FOTO: Freepik.
Saistībā ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai Tuvajos Austrumos krietni pieaugusi gan degvielas, gan dabasgāzes cena. Lai nodrošinātu degvielas piegāžu nepārtrauktību krīzes situācijās, Latvija uztur naftas produktu valsts drošības rezerves, kā arī dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Latvija valsts naftas produktu drošības rezerves veido un uztur saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām, t. i., Eiropas Padomes Direktīvu 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves. Tā noteic, ka Latvijai jāuztur krājumi vismaz 90 dienu vidējā neto importa apjomā, skaidro Ekonomikas ministrija (EM).
Direktīva tika pieņemta 2009. gadā. ES dalībvalstīm bija jānodrošina tās prasību ieviešana līdz 2012. gada 31. decembrim. Latvijā prasības tika pārņemtas 2010. gadā, grozot Enerģētikas likumu un citus ar naftas rezervēm saistītos normatīvos aktus.
Naftas produktu tirgus un piegādes ir mainīgi un pakļauti dažādiem riskiem, tādēļ rezerves valsts īpašumā ir būtisks instruments, lai krīzes situācijā saglabātu valsts darbības nepārtrauktību un nodrošinātu energoapgādes drošību.
2024. gadā Latvija iestājās Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, kas koordinē rīcību gadījumos, kad pasaulē rodas naftas vai enerģētikas krīzes situācijas.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” 6. punktā noteikts, ka valsts drošības rezerves var veidot no:
ES direktīva tieši neparedz, cik daudz un kādiem naftas produktiem jābūt drošības rezervēs, proti, vai, piemēram, 100% apmērā uztur dīzeļdegvielu vai aviācijas degvielu, skaidro EM. Turpretī Starptautiskās enerģētikas aģentūras vadlīnijās norādīts, ka drošības rezerves jāveido atbilstoši patēriņam, respektīvi, cik un kādi produkti valstī tiek patērēti.
Latvijas valsts naftas produktu drošības rezerves sastāv galvenokārt no dīzeļdegvielas, jo tā veido vairāk nekā 75% degvielas patēriņa Latvijā, kā arī benzīna, petroleja tipa reaktīvās degvielas (JET) un jēlnaftas, ko krīzes gadījumā var pārstrādāt nepieciešamajā produktā, piemēram, benzīnā, aviācijas degvielā un dīzeļdegvielā.
Aviācijas degviela veido aptuveni 9% no kopējā naftas produktu patēriņa.
Par šo rezervju veidošanu un uzturēšanu atbild VSIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor” ”.
Patlaban valsts drošības rezerves ir 92 dienām jeb apmēram 380 000 tonnu.
70% valsts drošības rezervju tiek uzglabātas Latvijā, pārējās – ES dalībvalstu teritorijā.
Valsts īpašumā pašreiz ir 195 000 tonnu jeb vairāk nekā 50% no minimālā nepieciešamā drošības rezervju apjoma. Pārējais apjoms nodrošināts saskaņā ar Iespēju līgumiem, un daļu uztur aviācijas nozares komersanti.
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas noteic, ka no 2024. gada 1. janvāra Latvija ievieš jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli. Tas paredz: katru gadu no 2024. līdz 2028. gadam valsts īpašumā jāiegādājas 15–25% no kopējām nepieciešamajām drošības rezervēm, lai līdz 2028. gada 31. decembrim drošības rezerves valsts īpašumā būtu iegādātas 100% apmērā.
Periodā no 2024. līdz 2028. gadam tādā apjomā, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, tiek iegādāts drošības rezervju pakalpojums drošības rezervju izveidei (Iespēju līgumi). Līdz 2024. gadam drošības rezerves tika veidotas vienīgi saskaņā ar Iespēju līgumiem.
2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties vai nu naftas produktus īpašumā, vai naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju izveidei.
Prasība attiecas nevis uz “airBaltic”, bet aviācijas degvielas vairumtirgotājiem.
Starptautiskā enerģētikas aģentūra 11. martā paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu (aptuveni 54 miljonus tonnu) naftas, lai mazinātu kara Tuvajos Austrumos ietekmi.
Latvija, Igaunija un Lietuva kopīgā paziņojumā atzinīgi novērtēja Starptautiskās enerģētikas aģentūras un tās dalībvalstu lēmumu uzsākt brīvprātīgu kolektīvo rīcību saistībā ar naftas ārkārtas rezervju izmantošanu.
