SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. augustā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
4
4

Kā ierīkot dīķi

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Dīķis savā īpašumā – tā ierīkošanai var būt dažādi iemesli. Tas var būt lieliska peldvieta un ūdenstilpne dārza laistīšanai karstajās vasaras dienās, tas grezno mājas apkārtni, tajā var audzēt ūdensrozes vai ielaist zivis, lai vaļasbrīžos pamakšķerētu. LV portāls skaidro, kas jāņem vērā, ierīkojot dīķi.

īsumā
  • Ja grib rakt dīķi, vispirms jānoskaidro, kam dīķis būs paredzēts – ainavai, zivju audzēšanai vai peldēm.
  • Atbilstoši “Vispārīgo būvnoteikumu” 1. pielikumam dīķi tiek iedalīti 1. grupas un 2. grupas būvēs. Atkarībā no šī iedalījuma pašvaldības būvvaldē jākārto noteikta dokumentācija.
  • Īpašniekam, lemjot par dīķa ierīkošanu, ir jāņem vērā likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktās robežvērtības, no kurām vienkārša dīķa ierīkošana var pārtapt par zemes dzīļu izmantošanu – līdzīgi kā atradnēs.
  • Īpašniekiem jāzina, ka izraktais materiāls ir dabas resurss un, to realizējot ārpus īpašuma, jāmaksā dabas resursu nodoklis.
  • Neatļauta dīķa izrakšana atzīstama par patvaļīgu būvniecību, par kuru personai var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods.

Dīķis ir hidrotehniska būve, tāpēc tā ierīkotājam ir saistoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Nr. 550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.

“Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, kā arī citus ar būvniecību saistītus jautājumus. Savukārt “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” nosaka hidrotehnisko būvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus.

Svarīgi saprast mērķi

“Ja grib rakt dīķi, vispirms jāsaprot, kam dīķis būs paredzēts – ainavai, zivju audzēšanai vai peldēm,” skaidro uzņēmuma “MD projekti” izpilddirektors Krišjānis Bleija. “Ierīkojot dīķi, ir jāņem vērā visi saistītie liegumi, zonas, elektrolīnijas, gāzes vadi.”

Pirms rakt ūdenstilpni, vajadzētu veikt ģeoloģisko izpēti, lai saprastu, kur vispār ir ūdens, vai tas būs arī karstā laikā, vai dīķis neaizaugs. Ģeoloģiskā izpēte ir nepieciešama arī tādēļ, lai noteiktu zemes sastāvu, gruntsūdens līmeni u. c. “Veicot ģeoloģisko izpēti, klients var ietaupīt lielus naudas resursus, ja tiek iegūti derīgie izrakteņi,” piebilst J. Bleija.

Drīkst vai nedrīkst

Svarīgi saprast, vai konkrētā teritorijā dīķi vispār drīkst rakt. To var uzzināt, izpētot attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. 

Saimnieciskās darbības ierobežojumus (arī, piemēram, veicot būvniecību, tostarp dīķu un citu ūdenstilpņu ierīkošanu) nosaka tiesību akti, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, un pašvaldību teritorijas plānojumi.

Ir gadījumi, kad, iespējams, pašvaldība teritorijas plānojumā aizsargājamās dabas teritorijas esamību nav ņēmusi vērā un teritorijas plānojumā nav noteikts aizliegums rakt dīķi, tomēr tad jāņem vērā likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” norādītais, kam ir augstāks spēks, norāda Valsts vides dienests (VVD).

Bez pašvaldības būvvaldes dīķa izveidi var nākties saskaņot arī ar citām iestādēm. Atkarībā no vietas, kurā paredzēts rakt dīķi, var būt nepieciešams saskaņojums ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (ja to plānots rakt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā), Dabas aizsardzības pārvaldi (ja dīķis iecerēts aizsargājamā dabas teritorijā), VVD (ja nepieciešams novēertēt ietekmi uz vidi).

Ja dīķi pilnībā vai kādā daļā ir plānots ierīkot uz meža zemes, vispirms būs nepieciešams veikt atmežošanu, kas jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”.

Kādi dokumenti jāiesniedz

Atbilstoši “Vispārīgo būvnoteikumu” 1. pielikumam dīķi tiek iedalīti 1. grupas un 2. grupas būvēs. Ja dīķa platība ir mazāka par 0,5 ha, tad dīķis tiek klasificēts kā 1. grupas hidrobūve vienas zemes vienības robežās Savukārt dīķis ar virsmas kopējo laukumu virs 0,5 ha ir uzskatāms par 2. grupas būvi. Atkarībā no šī iedalījuma pašvaldības būvvaldē jākārto noteikta dokumentācija.

