāriji ar Eiropu, kā arī Baltijas valstu tehniskie nosacījumi un realizētie pasākumi sinhronizācijas īstenošanai, norāda Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Lielākā daļa pētījumu veikti ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, jo Eiropas enerģētiskajā politikā sinhronizācija tika izvirzīta par stratēģisko mērķi.
Ir rīcības plāns ārkārtas sinhronizācijai
Baltijas valstīs ir skaidrs rīcības plāns:
- ārkārtas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu jeb ārkārtas desinhronizācijai no BRELL loka;
- paātrinātajai sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu.
AST skaidro: šie plāni atšķiras ar to, ka ārkārtas sinhronizācija notiktu tad, ja Krievija veiktu patvaļīgu sistēmas atslēgšanu. Baltijā ir izstrādāts rīcības plāns ārkārtas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, pārvades tīkls ir tehniskā gatavībā, un Baltijas operatori ir gatavi dažādiem notikumu scenārijiem. Sinhronizācijas procesā nav paredzēti elektroapgādes atslēgumi, un patērētāji neizjutīs sinhronizācijas procesu. Protams, elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, atzīst AST.
Kā tiks īstenots sinhronizācijas plāns
Savukārt paātrinātās sinhronizācijas plāns paredz soļus, ko Baltijas valstis veic, lai veiktu sinhronizācijas procesu par gadu agrāk, nekā sākumā tika paredzēts (pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā).
Sinhronizācijas process notiks šādi:
- tiek pārtraukta Baltijas valstu un Krieviju, Baltkrieviju savienojošo starpsavienojumu darbība;
- Baltijas valstis uzsāk izolēto darbību jeb salas režīmu, kuras laikā patēriņa vajadzības valstis pašas pilnā apmērā segs ar vietējo ģenerāciju;
- Eiropu un Baltijas valstis savienojošais starpsavienojums “LitPol link” tiks pārslēgts no līdzstrāvas uz maiņstrāvas režīmu un Latvija, Lietuva un Igaunija uzsāks sinhronu darbu ar Eiropu.
Frekvence gan IPS/UPS tīklā, kurā Baltija ir pašreiz, gan arī kontinentālajā Eiropā ir 50 Hz, tikai sistēmas nedarbojas sinhroni. Atslēdzoties no viena tīkla un uzsākot sinhroni darboties ar citu tīklu, patērētāju ikdienā nekas nemainīsies, apgalvo AST. Kontinentālās Eiropas sinhronās darbības tīklā iepriekš bija 24 valstis, 2022. gadā tīklam pievienojās Ukraina un Moldova.
Kādi ir ieguvumi
Sinhronizācija palielinās Baltijas spēju pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, skaidro AST.
Savukārt KEM min šādus ieguvumus:
- drošība –Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēma kļūs par daļu no Eiropas sistēmas, kas nozīmē būtisku neatkarību no Krievijas un drošāku elektroapgādi;
- cenu izlīdzināšanās –Latvija kļūst par daļu no Eiropas Savienības tirgus, kas reģionā ļauj nodrošināt elektroenerģijas cenu izlīdzināšanos;
- elektrības tirgotājiem un ražotājiem būs iespēja tirgot elektroenerģiju visā kontinentālās Eiropas zonā. Eiropas grupas operatoru veiktie pētījumi liecina, ka nākamo desmit gadu laikā elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs kļūs zemāka, tādējādi arī Latvijas patērētāji būs ieguvēji.
Fundamentālas izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā
Lai Baltijas valstis varētu uzsākt sinhronu darbu ar kontinentālo Eiropu, ir fundamentāli jāizmaina pārvades tīkla infrastruktūra un vadības tehnoloģijas. Patlaban ir pabeigti vairāki sinhronizācijas īstenošanai nozīmīgi projekti:
- izbūvēta 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnija Latvijas rietumu daļā “Kurzemes loks”;
- izbūvēts Latvijas–Igaunijas trešais starpsavienojums;
- rekonstruēts Latvijas–Igaunijas starpsavienojums posmā Valmiera–Tartu.
Šobrīd turpinās darbs pie Valmieras–Tsirgulinas līnijas rekonstrukcijas, trīs sinhrono kompensatoru uzstādīšanas.
Latvijā ar sinhronizāciju saistīto projektu izmaksas pārsniedz 400 miljonus eiro. Savukārt sinhronizācijas projekta kopējās izmaksas par 41 projekta realizāciju Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā ir ap 1,6 miljardiem eiro, no kuriem 75% tiek līdzfinansēti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirtajiem līdzekļiem.
Ietekme uz patērētājiem
Šobrīd BRELL loka dalībnieki kopīgi uztur nepieciešamās jaudas rezerves sistēmas stabilitātei. Uzsākot pastāvīgu elektroenerģijas sistēmas pārvaldīšanu, katrai Baltijas valstij būs jāuztur lielāks nepieciešamo jaudas rezervju apjoms, kas palielina jaudas rezervju izmaksas. Paātrināti sinhronizējoties 2025. gada sākumā, gadu agrāk, nekā sākumā paredzēts, Baltijas energosistēmā būs jāsāk uzturēt aptuveni divas reizes lielākas jaudas rezerves. Citas ar paātrināto sinhronizāciju saistītas papildu izmaksas nav paredzētas, šis lēmums neatstāj finansiālu iespaidu uz pārējiem infrastruktūras projektiem, apgalvo AST.
Sinhronizācijas process neradīts elektroenerģijas padeves traucējumus patērētājiem, un iedzīvotāju ikdienas gaitas netiks ietekmētas. Protams, jārēķinās, ka pārvades tīkls sastāv no tūkstošiem iekārtu, 140 apakšstacijām, līdz ar to pilnībā izslēgt tehniskus starpgadījumus nav iespējams.
Tomēr pārvades tīklā ir iestrādāti vairāki drošības pasākumi gadījumiem, ja kāda tehnikas vienība pievils; AST sola tos operatīvi novērst.