Arī Latvijā tika uzsākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus, medijiem uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Patlaban “Latvija ir padarījusi tirgum pieejamas drošības rezerves aptuveni 40 tūkstošu tonnu apmērā,” liecina 20. martā LV portālam sniegtā EM informācija.
Izlaist drošības rezerves tirgū nozīmē tās pārdot degvielas tirdzniecības komersantiem, skaidro EM. “Possessor” regulāri, reizi nedēļā, uzrunā degvielas tirgotājus, lai noskaidrotu to nepieciešamību un interesi par šo rezervju iegādi.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par valsts naftas produktu drošības rezervju izmantošanu, “Possessor” pārdod drošības rezerves komersantiem proporcionāli katra komersanta tirgus daļai.1 Komersants ir tiesīgs atteikties no drošības rezervju iegādes vai samazināt tam piekritīgo drošības rezervju apjomu, informē EM.
Galvenais mērķis drošības rezervju izlaišanai tirgū ir nodrošināt naftas produktu apgādi, lai sabiedrībai kā minimums garantētu kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, akcentē EM.
Taču to izmantošana nav paredzēta, lai tieši regulētu naftas produktu cenas tirgū. Drošības rezervju laišana tirgū tiek īstenota, lai palielinātu piedāvājumu, un papildu apjoms var palīdzēt cenu stabilizēt.
EM norāda, ka var tikt pieņemts lēmums par rezervju atkārtotu izlaišanu, ja pastāv degvielas trūkums tirgū un valstī vēl ir rezerves.
Degvielas tirgotāji apgalvo, ka pašlaik nesaskaras ar traucējumiem piegādē vai produktu nepieejamību; krājumi viņu akcīzes preču noliktavās un/vai degvielas uzpildes stacijās ir pietiekami. Naftas produktu piegādes uz Latviju norit bez kavējumiem, un degvielas apgāde valstī ir stabila.
“Gan pagājušās nedēļas, gan šīs nedēļas tirgus aptaujas rezultāti liecina, ka komersanti neziņo par apgādes traucējumiem, proti, naftas produktu piegādes ceļi uz Latviju nav kavēti, un degvielas piegādes notiek nepārtraukti. Degvielas deficīts netiek konstatēts, un īpaša nepieciešamība pēc drošības rezervēm šobrīd nav identificēta,” uzsver EM.
Vienlaikus ministrija iepriekš minējusi: gadījumā, ja tirgū tiks novērota degvielas cenu nepamatota celšana, varētu izvērtēt papildu regulējuma ieviešanu, tostarp virspeļņas nodokļa īstermiņa piemērošanu, līdzīgi kā tas tika darīts 2022. gadā banku sektorā.
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. augustā, tika iecerēts dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija noteiktā apjomā uztur Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) saskaņā ar Enerģētikas likuma 82.1 panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Pēc 2022. gadā veiktajām izmaiņām likumdošanā stratēģisko rezervju nodrošināšanu veic valsts, tai skaitā piesaistot AS “Latvenergo”.
Par energoapgādes drošuma rezervju izmantošanu lemj Ministru kabinets.
Ministru kabinets reizi divos gados pārskata nepieciešamo energoapgādes drošuma rezervju apjomu, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamajiem dabasgāzes avotiem un jaudām.
Latvijas valsts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabā stratēģiskās rezerves 1,8 teravatstundu (TWh) apmērā, marta vidū medijiem sacījis vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Latvijā “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
|
|
1 Ekonomikas ministrija skaidro, ka komersanta tirgus daļa atbilst komersanta vidējam Latvijas Republikā realizētajam vai savam patēriņam no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ievestajam vai no trešajām valstīm importētajam attiecīgā naftas produkta, izņemot aviācijas degvielas, apjomam. Vidējo apjomu attiecīgajam naftas produktam nosaka, ņemot vērā komersanta pēdējo 12 mēnešu periodā kopā Latvijas Republikā realizēto vai savam patēriņam no ES dalībvalsts ievesto vai no trešajām valstīm importēto attiecīgā naftas produkta apjomu, izņemot aviācijas degvielu. 12 mēnešu periodu aprēķina nosakot, ka 12. mēnesis ir priekšpēdējais mēnesis pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par valsts naftas produktu drošības rezervju izmantošanu.
