FOTO: Freepik.
Sabiedriskajā apspriešanā nodots īstermiņa politikas plānošanas dokumenta projekts “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam”. Tas paredz paplašināt un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus jaunajām māmiņām un bērniem, kā arī samazināt neplānotu grūtniecību skaitu.
Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam izstrādāts, pamatojoties uz vienu no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam izvirzītajām prioritātēm – mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanu.
Kā norādīts plāna projektā, tā mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi, tai skaitā agrīnu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu. Lai mērķi īstenotu, noteikti pieci rīcības virzieni.
Plāna pirmais rīcības virziens “Primārā slimību profilakse (riska faktoru un slimību attīstības novēršana, imunizācija)” paredz izvērtēt iespējas paplašināt imunizācijas aptveri. Piemēram, iecerēts veikt finanšu aprēķinus indikatīvajām izmaksām, lai nodrošinātu valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu visiem bērniem no viena gada vecuma. Tāpat varētu paplašināt pasīvo imunizāciju pret cilvēka respiratori sincitiālo vīrusu (RSV), sākotnēji to nodrošinot visiem priekšlaikus dzimušajiem un zīdaiņiem ar iedzimtām sirdskaitēm un bronhopulmonālu displāziju pirmajā dzīves gadā RSV izplatības sezonā (no novembra līdz aprīlim).
Plānots veikt izvērtējumu par bērnu skaitu, valsts apmaksājamo vakcīnu veidiem un devām, kā arī aprēķinus vakcinācijas nodrošināšanai, lai noteiktu veselības riska grupu bērniem paplašinātu valsts apmaksāto vakcinācijas pakalpojumu klāstu pret dzīvību apdraudošām infekcijām (piemēram, pret pneimokoku infekciju bērniem, kas dzimuši pirms vakcīnas iekļaušanas vakcinācijas kalendārā, pret meningokoku infekciju, A hepatītu).
Atbilstoši minētajam rīcības virzienam iecerēts paplašināt sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu līdz 18 gadu vecumam loku, kuriem nodrošināma valsts apmaksātā kontracepcija.
Otrajā rīcības virzienā “Sekundārā slimību profilakse (profilaktiskās apskates, sijājošā diagnostika)” izvirzīts mērķis paplašināt un uzlabot bērnu profilaktiskos skrīningus. Tādējādi, piemēram, ģimenes ārsta praksēs veicamo bērnu profilaktisko apskašu vidū varētu iekļaut arī bērnu sirds un asinsvadu skrīningu, agrīnās attīstības skrīningu un pubertātes traucējumu agrīnu atpazīšanu, lai samazinātu onkoloģisko procesu novēlotas diagnostikas gadījumu skaitu.
Rīcības virziens paredz uzlabot jaundzimušo patronāžas aptveri (atveseļošanas un profilakses pasākumi, ierodoties pie pacienta mājās) un nodrošināt agrīnu atbalstu situācijās, kad bērnam identificēti attīstības nepietiekamības riski. Saskaņā ar plānu patronāžu bērna pirmajos dzīves mēnešos varētu nodrošināt vismaz 70% jaundzimušo.
Saskaņā ar plāna trešo rīcības virzienu “Slimību diagnostika un ārstēšana (terciārās slimību profilakses līmenis)” paredzēts veikt kompensējamo zāļu saraksta auditu, lai apzinātu nepieciešamo medikamentu klāstu bērniem ar hroniskajām slimībām, tai skaitā reto slimību ārstēšanai atbilstoši valstī apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām.
Tāpat plānots izvērtēt iespēju paplašināt agrīnās intervences pakalpojuma pieejamību bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem (piemēram, autiskā spektra traucējumiem) visā Latvijas teritorijā, tostarp apmācīt speciālistus darbam ar agrīnās intervences programmām. Pakalpojuma īstenošanas gadījumā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 25% varētu palielināties to bērnu skaits, kuri saņēmuši veselības pakalpojumus agrīnās intervences programmas ietvaros.
Rīcības virziens paredz izstrādāt pacienta ceļu pārejai no pediatriskās aprūpes uz pieaugušo aprūpi dažādu hronisko slimību, tai skaitā reto slimību, gadījumā, nosakot, ka pediatri un apakšspecialitāšu ārsti ir tiesīgi ārstēt un ambulatori novērot pacientus līdz 24 gadu vecumam.
