FOTO: Freepik.
Klimata likumprojekts, kura saskaņošana starp institūcijām trīs gadu laikā notikusi piecas reizes, 1. oktobrī beidzot pieņemts Ministru kabinetā, lai tālāk to izskatīšanai iesniegtu Saeimā. Topošā regulējuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi likumprojektu “Klimata likums”, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, vienuviet apkopojot visus pamatnosacījumus – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaisti, pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanu, kā arī Latvijas ziņošanas pienākumu attiecībā uz klimata pārmaiņām.
“Līdz ar Klimata likumprojektu Latvija neuzņemas jaunas saistības vai pienākumus. Regulējums pēc būtības vairāk akcentē ikviena – valsts, pašvaldības un indivīda – lomu, pienākumu, atbildību un līdzatbildību klimata politikas īstenošanā, lai ar kopīgiem centieniem mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz mūsu tautsaimniecību,” valdības sēdē uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Viens no būtiskākajiem argumentiem, kāpēc KEM virza Klimata likumprojektu uz Saeimu, ir Eiropas Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras, jo laikus nav pārņemtas vairākas direktīvas, neslēpa ministrs.
K. Melnis atzina, ka Klimata likumprojekta izstrādē notika plašas diskusijas. Atskatoties uz likumprojekta izstrādi, redzams, ka daudzas organizācijas un arī ministrijas to nav saskaņojušas.
Pie Klimata likumprojekta sagatavošanas strādāts kopš 2021. gada. KEM procesu pārņēma 2023. gadā.
Klimata likumprojektā vienuviet ietvertas visas klimata politikas tiesību normas, kas iepriekš bija definētas citos likumos, kā arī ieviesti jauni elementi, kuri līdz šim netika regulēti.
Ar likumprojektu nacionālajā līmenī plānots ieviest vairākas Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību normas, kurām bija jāstājas spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim.
Klimata likumprojektā nostiprinātas atbildības par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.– 2030. gadam mērķu sasniegšanu.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Bez Klimata likuma pietrūktu tiesiskā pamata Latvijas virzībai uz klimatneitralitāti un klimatnoturību un virkne klimata jomas darbību un politiku netiktu regulētas, norādīts likumprojekta anotācijā. Ilgtermiņā pastāvētu risks, ka Latvija nesasniedz klimata mērķus, un būtu jāmaksā soda naudas par to neizpildi.
Klimata likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Klimata likumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistības, paziņojumā medijiem norāda KEM. Tās paredz ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tādējādi ievērojami mazinot klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi.
Parīzes nolīgumu ratificējušas 194 pasaules valstis un Eiropas Savienība. ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet arī teju visām pasaules valstīm, tostarp, piemēram, ASV, Ķīnai, Japānai u. c.
Klimata pārmaiņu ietekme jūtama jau šobrīd
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) sestajā novērtējuma ziņojumā 2023. gada martā norādīts, ka zinātnieki ir vienisprātis: cilvēku darbības ir ietekmējušas pēdējos gados novēroto straujo SEG emisiju kāpumu, izraisot globālās temperatūras paaugstināšanos 1,1 °C apmērā laika periodā no 2011. līdz 2020. gadam, salīdzinājumā ar laikposmu no 1850. līdz 1900. gadam. SEG emisiju un globālās temperatūras paaugstināšanās saistīta ar neilgtspējīgu enerģijas un zemes izmantošanu, izmaiņām zemes izmantojumā, dzīvesveidu, patēriņa un ražošanas modeļiem. Kopsavilkuma ziņojumā secināts, ka pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG emisiju koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekami efektīvas. Klimata pārmaiņas, kuras izraisījušas cilvēku darbības, jau patlaban ietekmē klimata sistēmas un ekstremālu laikapstākļu parādības visos pasaules reģionos. Situācija un prognozes Latvijā
Arī Latvijā minētajā laika periodā konstatētas klimata apstākļu izmaiņas, kas vērojamas gan kā meteoroloģisko parametru vidējo vērtību, gan to ekstremālo vērtību pārmaiņas. Latvijā laikposmā no 1947. līdz 2023. gadam, līdzīgi kā citviet pasaulē, novērota gaisa temperatūras paaugstināšanās – vidējās (par 1,2 °C), maksimālajās (par 1,4 °C) un minimālajās vērtībās (2,1 °C). Pēdējā desmitgade bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 °C, kas ir par 1 °C siltāks nekā klimatiskā norma (1991.– 2020. gads). Analizējot izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās nākotnē, redzams, ka Latvijā vidējā gaisa temperatūra gadā turpinās paaugstināties. Latvijas teritorijā arī palielinās kopējās atmosfēras nokrišņu summas. Līdz 21. gadsimta beigām tiek prognozēts, ka gada kopējais nokrišņu daudzums pieaugs par 18 līdz 24% (aptuveni 120–160 mm). Sezonāli vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonā. Klimata izmaiņas ar laiku ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina 2024. gada “Norstat” aptaujas publiskie dati. Klimatam nedraudzīgās (jeb siltumnīcefektu gāzes) emisijas rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas lietošanas transportā, darbībām lauksaimniecībā, produktu ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros. Tādēļ ir būtiski, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, apsaimniekojam zemi, ražojam un patērējam, skaidro KEM.
