Attēlā vētrā nokritis koks uz elektroapgādes līnijas.
FOTO: AS "Sadales tīkls".
Šā gada 20. oktobrī stājas spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paplašina gar 110 kilovoltu (kV) gaisvadu elektrolīnijām mežu teritorijās no kokiem attīrāmās trases platumu līdz 18 metriem līdzšinējo 13 metru vietā.
Līdz šim Aizsargjoslu likums noteica, ka aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV, ja tās šķērso meža teritoriju, veido 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi ierīko 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi.
Stājoties spēkā grozījumiem Aizsargjoslu likumā (turpmāk – grozījumi), gar 110 kV gaisvadu elektrolīnijām mežu teritorijās no kokiem attīrāmās trases platums ir paplašināts līdz 18 metriem katrā pusē.
Proti, tāpat kā iepriekš, aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass, bet no kokiem un krūmiem pilnībā tagad būs jāattīra 18 metrus plata josla katrā pusē.
Kā norādījusi AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), 110 kV līnijas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem:
“Augustā piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70% bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass.”
Arī grozījumu anotācijā paskaidrots: AST pēdējo gadu vētru pieredzes un desmit gadu tehnoloģisko traucējumu datu analīzē identificējis, ka būtisks 110 kV gaisvadu elektrolīniju bojājumu cēlonis ir ārpus elektrolīniju trasēm augošu koku uzkrišana elektrolīniju vadiem:
“2024. gada 28.–29. jūlija vētras laikā tika ietekmēta 22 gaisvadu elektrolīniju darbība, 16 līnijām bija nepieciešama vētras seku novēršana, bet no elektrolīnijām tika nocelti 68 vētras nolauzti koki. Arī 2026. gada 22.–23. augusta vētra atkārtoti apliecināja pārvades un sadales infrastruktūras ievainojamību pret krītošu koku radītajiem bojājumiem un nepieciešamību pēc preventīviem risinājumiem.
Elektroapgādes nepārtrauktība ir būtiska mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī sakaru, ūdensapgādes, ārstniecības un citas kritiskās infrastruktūras darbībai.”
Atbilstoši grozījumiem elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 110 kV, kuras šķērso meža teritoriju un kuru elektrolīniju trases ir izveidotas līdz 2026. gada 19. oktobrim, īpašniekam vai valdītājam jaunā prasība – paplašināt mežu teritorijās izveidotās trases līdz 18 metriem no līnijas ass uz katru pusi –, jāizpilda līdz 2029. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar anotācijā norādīto izmaiņu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās AST, kas paplašinās un turpmāk uzturēs elektrolīniju trases atbilstoši Aizsargjoslu likumā (turpmāk – likums) noteiktajam 18 m platumam.
Arī Klimata un enerģētikas ministrija iepriekš skaidrojusi, ka nu jau 18 m plato elektrolīnijas trasi apsaimnieko AST, bet aizsargjoslu – meža īpašnieks.
Stājoties spēkā grozījumiem, zemes īpašniekam turpmāk tiek liegta iespēja papildu piecus metrus platā joslā no katras līnijas puses audzēt kokus. Tas rada reālu un ilgstošu saimnieciskās izmantošanas ierobežojumu.
Kā paskaidrots anotācijā, īpašums netiek atsavināts un netiek paplašināta arī pati 35 metru aizsargjosla – tiek pastiprināts īpašuma izmantošanas ierobežojums aizsargjoslas ietvaros:
“Grozījumi neparedz zemes īpašnieka tiesību uz jau izaugušās koksnes atsavināšanu par labu AST. Koki saglabājas zemes īpašnieka īpašumā, tādēļ īpašnieks nezaudē jau izaugušās koksnes mantisko vērtību. Vienlaikus īpašuma tiesību aizskārums izpaužas kā turpmākās zemes izmantošanas iespējas samazinājums, jo attiecīgajā joslā nav pieļaujama jaunu koku audzēšana tādā apjomā, kā tas būtu iespējams bez paredzētā ierobežojuma.”
