FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Valdībā apstiprinātie un Saeimā iesniegtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā ietekmēs visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus. Tie paredz nodrošināt ērtu iespēju salīdzināt tirgotāju piedāvāto pakalpojumu cenu un elektroenerģijas izmaksas līdzīgos objektos, slēgt elektroenerģijas iegādes līgumu ar ražotāju bez starpniekiem un īstenot vēl citas izmaiņas.
Ar likumprojektu nacionālajā regulējumā tiks pārņemtas Eiropas Savienības (ES) prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes:
Likumprojektā ir iekļautas jaunas un precizētas jau noteiktās – piemēram, elektroenerģijas ražotāja, elektroenerģijas uzkrātuves, elektroenerģijas sistēmas dalībnieku un elektroenerģijas tirgus dalībnieku – definīcijas.
Tas nepieciešams, lai ieviestu tiesisku skaidrību par minēto jauno elektroenerģijas uzkrātuvju regulējumu, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece Līva Šnitko. Tāpat precizēta tiešās līnijas definīcija, lai viestu tiesisku skaidrību par to, kas tā ir un kādus objektus saista.
Būtiski, ka likumā tiek noteikta elektroenerģijas uzkrāšanas un elektroenerģijas uzkrātuves operatora definīcija. Tas ir jauns elektroenerģijas sistēmas lietotājs ar konkrētām tiesībām un pienākumiem – viens no pamatelementiem elektroenerģijas uzkrātuvju regulējuma ieviešanai.
Tāpat likums tiek papildināts ar energokopienas universālā pakalpojuma definīciju, kas ilgtermiņā uzliks pienākumu visiem elektroenerģijas tirgotājiem savu pakalpojumu klāstā ietvert arī vienu elektroenerģijas tirdzniecības produkta veidu elektroenerģijas pirkšanai no energokopienām. Tas ir būtiski energokopienu attīstībai Latvijā un energokopienu pieejai tirgum.
Lai nedublētu vienu normu dažādos tiesību aktos, likumā nav ietverta termina “elektroenerģijas lietotājs” definīcija, jo tas jau ir skaidrots Enerģētikas likumā. Enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
Likumprojekts paredz sadales sistēmas operatoru pienākumu nodrošināt pāreju uz viedajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem līdz 2026. gada beigām. Šādu prasību paredz Direktīvas Nr. 2019/944 19.–21. pants.
Latvijā lielākais sadales sistēmas operators – akciju sabiedrība “Sadales tīkls” – jau šobrīd ir uzstādījis viedos elektroenerģijas skaitītājus 99% pakalpojuma lietotāju. Tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tīmekļvietnē pieejamā informācija liecina, ka valstī kopumā darbojas 10 sadales sistēmas operatori, to vidū, piemēram, SIA “Labiekārtošana – D”, SIA “Vangažu elektriķis”, VAS “Latvijas dzelzceļš” u. c.
KEM rīcībā nav informācijas par to, vai pārējie sadales sistēmas operatori savā licences darbības zonā nodrošina sistemātisku pāreju uz viedajiem komercuzskaites mēraparātiem. Tāpēc, lai ievērotu Direktīvas Nr. 2019/944 prasības, likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas nosaka visiem sadales sistēmas operatoriem pienākumu uzstādīt viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus.
Viedie komercuzskaites mēraparāti ir būtiski, jo ievērojami atvieglo mājsaimniecības lietotāja ikdienu un sniedz vairākas priekšrocības, tostarp iespēju izmantot elektroenerģijas tirgū pieejamos pakalpojumus, skaidro L. Šnitko.
Viedie skaitītāji spēj ne vien precīzi uzskaitīt lietotāja patērēto elektrību reālā laikā, bet arī automātiski nosūtīt šos datus operatoram. Lietotājiem pašiem tas vairs nav jādara.
Viedā skaitītāja uzstādīšana nodrošina iespēju lietotājam izmantot vēl citus elektroenerģijas tirgotāja piedāvātos pakalpojumus, piemēram, saņemt elektroenerģiju par biržas cenu. Savukārt, ja elektroenerģijas lietotājam nav viedā skaitītāja, tad viņš nevar izvēlēties elektroenerģijas tirgotāja piedāvātos līgumus vai pakalpojumus, kuru nodrošināšanai ir nepieciešama elektroenerģijas uzskaite reālā laikā.
Viedā uzskaite nodrošina iespēju lietotājam izmantot neto norēķinu sistēmu un/vai kopā ar citiem dalībniekiem (piemēram, daudzdzīvokļu nama īpašniekiem) veidot energokopienu, lai pārdotu kopīgi saražoto elektroenerģiju.
Plašāk par tēmu >>
Atbilstoši Direktīvai Nr. 2019/944 likumprojekts papildināts ar jaunu 20.1 pantu “Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks”. Tas paredz, ka sadales sistēmas operatoram, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk nekā simt tūkstoši galalietotāju, ir pienākums savā tīmekļvietnē nodrošināt bezmaksas piekļuvi elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam.