Noteikumus, kas ir attiecināmi uz iesniegto dīķa ierīkošanas ieceri, nosaka pašvaldības būvvalde, izvērtējot katras konkrētas būvniecības gadījumu. Tāpēc precīzu iesniedzamo dokumentu klāstu iespējams noteikt vien tad, kad ir zināma dīķa būvniecības vieta un dīķa parametri, saka K. Bleija.

Ja ir plānots būvēt 1. grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha, saskaņā ar noteikumiem Nr. 550 būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:

  • paskaidrojuma raksta pirmā daļa;
  • īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;
  • saskaņojums ar zemesgabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu;
  • paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācija;
  • zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500;
  • zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņa vai meliorācijas kadastra datu izkopējums ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums un citi parametri), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē;
  • novietnes plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās būves novietojums zemesgabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums un citi parametri), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;
  • citi dokumenti, ja to nosaka normatīvie akti, piemēram, rakstiska Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Dīķa būvniecības ierosinātājam nav tiesību pašam izstrādāt paskaidrojumu raksta pirmo daļu.

Savukārt, ja ir plānots būvēt 2. grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums pārsniedz 0,5 ha, tad būvvaldē jāiesniedz būvniecības iesniegums, skaidrojošais apraksts, norādot informāciju par nekustamo īpašumu, kurā paredzēts realizēt būvniecības ieceri, un plānoto būvniecības veidu, u. c. dokumenti.

Zemes dzīļu izmantošana

Zemes īpašniekiem, kas vēlas ierīkot dīķi, jāņem vērā, ka Dabas resursu nodokļa likuma izpratnē dabas resursi ir dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība.

Ja, ierīkojot dīķi, tiek iegūti derīgie izrakteņi, un likuma “Par zemes dzīlēm” izpratnē derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga, tas nozīmē, ka notiek zemes dzīļu izmantošana.

Īpašniekam, lemjot par dīķa ierīkošanu, ir jāņem vērā likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktās robežvērtības, no kurām vienkārša dīķa ierīkošana var pārtapt par zemes dzīļu izmantošanu – līdzīgi kā atradnēs.

Jāmaksā dabas resursu nodoklis

Īpašniekiem jāzina, ka izraktais materiāls ir dabas resurss un, to realizējot ārpus īpašuma, jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Paredzamo smilts/grants vai cita materiāla apmēru, ko plānots izrakt, ierīkojot dīķi, nosaka pats īpašnieks. To, cik liels grunts apjoms dīķa ierīkošanas laikā tiks izņemts, lai dīķis tiktu ierīkots plānotajā platībā un dziļumā, nosaka būves pieteicējs būvniecības ieceres dokumentācijā.

Īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pats izlemj, vai dīķa rakšanas laikā iegūtos derīgos izrakteņus izmantot savā īpašumā vai realizēt.

Likumā “Par zemes dzīlēm” noteiktā kārtība paredz, ka derīgos izrakteņus var realizēt līdz 1000 kubikmetriem (m3) bez dabas resursu lietošanas atļaujas.

Ja būvniecības procesā iegūt paredzētos vai iegūtos derīgos izrakteņus plāno realizēt saimnieciskajā darbībā ārpus sava zemes īpašuma apjomā no 1000 m3 līdz 10 000 m3, ir jāvēršas VVD reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu dabas resursu lietošanas atļaujas saņemšanai, pievienojot tam nepieciešamo dokumentāciju.

Ja ir paredzēts realizēt augsni, tad dabas resursu lietošanas atļauja nepieciešama jau ar pirmo kubikmetru.

Zemes dzīļu izmantošanas licence

Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, kas stājās spēkā 2021. gada 24. martā, nosaka prasību saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci, ja virszemes ūdensobjektu ierīkošanas laikā paredzēts iegūt bieži sastopamos derīgos izrakteņus (norādīti likuma “Par zemes dzīlēm” pielikumā) vairāk nekā 10 000 m3. Ja būvniecības process ir uzsākts līdz 2021. gada 24. martam, tad dabas resursu lietošanas atļauju var saņemt uz apjomu, kas nepārsniedz 20 000 m3.

Zemes dzīļu izmantošanas licence jāsaņem arī tad, ja virszemes ūdensobjektu ierīko, gultni tīra vai padziļina derīgo izrakteņu atradņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā un ja virszemes ūdensobjekta ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, kas nav minēti likuma “Par zemes dzīlēm” pielikumā.

Patvaļīga būvniecība

Neatļauta dīķa izrakšana atzīstama par patvaļīgu būvniecību, par kuru personai var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods. Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību ir noteikta Būvniecības likuma 25. pantā.

Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci, tad dabas resursu nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā – to nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 21. pants.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU