Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas vispārīgos noteikumus reglamentē Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums (turpmāk – likums). 

Likums noteic, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību juridisku jautājumu risināšanai ārpus tiesas (9. pants) un tiesā – civillietās (IV nodaļa), krimināllietās (VI nodaļa), noteikta veida administratīvajās lietās (V nodaļa) un Satversmes tiesas procesā (III¹ nodaļa). 

Tiesu administrācija juridisko palīdzību nodrošina: 

• civillietās (izņemot  lietās par muitas vai nodokļu jautājumiem, goda un cieņas aizskaršanu, personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u. c.);  
• administratīvajās lietās – bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros, lietās tiesā, kurās tiesa ir pieņēmusi lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli;  
• Satversmes tiesas procesā – personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šī lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai. 

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona (skat. 3. pantu), kura: 

• ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu; 
• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ); 
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. 

Daļēju valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida civilprocesa lietās (kuras piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 eiro, par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt persona, kuras (skat. Civilprocesa likuma 82.¹ pantu.): 

• ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu; 
• īpašuma stāvoklis ir atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai. 

Trauksmes cēlējs, kuram trauksmes celšanas dēļ ir radušās nelabvēlīgas sekas, valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt likumā noteiktajos gadījumos bez mantiskā stāvokļa vērtēšanas. 

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā, personai, kura atzīta par cietušo, un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos jāvēršas pie kriminālprocesa virzītāja (policista, tiesneša, prokurora). 

Plašāka informācija par valsts nodrošināto juridisko palīdzību pieejama Tiesu administrācijas tīmekļvietnē. 

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros), nepieciešams: 

• aizpildīt iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam veidlapu; 
• pievienot iesniegumam dokumenta kopiju, kas apliecina tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu; 
• pievienot iesniegumam dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda būtību, lietas virzību u. tml. 

Informācija par veidiem, kā aizpildītu pieprasījuma veidlapu var iesniegt, pieejama šeit.  

Papildus norādām, ka par iespējām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību var uzzināt, arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.