Tādējādi likumā “Sadales tīklam” tiks deleģēta jauna funkcija – izstrādāt elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku un elektroenerģijas patēriņa salīdzināšanas instrumentu, kurā vienuviet apkopota un publicēta informācija par visu Latvijā reģistrēto elektroenerģijas tirgotāju aktuālajiem piedāvājumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam elektrības lietotājam tiks nodrošināta iespēja pēc noteiktiem kritērijiem atlasīt informāciju par elektroenerģijas tirgotāju piedāvāto cenu, lai izvēlētos sev piemērotāko piedāvājumu.
Izmaiņas regulējumā paredz, ka elektroenerģijas lietotājiem būs jāsaņem informācija par elektroenerģijas patēriņu un izmaksām līdzīgos objektos.
Latvijā jau šobrīd ir pieejamas vairākas elektroenerģijas cenu salīdzināšanas vietnes, kuru darbība netiek regulēta un kurām nav noteikts pienākums pastāvīgi aktualizēt informāciju. Salīdzināšanas rīka izveides uzticēšana “Sadales tīklam”, kas savu pamatfunkciju nodrošināšanai regulāri veic datu apmaiņu ar visiem elektroenerģijas tirgotājiem, ir garantija tam, ka šāds rīks būs pastāvīgs, kvalitatīvs un tajā būs pieejama visa aktuālā informācija, uzsver KEM pārstāve.
Lai pakalpojuma saņēmēji zinātu par izvēles iespējām, elektroenerģijas tirgotājiem rēķinā vajadzēs iekļaut informāciju par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku.
Šobrīd pilnīgi visa elektroenerģijas tirdzniecība norit ar tirgotāja starpniecību. L. Šnitko skaidro: “Šībrīža regulējums noteic, ka elektroenerģijas lietotājam pēc sistēmas pieslēguma izbūves un sistēmas pakalpojumu līguma noslēgšanas ar sistēmas operatoru ir jāvēršas pie kāda no Latvijā reģistrētajiem elektroenerģijas tirgotājiem, lai noslēgtu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu. Datus par patērēto elektroenerģiju ikmēneša izmaksu aprēķināšanai nodrošina sadales sistēmas operators.”
Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka arī elektroenerģijas ražotājs, kas ir elektroenerģijas uzkrātuves operators, drīkst pārdot savu saražoto vai uzkrāto elektroenerģiju. Lai to varētu darīt, viņam jābūt reģistrētam Elektroenerģijas ražotāju reģistrā un Elektroenerģijas uzkrātuvju operatoru reģistrā.
“Tas nozīmē, ka ikviens galalietotājs (gan fiziskā, gan juridiskā persona) varēs vienoties tieši ar elektroenerģijas ražotāju par elektroenerģijas iegādi,” skaidro L. Šnitko.
Par to, kā praktiski tiks nodrošināta šādu līgumu darbība un korekta saražotās, patērētās un pārdotās elektroenerģijas apjoma uzskaite, lems Ministru kabinets.
Pēc KEM pārstāves domām, jaunā kārtība varētu būt izdevīga lielākiem komersantiem. Piemēram, juridiskā persona varēs vienoties ar “Latvenergo” vai “AJ Power”, vai jebkuru citu elektroenerģijas ražotāju, ka ik mēnesi pirks elektroenerģiju vienas megavatstundas apjomā par noteiktu cenu, uzsver L. Šnitko.
Grozījumu projekts paredz iespēju noslēgt atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu.
Piemēram, uzņēmumiem ir noteiktas “zaļināšanas” prasības un ir jāsamazina to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja komersants ir vienojies iepirkt elektroenerģiju no ražotāja, kas elektrību ražo tikai no atjaunīgajiem energoresursiem, vai ir vienojies par elektroenerģijas pirkšanu no konkrēta objekta, kurā elektroenerģija tiek ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, tad šī juridiskā persona būs nodrošinājusi videi draudzīgu elektroenerģijas patēriņu attiecīgajā apjomā un varēs uzrādīt pozitīvus rādītājus emisiju samazināšanā.
Otrs ieguvums ir iespēja noslēgt elektroenerģijas pirkuma līgumu par prognozējamu cenu. Piemēram, juridiskā persona minēto atjaunīgās enerģijas pirkuma līgumu varēs noslēgt uz noteiktu termiņu – gadu, diviem vai trim gadiem. Līdz ar to būs iespējams prognozēt izmaksas par patērēto elektroenerģiju noteiktajā periodā.
Ar elektroenerģijas ražotāju sarakstu var iepazīties SPRK reģistrā.
Šobrīd Elektroenerģijas tirgus likums noteic, ka uzkrātuves jeb baterijas var uzstādīt tikai pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmas operatoram šādu iespēju nav, skaidro KEM pārstāve.
