Īpašumā, kas tika nomāts no pašvaldības pirms vairāk nekā 20 gadiem, tika izrakts neliels dīķis, aptuveni 5 x 7 m. Īpašums no pašvaldības jau ir atpirkts, un ir doma dīķi paplašināt. Ar kādām problēmām iespējams saskarties, lai to visu nokārtotu oficiāli? Sanāk, ka dīķis ir neoficiāla būve. Vai tomēr, ja, atpērkot īpašumu, dīķis pie zemes mērīšanas uzrādās, tas skaitās legalizēts?
Dīķis ir hidrotehniska būve, un pirms būvniecības pašvaldības būvvaldē jāiesniedz dokumenti atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tā ierīkošanai ir saistoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.
Dīķis, ņemot vērā tā izmēru, ir pirmās vai otrās grupas inženierbūve, tādēļ pirms darbu uzsākšanas nepieciešams saņemt saskaņojumu pašvaldības būvvaldē.
Kā norāda Valsts vides dienests, nesaskaņota dīķa izrakšana ir ne tikai patvaļīga būvniecība, bet arī nelikumīga dabas resursu ieguve. Veicot dabas resursu ieguvi un realizāciju bez nepieciešamās atļaujas, personai var tikt izdots lēmums par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu desmitkārtīgā apmērā.
Dīķim ar platību 5 x 7 metri (0,035 ha) vajadzīgi saskaņojumi, jo tā platība nepārsniedz 0,5 ha. Pēc Latvijas būvnormatīviem tā tiek uzskatīta par 1. grupas būvi (hidrobūvi). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 550, ja būvē 1. grupas būvi, būvvaldē jābūt iesniegtiem attiecīgajiem dokumentiem.
Vairāk informācijas pieejams LV portāla skaidrojumā “Kā ierīkot dīķi”.
Dīķa ierīkošanai vai paplašināšanai jāņem vērā vides un teritorijas plānojuma prasības. Tāpat, iespējams, projekts jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi vai citām institūcijām atkarībā no vietas, kur dīķis atrodas (piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai kultūras pieminekļu aizsardzības zonās).
Bez pašvaldības būvvaldes saskaņojuma un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas dīķa ierīkošana vai paplašināšana tiek uzskatīta par patvaļīgu būvniecību, par ko var piemērot administratīvo sodu (Būvniecības likuma 25. pants).
Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci, tad dabas resursu nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā. To nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 21. pants.
Pat ja dīķis uzrādās pie zemes uzmērīšanas, tas nenozīmē tā automātisku legalizāciju. Par dīķa legalizācijas jautājumiem jāsazinās ar pašvaldības būvvaldi un Valsts vides dienestu, lai noskaidrotu precīzas prasības un veiktu nepieciešamo dokumentu sakārtošanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
