Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132. punktu jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā.  

Turpretī Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2. apakšpunktā paredzēts, ka persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno saskaņojumu ar trešajām personām un citas atļaujas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.  

Līdz ar to būvvaldes prasība ir pamatota un šajā situācijā izšķirošas nozīmes nav tam, kad tieši būvniecība ir veikta. Turklāt tiesu praksē atzīts, ka normatīvajos aktos noteikto minimālo attālumu no blakus esošā nekustamā īpašuma var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums. Minētajam kritērijam nav izvirzīti priekšnoteikumi, kas savukārt nozīmē, ka blakus esošās zemes vienības īpašniekam ir brīvas tiesības izvēlēties, vai un ar kādiem nosacījumiem dot saskaņojumu jaunbūvējamās būves izvietošanai tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām.  

Jautājums par saskaņojuma došanu ir civiltiesiskas dabas, kas nozīmē, ka vienīgā iespēja ir blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku starpā panākt vienošanos (sk. Senāta 2017. gada 25. maija sprieduma lietā Nr. SKA-108/2017 8. punktu).