Man piederošu nekustamo īpašumu apgrūtina 2008. gadā ar līgumu nodibināts ceļa servitūts par labu blakus esošajam valdošajam nekustamajam īpašumam. Līgumā noteikts, ka servitūta ceļš izmantojams kā piebraucamais ceļš un kājceļš piekļūšanai valdošajam nekustamajam īpašumam. Es neapstrīdu servitūta pastāvēšanu un valdošā īpašuma īpašnieka un iedzīvotāju tiesības piekļūt īpašumam. Problēma ir būtiski pieaugusī ceļa izmantošanas intensitāte. Pa servitūta ceļu regulāri pārvietojas liels skaits dažādu trešo personu transportlīdzekļu. Atsevišķās dienās videonovērošanā fiksēti vairāki transportlīdzekļi jau dažu stundu laikā. Kustība rada regulāru troksni un ievērojami lielāku slodzi ceļam nekā iepriekš. Vai šādā situācijā kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks var prasīt noteikt ceļa servitūta izmantošanas kārtību, saglabājot normālu piekļuvi valdošajam īpašumam, bet ierobežot trešo personu transportlīdzekļu sistemātisku un intensīvu plūsmu? Vai, ja vienošanos ar valdošā īpašuma īpašnieku panākt nav iespējams, šādu servitūta izmantošanas kārtību un ierobežojumus var noteikt tiesa? Kādi pierādījumi tādai prasībai būtu nepieciešami?
Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša, iepazīstoties ar jautājumā minēto situāciju, skaidro: “Ar līgumu nodibināts ceļa servitūts dod tiesības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tā iedzīvotājiem, kā arī personām, kuras uz šo īpašumu dodas, izmantot servitūta ceļu atbilstoši līgumā noteiktajam mērķim.
Ja kopš servitūta nodibināšanas apstākļi ir būtiski mainījušies, kalpojošā īpašuma īpašnieks var mēģināt vienoties ar valdošā īpašuma īpašnieku par servitūta izmantošanas nosacījumu maiņu, bet, ja vienošanos panākt neizdodas, vērsties tiesā. Publiski pieejamā tiesu praksē ir gadījumi, kad tiek prasīta un arī noteikta servitūta atrašanās vietas maiņa (skat. Zemgales apgabaltiesas 2014. gada 28. augusta nolēmumu lietā Nr. C37060913), kā arī servitūta atcelšana, ja tas vairs nav nepieciešams (skat. Vidzemes apgabaltiesas 2020. gada 6. novembra nolēmumu lietā Nr. C33515619). Tomēr jāņem vērā, ka minētajās lietās tika vērtēta iespēja nodrošināt piekļuvi valdošajam īpašumam pa citu ceļu, kas mazāk apgrūtinātu kalpojošo īpašumu.
Civillikuma 1132. pants paredz, ka šaubu gadījumā servitūta apmērs nosakāms vismazākajā apmērā, savukārt 1139. pants nosaka pienākumu servitūta tiesību izlietot taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot otra īpašuma tiesību. Vienlaikus Civillikuma 1140. pants noteic, ka kalpojošā īpašuma īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta tiesības sekmīgai izmantošanai. Kā norādīts tiesību doktrīnā, īpašnieka tiesības uz savu lietu nedrīkst ierobežot vairāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams servitūta izlietošanai (Višņakova, G., Balodis, K. Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. 1998, 71. lpp.). Šīs atziņas aplūkotas arī tiesu praksē (skat. Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 26. septembra nolēmumu lietā Nr. C68451619).
No jūsu jautājuma noprotams, ka servitūta ceļu izmanto arī trešās personas, kuru pārvietošanās nav saistīta ar piekļūšanu valdošajam īpašumam. Ja tā ir, būtu lietderīgi vispirms pārrunāt situāciju ar valdošā īpašuma īpašnieku un apsvērt ceļa tehnisko norobežošanu, piemēram, uzstādot vārtus vai aizsargbarjeru. Tādā gadījumā valdošā īpašuma iedzīvotājiem būtu nodrošināmas atslēgas vai barjeras atvēršanas pultis, kā arī iespēja nodrošināt piekļuvi saviem viesiem un citām personām, kurām nepieciešams nokļūt īpašumā. Vienlaikus tiktu ierobežota nepiederošu personu iespēja izmantot servitūta ceļu kā caurbrauktuvi, piemēram, lai apbrauktu sastrēgumus. Protams, šāds risinājums jāīsteno tā, lai netiktu traucēta servitūta likumīga izmantošana, un nepieciešamības gadījumā jāsaskaņo ar attiecīgajām institūcijām.
Ja vienošanos ar valdošā īpašuma īpašnieku nav iespējams panākt, pastāv iespēja vērsties tiesā ar prasību par pamatotu servitūta izmantošanas ierobežojumu noteikšanu. Arī tiesu praksē ir atzīta iespēja prasīt šādu ierobežojumu noteikšanu tiesas ceļā, ja servitūta izmantošanas laikā tam rodas pietiekams pamats (skat. Zemgales apgabaltiesas 2023. gada 15. decembra nolēmumu lietā Nr. C73445821). Tomēr ierobežojumu nepieciešamība būs jāpamato un jāpierāda. Kā pierādījumi var kalpot videonovērošanas ieraksti, regulāra transportlīdzekļu uzskaite, kurā fiksēts braucienu skaits un laiki, kā arī citi pierādījumi par ceļa izmantošanas intensitāti un tās radītajiem traucējumiem. Būtiski arī noskaidrot, vai konkrētie transportlīdzekļi patiešām izmanto ceļu ar valdošo īpašumu nesaistītiem mērķiem, jo transportlīdzekļu skaits pats par sevi vēl nenozīmē servitūta tiesību pārkāpumu.”
Plašāk par ceļa servitūtu lasi LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