Grozot likumu, paredzēts noteikt, ka arī sadales sistēmas operatoram būs tiesības pie sistēmas pieslēgt elektroenerģijas uzkrātuvi, lai uzkrātu elektroenerģiju vēlākai nodošanai tīklā. Šādu bateriju izvietošana tīklā sadales sistēmas operatoram ilgtermiņā ļaus vieglāk pārvaldīt un balansēt tīklu, kā arī samazināt elektroenerģijas zudumus. Tas varētu pozitīvi ietekmēt sistēmas pakalpojumu izmaksas.
Elektroenerģijas uzkrātuves ļauj uzkrāt elektroenerģiju, kas noteiktā periodā tīklā netiek patērēta vai kas kādā no ražošanas objektiem elektroenerģijas tīklā tiek nodota vairāk, nekā sākotnēji plānots. Vai, pretēji, elektroenerģijas uzkrātuvē uzkrāto elektroenerģiju ir iespējams nodot tīklā, ja tiek secināts, ka trūkst elektroenerģijas stabilas tīkla darbības nodrošināšanai.
Līdz ar grozījumiem tiek būtiski pārskatīts spēkā esošais tiešo līniju regulējums, t. i., iespēja izbūvēt tiešo līniju elektroenerģijas piegādei starp elektroenerģijas ražotāju un lietotāju.
Likumprojektā precizēta tiešās līnijas definīcija saskaņā ar Direktīvas Nr. 2019/944 tiešās līnijas definējumu, skaidri nosakot, ka tā ir elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai elektrolīnija, kas saista ražotāja objektu un lietotāju.
Atbilstoši koriģēts likuma 26. pants, precizējot nosacījumus tiešo līniju atļaujas piešķiršanai un nosakot, ka atļauju tiešo līniju izbūvei izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs (līdz šim atļaujas izsniedza SPRK).
“Viens no gadījumiem, kad tiktu atļauta tiešās līnijas būvniecība, ir situācija, kurā ražošanas un lietošanas objektu tehnisku apsvērumu dēļ nebūtu iespējams pieslēgt sadales sistēmas tīklam. Latvijas sadales sistēmas tīkls ir blīvs, un lielākajai daļai elektroenerģijas lietotāju tam ir iespēja pieslēgties, tāpēc šādu izņēmumu praksē varētu nebūt vai būt ļoti maz,” norāda KEM pārstāve.
Otrs gadījums, kad tiktu atļauta tiešas līnijas būvniecība, ir situācija, kurā ražošanas vai lietošanas objektu varētu pieslēgt sadales sistēmas tīklam. Te būtu svarīgi individuāli apsvērumi, kāpēc noteiktu elektroenerģijas daudzumu konkrēts lietotājs grib saņemt no konkrēta ražotāja.
Šajā gadījumā stātos spēkā specifiski nosacījumi, kuri noteic, ka tiešo elektrolīniju var būvēt starp ražotāju un lietotāju, ja tie viens no otra atrodas ne tālāk kā kilometra attālumā (pilsētā) vai ne tālāk kā piecu kilometru attālumā (ārpus pilsētas).
Galalietotājs, kurš saņemtu elektroenerģiju no noteikta ražotāja, izmantojot tiešo līniju, šajā situācijā nedrīkstētu būt starpnieks, proti, viņš nedrīkstētu pārdot tiešajā līnijā saņemto elektroenerģiju citiem lietotājiem.
Ražotājam un lietotājam būtu savstarpēji jāvienojas gan par elektroenerģijas uzskaiti, gan ikmēneša norēķiniem. Ja tiktu plānots izbūvēt tiešo līniju, tad no operatora vajadzētu saņemt apliecinājumu, ka tās izbūve neietekmēs drošu elektroenerģijas sistēmas darbību vai tehnisko attīstību.
Grozot 9. panta 2.4 daļu, paredzēts noteikt drošības maksu par jaudas rezervēšanu patērētājiem, kuri iecerējuši veidot pieslēgumu pie pārvades sistēmas. Šībrīža regulējums neparedz no elektroenerģijas lietotāja prasīt maksu par jaudas rezervāciju.
“Šobrīd pārvades sistēmā ir rezervēts liels potenciālo pieslēgumu jaudas apjoms, kas netiek izmantots,” skaidro L. Šnitko. “Līdz ar to var veidoties situācija, kurā elektroenerģijas lietotājam, piemēram, kādam ražošanas uzņēmumam, kas vēlas veidot un attīstīt ražotni Latvijā, ir ierobežota piekļuve elektroenerģijas tīklam noteiktos punktos. Tādējādi kopumā var tikt aizkavēta noteiktu nozaru vai teritoriju attīstība Latvijā. Lai ilgtermiņā izvairītos no šādām situācijām, plānojam ieviest jaudas rezervēšanas maksu arī lietotājiem, kas rezervē noteiktu jaudas apjomu elektroenerģijas pārvades sistēmā.”
To, cik liela būs rezervēšanas jeb drošības maksa, noteiks SPRK, veicot atbilstošus grozījumus Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas pārvades sistēmai pēc tam, kad likumprojektu apstiprinās Saeima.
