“Būtisku enerģijas ražošanas objektu darbības traucējumu gadījumā ļoti svarīga ir spēja operatīvi rīkoties un pēc iespējas ātrāk novērst radušos bojājumus arī paaugstinātas bīstamības apstākļos. Teju pirms mēneša piedzīvotā vētra skaidri parādīja, ka mums ir jāstiprina spēja operatīvi risināt krīzes situācijas,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka enerģētikas infrastruktūras nepārtraukta darbība ir būtiska valsts funkciju nodrošināšanai, iedzīvotāju drošībai un tautsaimniecības darbībai.
Līdz šim nebija noteikta vienota kārtība, kā enerģētikas nozarē organizējama kritiski nepieciešamo darbinieku gatavība un darbs gadījumos, kad izsludināts gaisa telpas apdraudējums, saņemta informācija par terorisma draudiem vai noticis terorakts, valstī izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, atbildīgajai komisijai iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Likuma grozījums paredz, ka sistēmas operatoriem, siltumenerģijas ražotājiem un lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem būs iepriekš jānosaka darbinieki un amata vietas, kuru darba pienākumi ir saistīti ar infrastruktūras darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu paaugstinātas bīstamības gadījumos. Uzņēmumiem būs jānodrošina šo darbinieku gatavība nepieciešamības gadījumā nekavējoties pildīt savus pienākumus.
Vienlaikus paredzēts virsstundu darba regulējums gadījumiem, kad notikusi katastrofa, kas skārusi enerģijas ražošanas, pārvades, sadales vai uzglabāšanas infrastruktūru. Šādos gadījumos būs iespējams pārsniegt Darba likumā noteikto virsstundu apjomu, taču kopējais darba laiks nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā. Par virsstundu darbu paredzēta piemaksa 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, savukārt par nakts darbu – piemaksa 50 procentu apmērā.
Attiecīgās izmaksas varēs iekļaut pakalpojumu tarifos, taču to ietekme uz tarifu pieaugumu nebūs būtiska, atbildot uz deputātu jautājumiem atbildīgās komisijas sēdē, pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Likums stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī.
