FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Lai dabas resursus izmantotu pēc iespējas efektīvāk, no 2027. gada 1. janvāra plānots ieviest jaunu dabas resursu nodokli (DRN) neapstrādātai koksnei. Nedaudz pieaugs nodoklis smiltij un grantij, savukārt kūdrai ar mitruma saturu 40% tas palielināsies pieckārtīgi.
Izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) 14. oktobra sēdē atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. 16. oktobrī Saeima nodeva grozījumu projektu izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Likumprojekta mērķis ir veicināt ekonomiski efektīvu dabas resursu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska 14. oktobra MK sēdē skaidroja, ka jauns nodoklis attiecas uz nepārstrādātu koksni, kas tiek izvesta uz trešajām valstīm.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss MK sēdē atklāja, ka sākotnēji DRN bija paredzēts attiecināt uz visu nepārstrādātas koksnes eksportu, arī ES robežās, bet sarunās ar KEM tika panākts, ka DRN piemēros tikai tad, ja koksne tiks izvesta uz trešajām valstīm.
DRN nepārstrādātai un ārpus ES teritorijas komerciālos nolūkos realizētai koksnei no 2027. gada 1. janvāra būs 75 eiro par kubikmetru (m3), bet no 2028. gada 1. janvāra – 115 eiro par m3.
Likumprojekta anotācijā nodokļa ieviešana skaidrota ar to, ka Latvijas kokrūpniecības nozarei nepieciešams pārorientēties no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij. Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem samērā nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma.
Gada laikā Latvijā tiek iegūti aptuveni 13 miljoni m3 koksnes. Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, no šī apjoma apmēram 300 tūkstoši m3 tiek eksportēti uz trešajām valstīm.
Kopumā federācija atbalsta to, ka “uzliek nodokli baļķim, kuru ved ārā no ES”. Taču K. Klausa ieskatā likuma izmaiņas ir “negatavs lēmums, kurā ir norādīts filozofiskais virziens, kas būtu jāizstrādā kvalitatīvāk”.
Tam piekrita arī KEM valsts sekretāre, piebilstot, ka detalizētāk nodokļa aprēķināšanu par nepārstrādātu koksni
noteiks MK noteikumos, kurus paredzēts izstrādāt līdz 2026. gada 1. oktobrim.
Dabas resursu nodokļa likuma grozījumu 19.3 pantā paredzēts, ka MK noteiks:
Likumprojekts paredz, ka DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts valsts budžetā. Savukārt ar 2028. gadu ieņēmumi no DRN par nepārstrādātu koksni tiks procentuāli sadalīti, 70% novirzot valstij un 30% – pašvaldībai, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūts nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.
Pret to MK sēdē iebilda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, jautājot, kādēļ ieņēmumu sadale starp valsti un pašvaldībām neapstrādātai koksnei atšķiras no tās, kas ir citiem dabas resursu nodokļiem. Viņa aicināja piemērot tādu pašu proporciju kā citiem DRN – proti, 60% valstij un 40% pašvaldībai.
L. Kurevska šādu lēmumu pamatoja ar vajadzību sākotnēji finansējumu novirzīt jaunā nodokļa administrēšanai un sabalansētai atbalsta programmai, taču pieļāva, ka procentuālais sadalījums nākotnē varētu tikt pārskatīts.
Otra joma, kuru būtiski skar DRN izmaiņas, ir kūdras ieguve – nodoklis tai pieckāršosies. Šogad DRN kūdrai ar mitruma līmeni 40% ir 0,70 eiro par tonnu. No nākamā gada 1. janvāra, kā jau šobrīd ir noteikts likumā, tas būs 0,71 eiro par tonnu. Bet ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā paredzēts, ka no 2027. gada 1. janvāra nodoklis būs 3,5 eiro par tonnu.
L. Kurevska uzsvēra, ka šai nozarei īpaši svarīga loma ir Latgalē, bet kūdras ieguvei ir neskaidra nākotne. Anotācijā norādīts, ka Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gadam.
