FOTO: Zane Bitere, LETA
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz divas būtiskas izmaiņas: aizliegts veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī noteikti obligātie tirgus ieņēmumu griesti – 180 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) – elektroenerģijas ražotājiem.
Likuma izmaiņas bija nepieciešamas, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) padomes regulā Nr. 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai noteiktās normas, kā arī lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokolā Nr. 52 noteikto uzdevumu.
Ņemot vērā Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu, kuras dēļ noteiktas starptautiskas sankcijas, kā arī paaugstinājušies elektroenerģijas apgādes drošuma riski, Ministru kabinets pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu organizēšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat tiks apturēta elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu.
Līdz ar to Elektroenerģijas tirgus likuma 5. pants papildināts ar septīto daļu, kurā paredzēts aizliegums veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu.
Tomēr līdz pilnīgai Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācijai no Krievijas sistēmas nepieciešams saglabāt iespēju pārvades sistēmas operatoram apmainīt balansēšanas elektroenerģiju drošas tīkla darbības nodrošināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpēc likuma 13.1 pants papildināts ar devīto daļu, kurā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā. Tas atļauts līdz sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nodrošinot, ka no Krievijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Regulas Nr. 2022/1854 6. pants paredz noteikt obligātos tirgus ieņēmumu griestus – 180 eiro par saražotās elektroenerģijas MWh.
Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi un nodrošinātu, ka pašreizējā krīze nerada ilgstošu kaitējumu lietotājiem un ekonomikai, un vienlaikus saglabātu fiskālo ilgtspēju, Elektroenerģijas tirgus likumā, balstoties uz ES regulu, tiek noteikti obligātie tirgus ieņēmumu griesti – 180 eiro/MWh elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Šis regulējums attiecas uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri reģistrēti elektroenerģijas ražotāju reģistrā, izņemot ražotājus, kuri ražo elektroenerģiju no biometāna vai dabasgāzes un kuri no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam elektroenerģiju pārdeva par cenu, kas pārsniedza 0,180 eiro par vienu kilovatstundu saskaņā ar Padomes 2022. gada 6. oktobra regulu, paziņojumā medijiem norāda Klimata un enerģētikas ministrija.
ES regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa (virs 180 eiro/MWh) un šī nodokļa ieņēmumus jāizmanto galalietotāju labumam. Ņemot vērā, ka Latvijā ir samērā neliels elektroenerģijas ražotāju skaits, administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanas mehānisma finansēšanai neattaisnotos pret visai mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu.
Tādēļ Latvija un Igaunija ir panākusi vienošanos par regulas interpretāciju. Tā paredz, ka lielāku labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šo virsieņēmumu ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā. Uzņēmumu veicināšanas pasākumus uzraudzīs Būvniecības valsts kontroles birojs. Ja plāns netiks ieviests, tad šī virspeļņa tiks ieskaitīta valsts budžetā.