|
Klimata likumprojekts sastāv no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā ietverti likumā lietotie termini un tā mērķis.
Ņemot vērā, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu klimata politikas regulējumu, tajā iekļauti tādi jauni termini, kā, piemēram, “klimats”, “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir svarīgi klimata politikas jomā un likuma mērķa izpratnei.
Likumprojekta otrā nodaļa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana” nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanās un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde, monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī paredz SEG emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.
Likumprojektā noteikts, ka emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam Latvijai ir 17%, salīdzinot ar 2005. gadu. Tas attiecas uz tautsaimniecības nozarēm, proti, transportu, lauksaimniecību, rūpniecību, enerģētiku un atkritumu apsaimniekošanu.
ES dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, norāda KEM. Igaunijai jāsasniedz 24% samazinājums, bet Lietuvai – 21%.
Likumprojekta otrajā nodaļā minēts, ka ik pēc desmit gadiem jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem. Dokumenta izstrāde ir noteikta visām ES dalībvalstīm ar Regulas 2018/1999 15. pantu. Pirmā stratēģija KEM jāsagatavo un jāiesniedz līdz 2028. gada 1. decembrim.
Trešā nodaļa “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” noteic kārtību, kādā tiek izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments un kā nodrošināta tā ieviešana sektoros, monitorings, prognozes un ziņošana saskaņā ar spēkā esošo ES un starptautisko regulējumu.
Ceturtā nodaļa paredz nosacījumus Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanai.
Savukārt piektajā nodaļā ietvertas normas par finanšu instrumentiem, kas izveidoti klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši pašvaldībām, būs pieejami vairāki finanšu instrumenti – Eiropas Savienības finanšu avoti, valsts budžets (emisiju kvotu izsolīšanas instruments, modernizācijas fonds u. c.), kā arī cits finansējums (Eiropas klimata iniciatīvas – EUKI u. c.), akcentē KEM.
Likumprojekta sestā nodaļa noteic plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā. Lai atbalstītu plānošanas reģionus un vietvaras virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam, iecerēts izstrādāt metodiskas vadlīnijas, kurās būs iekļauti SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi Latvijas plānošanas reģioniem, tāpat arī ieteikumi to sasniegšanai un attiecīgu rīcību, pasākumu un projektu identificēšanai un īstenošanai pašvaldību līmenī.
Ar likumprojekta 49. pantu tiek noteikta klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes izveide, kuras darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotas klimata, vides un enerģētikas politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā.
Atzinumu par Klimata likumprojektu triju gadu laikā sniegušas ministrijas un nevalstiskās organizācijas. Daudzas no tām regulējumu nav saskaņojušas, piemēram, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, biedrība “Baltijas ģeologu asociācija” un biedrība “Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija”.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā atzinumā paudusi viedokli, ka likuma mērķis joprojām ir definēts un orientēts uz ES un citu starptautisko saistību izpildi, radot iespaidu, ka Latvijai trūkst savu vajadzību un mērķu klimata jomā.
Padomes ieskatā likumprojektam jābūt pamatā visu klimata jautājumu risināšanai Latvijā, tam jāsatur nacionāla mēroga ambīcijas un vīzija par turpmāko attīstību, kas plašākā kontekstā iekļautos ES un starptautiskā klimata jautājumu pārvaldībā. Pēc organizācijas domām, formālas atsauces uz starptautiskajiem dokumentiem nespēj likumprojektam piešķirt jēgpilnu centrālā normatīvā akta slodzi un mērķi, kas tam būtu jānes.