Pret grozījumiem likumā iebilst biedrība “Latvijas Kūdras asociācija”, norādot, ka “kūdras nozare ieņem būtisku lomu Latvijas dabas resursu vidū, nodarbinātībā un eksportā, kas 2023. gadā Latvijā radīja bruto pievienoto vērtību (GVA) 126 215 649 eiro apmērā jeb 0,37% no Latvijas kopējās GVA”.
Biedrība uzskata, ka “nav objektīvi novērtēta palielinātā DRN ietekme uz kūdras nozari un tās spēju saglabāt esošo tirgus pozīciju un pienesumu valsts un pašvaldību budžetam. Nav veikts sociāli ekonomiskā aspekta izvērtējums. Piedāvātais nodokļu pieaugums būtiski mazinās Latvijas spēju nodrošināt konkurētspējīgu un kvalitatīvu substrātu vietējiem un Eiropas tirgiem, kas ir stratēģiski nozīmīgs pārtikas un augu audzēšanas nozarei”.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski pieaugusi kūdras ieguve Latvijā. Pēc Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center) datiem, laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ir izvirzījusies par pasaules līderi, sasniedzot visaugstāko kūdras un ar to saistīto produktu eksporta apjomu. Aptuveni 95% Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta uz trešajām valstīm vai izvesta uz citām ES dalībvalstīm. Galvenie kūdras izmantošanas virzieni pasaulē ir augsnes substrātu ražošana un enerģijas ieguve.
Taču kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām Latvijas bilancē. Šīs emisijas rodas no kūdras ieguves, kūdras ieguves laukiem, kā arī no bijušajiem, bet nerekultivētajiem kūdras ieguves laukiem, ieskaitot kūdras izmantošanu enerģētikā.
Kūdrāji uzkrāj divreiz vairāk oglekļa nekā meži, kas padara tos par būtisku faktoru klimata regulēšanā.
Atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodoloģijai SEG emisijas valstī uzskaita brīdī, kad dabas resurss tiek iegūts. L. Kurevska MK sēdē norādīja: šobrīd pastāv risks, ka tad, ja mērķi netiks izpildīti, trūkstošās vienības konkrētajā sektorā būs jāpērk par valsts budžeta līdzekļiem. Proti, tās tiks attiecinātas uz Latvijas iedzīvotājiem, kas iegūto resursu faktiski neizmanto, nevis uz eksportējošajiem uzņēmumiem vai resursu importējošās valsts iedzīvotājiem, kuri gūst labumu no attiecīgā resursa tālākas pārstrādes produktos un izmantošanas.
Savukārt, ja no resursa tiek saražoti ilgtermiņa lietošanas produkti, piemēram, no kokmateriāliem – mēbeles, būvniecības produkti u. tml., tad atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodikai valsts SEG emisiju uzskaitē veidojas oglekļa dioksīda piesaiste.
Tādējādi ar augstām nodokļu likmēm iecerēts samazināt vērtīga resursa eksportu uz citām valstīm un veicināt augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no vietējiem dabas resursiem, vienlaikus izpildot klimata mērķus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā tiek palielināts arī DRN smiltij un smiltij – grantij. Šogad likme ir 0,44 eiro par m3, bet nākamgad tā būs 0,45 eiro par m3. Ar grozījumiem paredzēts, ka DRN no 2027. gada būs 0,55 eiro par m3.
Nosakot jaunas DRN likmes par dabas resursu ieguvi, ņemts vērā vides nodokļa apmērs par dabas resursu ieguvi Baltijas valstīs, MK sēdē skaidroja L. Kurevska.
Finanšu ministrija aplēsusi, ka dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana ļaus iekasēt papildu 0,5 miljonus eiro 2026. gadā, 26,8 miljonus eiro 2027. gadā un 26,8 miljonus eiro 2028. gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. LDDK pārstāvis Jānis Hermanis MK sēdē atgādināja: pērn, kad tika pieņemta nodokļu reforma, bija vienošanās, ka nodokļus nepārskatīs, lai ir paredzamība.