Konkrētajā rīcības virzienā ietverti pasākumi neauglības ārstēšanai. Piemēram, iecerēts izveidot centralizētu valstiskā līmenī funkcionējošu Dzimumšūnu un gonādu (olnīcu, sēklinieku) audu banku valsts apmaksātā uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai gadījumos, kad personai bērnībā vai reproduktīvajā vecumā konstatēta smaga slimība, kuras ārstēšana (vai pati slimība) var radīt neatgriezeniskas sekas seksuāli reproduktīvajā sistēmā veselīga bērna radīšanai.
Atbilstoši attiecīgajam rīcības virzienam plānots izvērtēt iespēju noteikt ārstniecības iestādei tiesības nodrošināt bērnam nepieciešamo veselības aprūpi gadījumos, ja bērna vecāki no tās atsakās.
Saskaņā ar ceturto rīcības virzienu “Bērnu veselības aprūpes organizācijas un kvalitātes pilnveide” apmēram 30 ģimenes ārstu praksēs paredzēts īstenot paplašināta ģimenes ārsta (pediatra) komandas modeļa pilotprojektu, praksei piesaistot klīnisko psihologu, bērnu māsu un sociālo darbinieku.
Plānā iekļautais pēdējais rīcības virziens “Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte” paredz paplašināt grūtniecēm apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu klāstu. Piemēram, grūtniecēm ar aptaukošanos varētu apmaksāt uztura speciālista konsultāciju, grūtniecēm pēc noteiktiem kritērijiem – zobārsta un zobu higiēnista pakalpojumus. Tāpat plānots ieviest 100% kompensāciju i/v dzelzs preparātam, kā arī recepšu perorālajam medikamentam grūtniecēm un nedēļniecēm.
Visā Latvijā varētu nodrošināt mentora pakalpojumu grūtniecēm līdz 18 gadu vecumam un sociāli ekonomiskā riska grūtniecēm līdz 25 gadu vecumam, kā arī nelīdzestīgām HIV inficētām grūtniecēm, lai uzraudzītu medikamentu lietošanu, tādējādi mazinot vertikālās transmisijas risku.
Plānots paplašināt vecmātes lomu fizioloģiskas grūtniecības un pēcdzemdību aprūpē. Iecerēts īstenot pilotprojektu, kurā vecmātes mājas vizītēs sniegtu atbalstu sievietei grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā un zīdainim.
Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.–2027. gadam ietvertas arī vairākas informatīvās akcijas un citi pasākumi.
Plānā norādīts, ka Latvijā mātes mirstība ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ ir mainīga un joprojām augstāka nekā vidēji Eiropā. Savukārt, realizējot plānā iekļautos pasākumus, iecerēts panākt, ka 2027. gadā mātes mirstības rādītājs Latvijā vairs nepārsniegs Eiropā vidējo mātes mirstības rādītāju. Tāpat paredzēts, ka būs samazinājies perinatālās mirstības rādītājs (2023. gadā – seši no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušo; 2027. gadā – zem pieciem no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušo), kā arī sarucis zīdaiņu mirstības rādītājs (2023. gadā – 2,6 no 1000 dzīvi dzimušo; 2027. gadā – 2,0 no 1000 dzīvi dzimušo) un bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības rādītājs (2023. gadā – 53,6 uz 100 000 iedzīvotāju; 2027. gadā < 50,0 uz 100 000 iedzīvotāju).
Realizējot plānu, varētu samazināties nepilngadīgo grūtnieču skaits (2023. gadā 0,8% no visām uzskaitē esošajām grūtniecēm; 2027. gadā sasniedzamais rezultāts būtu 0,5% no visām uzskaitē esošajām grūtniecēm), kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām grūtniecēm 15–17 gadu vecumā.
Plāna saturs pilnā apjomā pieejams Tiesību aktu portālā.
|
Kā piedalīties sabiedriskajā apspriešanā Ar plāna projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portālā). Lai piedalītos sabiedriskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam”), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par plāna projektu var līdz 1. maijam.
|
