Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 15. pantu valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības pasākumus. 

Valsts drošības iestāžu kopumu veido: 

• Satversmes aizsardzības birojs (SAB); 
• Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD); 
• Valsts drošības dienests (VDD). 

Daudzi atsevišķie ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā ir ieviesti, lai stiprinātu nacionālo drošību un reaģētu uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kurā Baltkrievija piedalās kā atbalstītāja. Galvenais iemesls ir nepieciešamība mazināt agresorvalstu hibrīdapdraudējumu un ietekmi Latvijas iekšienē. 

Vienlaikus jau šobrīd ne tikai par Latvijas nepilsoņiem, bet arī Latvijas pilsoņiem, kā arī citu valstu pilsoņiem SAB, MIDD un VDD var sniegt negatīvu atzinumu attiecībā uz darbinieku un izvēlēto pretendentu pieņemšanu konkrētajā darbā kritiskajā infrastruktūrā. Cita starpā ne tikai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, bet visu valstu pilsoņi nevar kļūt par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, ja attiecīgā persona atbalsta valstis vai personas, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tai skaitā sniedz tām informatīvu (propagandas) atbalstu. 

Proti, saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta 3³ daļu valsts drošības iestāde (tātad SAB, MIDD vai VDD) savas kompetences ietvaros pēc kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai PĒC SAVAS INICIATĪVAS sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētajiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā un komersanta, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, īpašnieku, valdes locekļu, darbinieku un darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai izvēlēto pretendentu atbilstību darbam kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai piekļuvei tai. Ja ir saņemts negatīvs valsts drošības iestādes atzinums, kritiskās infrastruktūras, tai skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedz personai piekļuvi A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgai kritiskajai infrastruktūrai un tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. 

Savukārt minētā likuma 22.² panta 3¹ daļa paredz, ka par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju nevar būt persona, kas atbalsta valstis vai personas, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tai skaitā sniedz tām informatīvu (propagandas) atbalstu. 

Šobrīd Saeimā nav iesniegts neviens likumprojekts, kas paredzētu noteikt konkrētu aizliegumu tieši Latvijas nepilsoņiem strādāt kritiskajā infrastruktūrā. 

Patlaban Saeima skata likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas paredz vēl stingrākus nosacījumus Krievijas un Baltkrievijas piederīgajiem attiecībā arī uz D kategorijas kritisko infrastruktūru. 

Lai noskaidrotu, vai vispār ir plānoti un kāpēc konkrētie aizliegumi būtu/nebūtu nepieciešami arī attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, aicinām sazināties ar Aizsardzības ministriju vai kādu no valsts drošības iestādēm.