Attēlā: būvlaukums.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Stājas spēkā grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem tiks ieviesta iespēja uzsākt būvdarbus paralēli projektēšanai un citas izmaiņas ar mērķi mazināt birokrātisko slogu. Piemēram, atvieglota būvniecības ieceru īstenošana atsevišķā lietošanā esošās telpu grupās dzīvojamās mājās, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos.
Būtisks jaunums, ar ko iecerēts paātrināt liela mēroga projektu būvniecības procesu un uzlabot investīciju vidi, ir iespēja uzsākt būvdarbus paralēli projektēšanai.
Būvniecības likums papildināts ar jaunu – 15.1 – pantu “Būvniecības ieceres realizācija posmos”, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. martā.
“Grozījumi [..] paredz, ka atsevišķus būvniecības darbus, piemēram, pamatu izbūvi vai inženiertīklu izveidi, varēs uzsākt, negaidot pilna tehniskā projekta izstrādi, ja attiecīgais posms būs apstiprināts būvvaldē,” skaidrots Saeimas Preses dienesta informācijā.
Plānots, ka jaunais regulējums padarīs būvniecības procesu ātrāku un elastīgāku, vienlaikus uzlabojot investīciju vidi.
Līdz šim normatīvie akti paredzēja pabeigt pilnīgi visu būves daļu detalizētu projektēšanu pirms jebkādu fizisku darbu uzsākšanas objektā. “Tas rada “pudeles kakla” efektu, kur pat nelielas detaļas (piemēram, fasādes apdares nianses vai iekštelpu plānojums augšējos stāvos) var aizkavēt zemes darbu un pamatu izbūves uzsākšanu,” norādīts anotācijā.
Iespēja īstenot būvprojektus pa posmiem, nemazinot ēku drošības prasības, varētu paātrināt būvniecības procesu pat par sešiem mēnešiem.
Šāda kārtība veicinās faktisku investīciju ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot būvniecības sezonas pilnvērtīgu izmantošanu, iepriekš uzsvēra Ekonomikas ministrija.
Likumā noteikts, ka būvvaldei lēmums par katru būvniecības posmu jāpieņem desmit darba dienu laikā.
Likuma 14. pants “Būvniecības iecere” papildināts ar jaunu – 1.8 – daļu, kas paredz atvieglot būvniecības ieceru īstenošanu atsevišķā lietošanā esošās telpu grupās dzīvojamās mājās, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tādā gadījumā vairs nebūs nepieciešama kopīpašnieka piekrišana.
Līdz šim, ja dzīvojamā māja nebija sadalīta dzīvokļu īpašumos un būvniecības iecere paredzēja būvdarbus atsevišķā lietošanā esošajā telpu grupā (piemēram, vienā dzīvoklī), būvniecība bija jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem.
Prasība ne vien radīja ievērojamu administratīvo slogu attiecīgā dzīvokļa lietotājam (kopīpašniekam), bet arī apgrūtināja jebkādu būvdarbu, tostarp pārbūves, veikšanu dzīvoklī un šādu datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā. Atsevišķos gadījumos tiesiskais regulējums minēto procesu padarīja neiespējamu, jo kopīpašnieki nav sasniedzami vai ir miruši.1
Būvniecības likuma 7. panta pirmā daļa papildināta ar 6. punktu, nosakot, ka vietējā pašvaldība individuāli izvērtē nepieciešamību veikt vēja elektrostacijas būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu nolūkā padziļināti analizēt vēja elektrostaciju un to būvniecības ieceru savstarpējo mijiedarbību.
Noteikts, ka šāds izvērtējums īpaši nepieciešams gadījumos, kad vēja elektrostaciju izvietojums un savstarpējie attālumi, tai skaitā citu tuvējo pašvaldību administratīvajā teritorijā esošās vēja elektrostacijas vai to būvniecības ieceru atrašanās vietas tuvums un paredzamā ietekme, plānotā jauda vai arī citi apstākļi liecina par iespējamu kumulatīvu ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Līdzšinējā pieeja vēja elektrostaciju attīstībā lielākoties balstījās uz individuālu projektu izvērtēšanu, nepietiekami analizējot vairāku projektu kopējo ietekmi vienas pašvaldības teritorijā. Ieviešot kumulatīvās ietekmes izvērtējuma iespēju būvniecības procesa stadijā, tiek nodrošināts, ka lēmums par būvatļaujas izsniegšanu balstās uz pilnīgāku informāciju par konkrētās teritorijas kopējo noslodzi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai norādījusi Klimata un enerģētikas ministrija.2
Likuma pārejas noteikumos paredzēta rīcība attiecībā uz vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm, par kurām no 2015. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. jūlijam ir pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.
Grozījumi paredz no 2027. gada 1. marta izslēgt Būvniecības likuma normu par būvkomersantu klasifikāciju (5. panta pirmās daļas 12. punkts), kas publiskajos iepirkumos vairs netiek izmantota.
No 2027. gada 1. jūlija stāsies spēkā izmaiņas Būvniecības likumā, kas atvieglos meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu būvniecību personām, kas veic mežsaimniecisko darbību.
1 23.04.2026. tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres vēstule Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai “Par priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1301/Lp14) otrajam lasījumam”. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1301/Lp14.
2 02.06.2026. klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga vēstule Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai “Par priekšlikumu iesniegšanu likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1301/Lp14) trešajam lasījumam”. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1301/Lp14.
