FOTO: Renāte Briede, LETA.
Sabiedriskajai apspriešanai līdz 28. aprīlim nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai”.
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai” ir izstrādāts, lai ieviestu pērn gada nogalē pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kuriem tiek noteiktas stingrākas prasības bīstamu suņu īpašniekiem un turētājiem1 gadījumos, kad viņu četrkājainais draugs sakodis cilvēku vai citu dzīvnieku.2
|
UZZIŅAI Jauna sistēma Līdz 2025. gada 31. decembrim suņa uzvedības izvērtēšanas procesu, lai to atzītu par bīstamu, veica Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā no 2026. gada līdzšinējā sistēma tika likvidēta kā nelietderīga, jo nesasniedza normatīvā regulējuma mērķi – ātri un efektīvi aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku intereses pret potenciāli bīstamiem suņiem.3 2026. gada 1. jūlijā Dzīvnieku aizsardzības likumā stājas spēkā jauns 18.6 pants, kas paredz papildu prasības un aizliegumus bīstama suņa īpašniekam vai turētājam, ja:
Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā tiks piemērotas Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.6 panta prasības. Izstrādātais MK noteikumu projekts paredz:
|
MK noteikumu projekta otrā daļa nosaka prasības suņa turēšanai ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas pēc suņa uzbrukuma.
Kamēr tiek veikts administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess, suns, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas jāved tādā veidā, lai novērstu iespējamu atkārtotu suņa uzbrukuma risku.
Paredzēts noteikt, ka suni pastaigā ved:
Suni, kurš jau ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, nav atļauts īslaicīgi atstāt vienu ārpus īpašnieka teritorijas, piemēram pie veikala, lai neradītu risku atkārtotam suņa uzbrukumam.
Ar minēto suni nav atļauts piedalīties izstādēs un pasākumos, kuros piedalās dzīvnieki.
MK noteikumu projekta trešā daļa nosaka prasības suņa turēšanai ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas visā suņa dzīves laikā pēc tam, kad suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu.
Visā suņa dzīves laikā būs jāievēro šādas prasības:
Pēc apmācības atkārtotam suņa uzbrukuma riskam ir jāsamazinās, norādīts tiesību akta projekta anotācijā. Līdz ar to nav samērīgi noteikt pienākumu vest suni pastaigā ar uzpurni visu viņa atlikušo dzīvi un liegt dalību izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos.
MK noteikumu projekta ceturtajā daļā plānots noteikt kārtību, kādā izdarāma atzīme datubāzē sunim, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam.
Plānots noteikt, ka, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu par Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantā minēto pārkāpumu, PVD, Valsts policija vai pašvaldības policija, vai pašvaldības administratīvā inspekcija trīs darbdienu laikā nodrošina, ka Mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni tiek izdarīta atzīme par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un norādīts administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas datums.
Līdzīgi institūcijai būs jārīkojas, uzsākot kriminālprocesu par Krimināllikuma 230.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Savukārt pēc nolēmuma pieņemšanas krimināllietā institūcija par sodīto suņa īpašnieku vai turētāju un tā suni trīs darbdienu laikā nosūta informāciju LAD, norādot īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, suņa mikroshēmas numuru un datumu, kad stājies spēkā nolēmums krimināllietā, kā arī krimināllietas numuru.
MK noteikumu projekta piektā daļa paredz noteikt prasības un kārtību suņa paklausības apmācībai.
12 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu vai pēc nolēmuma spēkā stāšanās krimināllietā saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu attiecīgajam sunim, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, ir jāiziet suņa paklausības apmācība, suņa īpašniekam vai turētājam tajā piedaloties personīgi.
Suņa paklausības apmācību īsteno persona, kura ir ieguvusi kinologa izglītību vai neformālo izglītību kinoloģijā un kurai ir Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes izsniegts dokuments.
Persona, kas īsteno suņa apmācību, piecu darbdienu laikā pēc apmācības beigšanas datubāzē pie ieraksta par attiecīgo suni reģistrē:
LAD šo informāciju trīs darbdienu laikā reģistrē datubāzē.
Pienākums iziet apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā būs noteikts arī suņa īpašniekam vai turētājam.
Plānots, ka suņa īpašniekam vai turētājam, kura atbildībā esošais suns ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, būs jāiziet apmācība 12 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma lietā.
Apmācības ilgums plānots vismaz sešas astronomiskās stundas. Tās noslēgumā paredzēts rakstveida pārbaudījums, kas būs nokārtots, pareizi atbildot uz vismaz 70% no kopējā jautājumu skaita.
