FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Lai gan sākotnēji bija rosināts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vairs nekontrolēs labturības prasību ievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās, tam iebilda Latvijas Pašvaldību savienība un pašvaldības policija. Starp institūcijām tika panākts kompromiss. Tas paredz, ka pašvaldības PVD amatpersonas mājas (istabas) dzīvnieku labturības kontrolē iesaistīs vienīgi Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas Saeimā tiks vētīti 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, 16. oktobrī nodoti izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Likumprojektu mērķis ir efektivizēt Zemkopības ministrijas (ZM) resora budžeta izdevumus.
Veterinārmedicīnas likuma 8. panta sestā daļa šobrīd paredz PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.
Ministru kabineta (MK) sēdē 7. oktobrī Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa norādīja, ka tiesiskā regulējuma dēļ izveidojusies situācija, ka valstī ir divas kompetentās iestādes, kas veic mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli, – PVD un pašvaldības (pašvaldības policija) savā administratīvajā teritorijā.
Konstatētas pat situācijas, kad sūdzību gadījumos abas institūcijas reizē ierodas notikuma vietā.
Tāpēc likumprojektā “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” sākotnēji tika rosināts noteikt, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos, nevis gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem. Tādās situācijās paliktu viena kompetentā iestāde – pašvaldības policija.
ZM rosināja no Veterinārmedicīnas likuma izslēgt 8. panta sesto daļu, paredzot, ka minētā norma stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Patlaban veterināro uzraudzību, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem (ārpus valsts veterinārās uzraudzības objektiem), īsteno 11 PVD teritoriālajās struktūrvienībās pašlaik strādājošie 63 veterinārie inspektori (viņiem visiem ir veterinārmedicīnas izglītība) un pieci labturības inspektori.
Par iespējamiem mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem 2024. gadā saņemti 1345 iesniegumi, no kuriem 310 iesniegumos norādītā informācija apstiprinājās, un veikts 2210 pārbaužu. Turpretī 2025. gada septiņos mēnešos saņemti 836 iesniegumi, no kuriem 184 iesniegumos minētā informācija apstiprinājās, un veiktas 1104 pārbaudes, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Vairumā saņemto sūdzību norādīts uz suņu vai kaķu vispārīgo labturības prasību potenciāliem pārkāpumiem (nav nodrošināta barība un/vai ūdens, vieta, kurā paslēpties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, neatbilstošs turēšanas aprīkojums, dzīvnieki tiek turēti antisanitāros apstākļos), dokumentu iespējamu neesamību, dzīvnieku apzīmēšanas vai reģistrācijas neveikšanu, kā arī dzīvnieku radītu troksni un smakām.
PVD apkopoto pārbaužu rezultāti liecina, ka biežāk konstatētās neatbilstības ir normatīvajos aktos noteikto dokumentu neesamība, vakcinācijas un vispārīgo labturības prasību neievērošana.
PVD uzskata, ka nav lietderīgi augstas klases veterināros speciālistus iesaistīt mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietu, kas nav valsts veterinārās uzraudzības objekti, kontrolē, lai pārliecinātos par dzīvnieku vispārīgo labturības prasību ievērošanu.
Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietu kontrole PVD gadā veido izmaksas 165 690 eiro apmērā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa MK sēdē piekrita, ka ir atsevišķi gadījumi, kad uz vienu vietu dodas gan pašvaldības policija, gan PVD. Tomēr šādu funkciju dublēšanās jānovērš citādi, proti, strukturējot un veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”, nevis tiešā veidā deleģējot mājas (istabas) dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību ievērošanas kontroli un uzraudzību pašvaldības policijai.
S. Bērziņa akcentēja, ka daudzos gadījumos pašvaldībām nākas pārņemt funkcijas no valsts institūcijām, nesaņemot attiecīgu finansējumu. “Arī šajā situācijā ZM izdevumi tiek efektivizēti, pārliekot funkcijas no PVD kompetencē esošajiem jautājumiem uz pašvaldības policiju,” teica LPS padomniece.
Gan S. Bērziņa, gan pašvaldības policijas pārstāvis MK sēdē uzsvēra arī kompetences nozīmi. PVD strādā darbinieki ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju, kādas nav un nekad nebūs pašvaldības policijai. Tai nāksies izskatīt tādus dzīvnieku labturības jautājumus, kā, piemēram, dzīvnieku etoloģiskās un fizioloģiskās vajadzības atbilstoši to šķirnei, barības saturs, kas piemērots konkrētai šķirnei, dzīvnieku uzvedībai un aktivitātei u. c. Pašvaldības policistiem nav padziļinātu zināšanu dzīvnieku labturības jautājumos, tāpēc viņiem trūkst kompetences, lai izskatītu sarežģītākus gadījumus,” pamatoja S. Bērziņa.
Līdz ar to pašvaldības policijai būs jāmaksā nauda par privāto ekspertīzi, jo tā nevar būt kompetenta veterinārmedicīnas jautājumos.
Nepanākot vienošanos minētajā MK sēdē, Ministru prezidente Evika Siliņa uzdeva LPS un ZM vienoties par pieņemamāko risinājumu. Tādējādi ZM organizēja tikšanos ar LPS, kurā tika panākta vienošanās, ka PVD pēc pašvaldības aicinājuma iesaistīsies gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību neievērošanu, ja būs apdraudēta dzīvnieka veselība un dzīvība.
Nākamajā MK sēdē, kas norisinājās 13. oktobrī, tika atbalstītas izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas noteic, ka pašvaldības PVD amatpersonas mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību kontrolē iesaista saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem. Likuma 16.1 pantu iecerēts papildināt ar 6. punktu, paredzot pilnvarojumu MK noteikt gadījumus un kārtību, kādā pašvaldība PVD amatpersonas iesaista mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību kontrolē. Plānots, ka attiecīgie grozījumi likumā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Savukārt no Veterinārmedicīnas likuma paredzēts izslēgt 8. panta 6. punktu, kas nosaka PVD tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada vidū.
S. Bērziņa ar panākto kompromisu ir apmierināta: “LPS panāca, ka pašvaldības policijai netiek uzlikti papildu pienākumi veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, ar ko dzīvniekam nodarīts kaitējums. Jautājumā par PVD iesaisti sūdzību izskatīšanā tika panākta vienošanās – līdz 1. jūlijam MK noteikumos jānosaka gadījumi un kārtība, kā PVD iesaistās mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību kontrolē.”
“Tātad konkrētā funkcija PVD joprojām paliek, tikai būs precīzi noteikts, kad un kā PVD iesaistās šī jautājuma risināšanā,” akcentēja LPS pārstāve. “Tas novērsīs gadījumus, kad, reaģējot uz vienu sūdzību, notikuma vietā nepamatoti ierodas gan pašvaldības policijas darbinieki, gan PVD inspektori, tāpat arī veicinās, ka sūdzības par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu izskatīs institūcija, kuras darbiniekiem ir attiecīgā kompetence.”
Uz jautājumu, kādi gadījumi varētu tikt iekļauti MK noteikumos, kad pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību kontrolē iesaista PVD amatpersonas, ZM atbildēja, ka tās būtu situācijas, kurās ir apdraudēta dzīvnieka veselība un dzīvība.
