Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
25. janvārī stājas spēkā Grozījumi Ārstniecības likumā un Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ar kuriem tiek atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē.
Jaunā redakcijā izteikta likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14. panta otrā daļa, nosakot, ka “personai ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs, ja tā izpildījusi attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības”.
Savukārt Ārstniecības likuma 26. panta otrā daļa, kas līdz šim paredzēja, ka “patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā”, papildināta ar teikumu “māsām atļauts patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja viņas ir ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā”.
Ārstniecības likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 35. punktu, kas paredz: “Māsa, kura nav ieguvusi izglītības dokumentu, kas apliecina to, ka attiecīgā māsas profesijas specialitāte vai attiecīgā ārstnieciskā vai diagnostiskā metode māsas praksē ir apgūta, bet kurai 2022. gada 24. janvārī bija derīgs attiecīgās māsas profesijas specialitātes vai attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes māsas praksē ārstniecības personas sertifikāts, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā māsas profesijas specialitātē un attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē māsas praksē.”
Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un grozījumi Ārstniecības likumā ir pēdējais solis, lai ieviestu Konceptuālajā ziņojumā “Par māsas profesijas turpmāku attīstību” (apstiprināts ar MK 29. 2019. rīkojumu Nr. 537) noteikto, kas paredz atteikties no sertifikācijas procesa māsas praksē.
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska sarunā ar LV portālu norādīja, ka pie izmaiņām strādāts ilglaicīgi un līdz šim, lai māsa varētu strādāt, process ir bijis visai birokrātisks.
“Līdz šim māsām bija ierobežota mobilitāte darba tirgū,” sacīja D. Raiska. Lai māsa varētu iegūt sertifikātu kādā specialitātē, līdz šim būtisks nosacījums bija tas, ka māsai vispirms ir jāiegūst augstākā izglītība. Tikai pēc augstākās izglītības ieguves viņa varēja iegūt sertifikātu un strādāt noteiktā specialitātē. “Ir māsas, kurām ir pat trīs diplomi, situācija bija izveidojusies absurda,” viņa piebilda.
Raiska skaidroja, ka aprūpes nozarē ir veiktas arī izmaiņas izglītībā, definētas kompetences, kas atbilst Eiropas Savienības regulējumam. Stiprinot kompetences, kopīgi ar Veselības ministriju nodrošinātas plašākas tiesības māsām strādāt profesijā. Tas nozīmē, ka tām māsām, kuras specializējušās šaurās jomās, reformu ietekmē ir sakārtota profesionālā darbības joma, viņa norādīja. Grozījumi nodrošina to, ka māsa, saglabājot kvalifikāciju, vienlaikus ir mobilāka darba tirgū.
“Izmaiņas sekmēs arī to, ka māsām būs vienkāršāk atgriezties profesijā. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka šāda interese ir. Pirms izmaiņām māsas ik pa laikam vērsa uzmanību, ka atgriezties ir sarežģīti, jo nepietika tikai ar statusa atjaunošanu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Darba devējs prasīja arī sertifikātu. Ar grozījumiem “šī barjera tiek lauzta”, ” akcentēja Raiska. Tiklīdz māsa atjaunos reģistrāciju, viņa būs tiesīga strādāt.
Ne mazāk svarīgs ir arī profesijas prestižs un atalgojuma jautājums, kas vairākas māsas mudinājis doties prom no Latvijas. Šie jautājumi vēl jāsakārto.