Speciāls atlīdzības mehānisms attiecībā uz energoapgādes objektiem ir noteikts Enerģētikas likuma 24. pantā, bet ar grozījumiem noteiktā situācija tieši neatbilst nevienam šajā pantā minētajam gadījumam, jo netiek ierīkots jauns energoapgādes objekts, netiek veikta objekta pārbūve un netiek palielināts likumā jau noteiktais 110 kV gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslas platums.
|
(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu. (11) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: 1) īpašumu izmanto tāda jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai, kas nav paredzēts attiecīgā nekustamā īpašuma energoapgādei; 2) veicot objekta pārbūvi, palielinās zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. |
Tādēļ, lai novērstu jebkādas šaubas par atlīdzības tiesisko pamatu un vienlaikus nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības ieguvumu un nekustamā īpašuma īpašniekam radīto papildu slogu, grozījumi papildina likuma pārejas noteikumus ar 29. punktu, nosakot, ka par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, kas nekustamā īpašuma īpašniekam rodas, palielinot līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ierīkotās 110 kV gaisvadu elektrolīnijas trases platumu, energoapgādes komersants izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzību Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Par zemes lietošanas tiesību papildu aprobežojumu, ko radīs līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai ierīkota 110 kV gaisvadu elektrolīnija, atlīdzību Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksās AST, norādīts anotācijā.
AST aprēķini liecina, ka 18 metru trases risinājums kopumā skars aptuveni 660 ha meža zemes.
Šā gada 15. oktobrī stājās spēkā arī saistīti grozījumi Meža likumā, ar kuriem līdzīgi ieviests risinājums, kas būtiski samazina 110 kV un 330 kV pārvades tīkla bojājumu risku. Proti, papildus aizsargjoslai tika ieviesta 15 metrus plata piegulošā josla katrā pusē.
15 metrus platā piegulošajā joslā jānovāc bīstamie koki, taču uz to neattiecas citi aizsargjoslas ierobežojumi.
Grozījumi Meža likumā papildina koku ciršanas regulējumu (skat. 12. panta trešās daļas 4. punktu), nosakot, ka turpmāk, lai nodrošinātu infrastruktūras darbību, ja koku ciršana nepieciešama, lai novērstu elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 110 kV vai 330 kV apdraudējumu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības meža zemē 15 metru platā joslā katrā pusē ārpus šo līniju aizsargjoslas cirst infrastruktūru potenciāli apdraudošā mežaudzē augošos kokus, tajā skaitā samazināt mežaudzes šķērslaukumu tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.
Uzskatāms, ka mežaudze potenciāli apdraud infrastruktūru, ja tās augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz elektrolīniju trases malai.
Atbilstoši Meža likumam kritiskais šķērslaukums ir mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama.
Tādējādi grozījumi papildina arī Aizsargjoslu likuma 61. panta 10.1 daļas 1. punktu ar vārdiem “tai skaitā infrastruktūras apdraudējuma novēršanai samazināt mežaudzes šķērslaukumu tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu”.
|
Aizsargjoslu likuma 61. panta vēsturiskā redakcija |
Aizsargjoslu likuma 61. panta spēkā esošā redakcija |
|
1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu koku augstums ir lielāks par attālumu līdz valsts robežas joslai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus. |
1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai vai aizsargjoslā gar valsts robežas joslu koku augstums ir lielāks par attālumu līdz valsts robežas joslai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus, tai skaitā infrastruktūras apdraudējuma novēršanai samazināt mežaudzes šķērslaukumu tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu. |
Saskaņā ar Saeimas sniegto informāciju ciršanas vecumu sasniegušu koku garums Latvijā vidēji ir 20–35 metri. Kā iepriekš norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, “bīstamo koku savlaicīga novākšana piegulošajā joslā būtiski palīdzētu samazināt “domino efektu”, kad viena koka krišana izraisa citu koku nogāšanos un tādējādi palielina elektrolīniju bojājumu risku”.
|
