FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā plānots samazināt administratīvos sodus par pārkāpumiem mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanā, kā arī noteikt stingrākas prasības īpašniekiem gadījumos, kad viņu suns sakodis cilvēku vai citu dzīvnieku.
Ministru kabineta 13. oktobra ārkārtas sēdē atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 28. oktobrī tas atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Likumprojekta mērķis ir efektivizēt Zemkopības ministrijas resora budžeta izdevumus, samazinot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) funkcijas un atsakoties no valsts nodevām, kas ilgstoši netiek iekasētas.
Patlaban Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.1 pants noteic, ka suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota suņa uzvedības izvērtēšanas komisija. PVD uzsāk izvērtēt suņa uzvedību, ja ir saņemta informācija, kas noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 428 “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”. Savukārt, likuma 50. panta 8. punkts noteic, ka dzīvnieku atļauts eitanazēt, ja spēkā stājies lēmums par suņa eitanāziju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suns atzīstams par bīstamu un nosakāma rīcība ar to.
2024. gadā PVD saņēmis 57 iesniegumus, izvērtēti 58 suņi un par bīstamiem atzīti 19 suņi. 2025. gada septiņos mēnešos saņemti 40 iesniegumi un izvērtēti 16 suņi, no tiem par bīstamiem atzīstot astoņus.
Gan Zemkopības ministrijas pārstāve Saeimas komisijas sēdē, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji atzīst, ka līdzšinējā noteiktā kārtība suņa atzīšanai par bīstamu nav ne efektīva, ne lietderīga un nesasniedz normatīvā regulējuma mērķi – aizsargāt sabiedrības un dzīvnieku intereses pret potenciāli bīstamiem suņiem.
Suņa bīstamības izvērtēšanas process tiek uzsākts brīdī, kad kaitējums cilvēkam vai citam dzīvniekam jau nodarīts, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Turklāt, ja suns ir atzīts par bīstamu, tad nav iespējams izkontrolēt, vai ikdienā tiek ievērotas tā turēšanai noteiktās prasības – pastaigā uzlikt sarkanu kaklasiksnu, uzpurni un suni vest pie pavadas.
Noteikumi bīstama suņa turēšanai pēc būtības ir vērsti uz attiecīgo suni un neietver dzīvnieka īpašnieka vai turētāja izglītošanu par suņa apmācību, socializēšanu un drošu turēšanu.
Ar grozījumiem likumā paredzēts izslēgt no Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.1 pantu, kā arī izslēgt 10. panta 11. daļu, kas deleģē MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, kā arī turpmāko rīcību ar to un prasības bīstama suņa turēšanai. Tā kā tiks izslēgta deleģējošā tiesību norma, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts – noteikumi Nr. 428 “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”.
Likumprojekta III nodaļu iecerēts papildināt ar 18.6 pantu, kas paredz, ka par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 pantu, Mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi, ko nenoņem uzbrukušā suņa dzīves laikā.
Uzbrukušā suņa īpašniekam vai turētājam, vai turētājam, kura atbildībā ir nodots uzbrukušais suns, būs pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību, tajā piedaloties personīgi.
Suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis viņa nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, eitanazēs.
Likumprojekts deleģē MK noteikt:
Latvijas Veterinārārstu biedrības prezidents un valdes priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis LV portālam norāda, ka biedrība konceptuāli atbalsta grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, jo līdzšinējā sistēma īsti nedarbojas.
“Pašreizējais regulējums uzliek par pienākumu bīstamam dzīvniekam nēsāt sarkanu kaklasiksnu un uzpurni, bet realitātē tas netiek kontrolēts. Vai šis dzīvnieks turpina būt agresīvs un apdraudēt sabiedrību un pārējos dzīvniekus – to īsti nezinām,” saka I. Dūrītis. “Ja dzīvnieks ir uzbrucis cilvēkam vai citam dzīvniekam, tad par to nekavējoties jāveic ieraksts datubāzē un jāreģistrē, ka dzīvnieks ir agresīvs. MK noteikumos būtu jānosaka, lai rīcība notiek uzreiz pēc sakošanas, nevis pēc tiesas procesa, kas var ilgt pat pusgadu.”
Arī “Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrības” pārstāve Solvita Vība uzsver, ka likumprojekta mērķis ir uzlabot un paātrināt kārtību, kādā dzīvnieks tiek atzīts par bīstamu.
“Svarīgi ir novērst cilvēku un citu dzīvnieku apdraudējumu, kā arī atrisināt situāciju efektīvi, lai dzīvnieka īpašnieks nevarētu turpināt rīkoties bezatbildīgi. Būtiski ir MK noteikumos noteikt, ka uzreiz pēc suņa uzbrukuma cilvēkam vai dzīvniekam tiek iedarbināts mehānisms, kā rīkoties ar suni un kādu atbildību piemērot īpašniekam,” uzsver S. Vība. “Saskaņā ar līdzšinējo kārtību bīstamo suni var “pārrakstīt” uz citu saimnieku. Birokrātiskais process suņa atzīšanai par bīstamu patlaban ir ļoti ilgs.”
Šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likuma 54. panta otrajā daļā noteikta administratīvā atbildība par prasību neievērošanu mājdzīvnieku pārvadāšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī, savukārt likuma 57. pantu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro, ja netiek ievērotas pārvadāšanas prasības privātajā transportlīdzeklī.
Spēkā esošā likuma 54. panta otrajā daļā noteikts, ka par mājdzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 250 eiro, bet juridiskajai personai – no 110 līdz 500 eiro.
Patlaban kompetentās iestādes, konstatējot mājdzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumus transportlīdzeklī, kas nav sabiedriskais transports, piemēro administratīvo atbildību par labturības prasību pārkāpšanu saskaņā ar likuma 57. pantu un nosaka naudas sodu fiziskajai personai līdz 1750 eiro, bet juridiskajai personai – no 110 līdz 1500 eiro.
Augstie sodi fiziskajai personai ir radījuši lielu sašutumu sabiedrībā.
Atbildībai par mājdzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzeklī būtu jābūt noteiktai vienā likuma tiesību normā neatkarīgi no transportlīdzekļa veida, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Tāpēc ar likuma 54. panta otro daļu plānots noteikt, ka par prasību neievērošanu mājdzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 120 eiro, bet juridiskajai personai ‒ no 110 līdz 250 eiro.
Patlaban likuma 10. panta 13. un 14. punktā dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt šādas valsts nodevas:
Kompetentās iestādes – PVD un Lauku atbalsta dienests – pēdējos piecus gadus nav saņēmušas iesniegumu ar lūgumu reģistrēt cirka dzīvnieku, dresūras dzīvnieku, cirku, dresūras numura viesizrāžu vietu, kā arī tādu suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, tāpēc attiecīgās valsts nodevas nav iekasētas.
Ar grozījumiem paredzēts izslēgt no likuma šīs valsts nodevas. Ja turpmāk būs nepieciešama minēto dzīvnieku un objektu reģistrācija, tad tā būs bez maksas, norādīts anotācijā.
Tā kā tiks izslēgtas deleģējošās tiesību normas, spēku zaudēs arī uz šā pamata izdotie normatīvie akti – Ministru kabineta 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 859 “Noteikumi par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācijas valsts nodevu” un Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par valsts nodevu par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam”.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredz, ka pašvaldības mājdzīvnieku labturības kontrolē PVD amatpersonas iesaistīs vienīgi Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos.
|
|