Noteikumu VI nodaļā paredzēts ietvert prasības personām, kurām būs tiesības organizēt un īstenot apmācību, kā arī apmācības programmā iekļaujamās tēmas, piemēram, informācija par dzīvnieka veselību, labturību un aizsardzību, dzīvnieka īpašnieka pienākumi un atbildība, suņu šķirņu uzvedības īpatnības u. c.
Apmācību būs tiesīga īstenot persona, kura atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
Dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītājas Astrīdas Kārkliņas vērtējumā noteikumu projekts ir vajadzīgs, jo līdz šim ir trūcis regulējuma, kas paredzētu rīcību gadījumos, kad dzīvnieks ir sakodis citu dzīvnieku vai cilvēku.
“Savulaik bija noteikta kārtība, kādā suns tiek atzīts par bīstamu. Agrāk šādas situācijas vērtēja komisija – tas prasīja laiku, speciālistiem atšķīrās viedokļi. Tikmēr suns turpināja apdraudēt citus,” skaidro A. Kārkliņa.
“Jauno noteikumu projekts paredz, ka no brīža, kad ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, suņa saimniekam tiek uzlikti zināmi papildu pienākumi. Sunim uzreiz ir jānēsā uzpurnis, viņš jāved īsā pavadā. Tātad jau ar pirmo dienu sabiedrība tiek pasargāta no bīstama suņa. Tādēļ noteikumi ir nepieciešami.”
Viņasprāt, varētu pārvērtēt to, kuram tieši būtu tiesības piedalīties suņa pārskološanā vai apmācībā, kādai ir jābūt šai programmai un kā tā jāsertificē. Noteikti būtu jāparedz, ka attiecīgās izmaksas vajag segt suņa saimniekam.
Arī Latvijas Veterinārārstu biedrība pozitīvi vērtē Zemkopības ministrijas centienus aizsargāt sabiedrību no bezatbildīgu dzīvnieku īpašnieku rīcības.
“Dzīvnieka īpašnieks varētu būt ieinteresēts administratīvā procesa noslēgšanā, jo, pierādot savu nevainīgumu, viņš atbrīvotos no pienākuma vilkt uzpurni savam dzīvniekam un vadāt viņu īsā pavadā,” norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
“Nākotnē varam nonākt situācijā, kurā dzīvnieku īpašnieki, vedot savus suņus pastaigā, nēsās krūšu kameras, lai nepieciešamības gadījumā spētu pierādīt, ka viņi nav atbildīgi, piemēram, par cita bezatbildīga īpašnieka brīvi palaista suņa sakošanu, kad tas nepieskatīts pats pietuvojies pie atbildīgi turēta suņa.”
|
UZZIŅAIPlānots, ka MK noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.6 pantu – 2026. gada 1. jūlijā. Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.6 pants: (1) Ja uzsākts administratīvā pārkāpuma process par šā likuma 58. pantā minētajiem pārkāpumiem vai kriminālprocess par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 230.1 pantā, suņa, kurš ir uzbrucis, īpašnieks vai turētājs nekavējoties nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību un aizliegumu izpildi attiecībā uz suņa atrašanos ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošas teritorijas. Suni, kurš ir uzbrucis, aizliegts pavairot un atsavināt. (2) Ja administratīvā pārkāpuma procesā par šā likuma 58. pantā minētajiem pārkāpumiem vai kriminālprocesā par Krimināllikuma 230.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tiek konstatēts, ka tajā iesaistītais suns ir provocējis uzbrukumu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi attiecas arī uz iesaistīto suni. (3) Par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 pantu, mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi, ko nenoņem suņa dzīves laikā. (4) Suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, nekavējoties eitanazē. Izdevumus par suņa eitanāziju sedz tā īpašnieks. (5) Personai, kura ir sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, uz visu mūžu ir aizliegts turēt suni. (6) Ja suns ir uzbrucis cilvēkam un šā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, tad suņa īpašnieks nekavējoties nodrošina suņa sterilizāciju. Praktizējošs veterinārārsts suņa sterilizāciju neveic, ja to nepieļauj suņa veselības stāvoklis. (7) Ja suns ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un šā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, tad suņa īpašniekam vai turētājam ir pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt suņa paklausības apmācību, tajā piedaloties personīgi.
|
Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portālā).
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai”), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.
Izteikt savu viedokli par noteikumu projektu var līdz 28. aprīlim.
1 Atbildība attiecas uz suņa īpašnieku (juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks) vai turētāju (personu, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks).
2 MK noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.2. panta trešās daļas 1. un 3. punktu un 18.6 panta 8. daļu.
3 Skat. MK noteikumu projekta “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/20c804c2-5c25-4f2a-b382-d45cdbb6a4e0.
