Lolojumdzīvnieka līķa aprakšana daudzdzīvokļu ēkām piegulošajā teritorijā ir aizliegta.  

To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”.  

Šie noteikumi, kuru izstrādē ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011  nosacījumi, pausts, ka nobeigušos lolojumdzīvniekus atļauts aprakt: 

• reģistrētās dzīvnieku kapsētās atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu, reģistrāciju, uzturēšanu, darbības izbeigšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām; 

• teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši). 

Lai arī lolojumdzīvniekus atļauts aprakt teritorijās, kurā tie dzīvojuši, noteikumos tālāk iekļauti izņēmuma gadījumi. Proti, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi, jāievēro šādi nosacījumi: 

• lolojumdzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks; 

• aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija; 

• līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki; 

• aprakšanas vieta nedrīkst būt pie upēm, strautiem, ezeriem un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošās vietās vai teritorijās, kā arī nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās; 

• apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu; 

• līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu; 

• aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.