FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Ņemot vērā politiskās vides un sabiedrības iebildumus, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir pilnveidojusi sākotnējā Klimata likumprojekta apjomu un tvērumu un izstrādājusi jaunu – Ekonomikas ilgtspējas likumprojektu –, kas 15. jūlijā tika atbalstīts Ministru kabinetā un nodots izskatīšanai Saeimā. Ekonomikas ilgtspējas likumprojekts nosaka tiesisko regulējumu, kas sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību.
“Diskusijās ar sabiedrību un politiķiem tika secināts, ka sākotnējais Klimata likumprojekts savā formā un detalizācijā bija sarežģīts un grūti uztverams. Tāpēc tika pieņemts lēmums likumprojektu pārstrukturēt, padarot to koncentrētāku un stratēģiski orientētāku. Ekonomikas ilgtspējas likumprojektā saglabāta Klimata likumprojekta būtība, bet atsevišķas normas un tehniskie termini ir pārcelti uz citiem normatīvajiem aktiem, kur tie pēc satura loģiski iederas,” skaidro KEM.
KEM uzskata, ka jaunais – Ekonomikas ilgtspējas likumprojekts – ir izsvērts, saprotams un strukturēts tā, lai tas būtu politiski atbalstāms, jo likumprojektam ir skaidrs mērķis, proti, veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, vienlaikus sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens informē, ka sākotnēji iesniegto Klimata likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības komisija 2024. gada beigās atbalstīja pirmajam lasījumam Saeimā.
|
|
Tomēr Saeimā tam trūka atbalsta, un šī gada janvārī likumprojektu atdeva atpakaļ atbildīgajai komisijai. KEM tika uzdots veikt skaidrojošo darbu ar Saeimas frakcijām, arī komisijā (apakškomisijā) deputātiem tika sniegta papildu informācija.
KEM pieņēma lēmumu likumprojektu pārstrukturēt, t. sk. nomainot tā nosaukumu, un 17. jūlijā jaunais likumprojekts tika iesniegts Saeimā.
“Atbilstoši likumdošanas kārtībai Saeimai jānodrošina, ka netiek paralēli virzīti divi saturiski līdzīgi likumprojekti. Plānots, ka iepriekšējo Klimata likumprojektu saskaņā ar procedūru tālāk nevirzīs,” norāda KEM.
K. Briškens skaidro, ka līdzšinējā vienotā Klimata likumprojekta vietā kopējo klimata paketi tagad veido trīs citi likumprojekti:
KEM, iesniedzot Ekonomikas ilgtspējas likumprojektu Saeimā, lūdz to atzīt par steidzamu un izskatīt vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” ”.
Ekonomikas ilgtspējas likumprojekta mērķis ir uzlabot valsts spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un pasargāt iedzīvotāju īpašumu no riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, akcentē ministrija.
Likuma pieņemšana sekmēs Latvijas iespējas piekļūt Eiropas Savienības (ES) finansējumam, tai skaitā noturības pret ekstremāliem laikapstākļiem veicināšanai. Tas ir būtiski, piemēram, lauksaimniecības sektora ilgtspējai, kur svarīga ir arī meliorācijas sistēmu sakārtošana.
“Iepriekš virzītā Klimata likumprojekta nosaukums bija saskaņots ar ES tiesiskajā regulējumā lietoto terminoloģiju. Tomēr diskusijās ar Saeimas komisijām un frakcijām konstatējām, ka minētais nosaukums Latvijā tiek pārprasts, pilnvērtīgi neatspoguļojot likumprojekta patieso mērķi. Klimats ir ļoti nozīmīgs, bet tas ir tikai viens no ilgtspējas elementiem. Likuma būtība ir ekonomikas pārstrukturēšana un ilgtspējīga attīstība klimatneitralitātes kontekstā,” klāsta KEM.
Līdz ar to ir mainīts likumprojekta nosaukums, tāpat izmaiņas veiktas saturā, kā arī pilnveidota tā struktūra.
Ekonomikas ilgtspējas likumprojektu veido piecas nodaļas:
Ekonomikas ilgtspējas likumprojekta V nodaļā iekļauts regulējums, kas attiecas uz finansējuma piesaisti un pārvaldību, tostarp Sociālā klimata fonda līdzekļu izmantošanu. Attiecīgās normas ir būtiskas, lai Latvija varētu kvalificēties un piekļūt ES atbalstam, kas paredzēts klimata noturības veicināšanai un taisnīgai pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, uzsver KEM.
Iepriekšējais likumprojekts paredzēja iekļaut regulējumu saistībā ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Taču, izvērtējot regulējuma struktūru, konkrētās normas pārceltas uz normatīvo aktu, kas jau šobrīd Latvijā reglamentē ETS darbību, – likumu “Par piesārņojumu”. Tādējādi šīs tēmas netiek dublētas Ekonomikas ilgtspējas likumprojektā, uzlabojot tā caurskatāmību un uztveramību, piebilst KEM.
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” izstrādāti, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu ETS darbībai Latvijā, pausts anotācijā. Tie Saeimā tiek virzīti kā steidzami, jo attiecībā uz ETS pret Latviju ir ierosinātas jau trīs pārkāpumu procedūras. Latvija nav transponējusi nacionālajā regulējumā grozījumus1 Direktīvā 2003/87/EK, kas nosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā un kurus sākotnēji bija paredzēts ietvert Klimata likumā un uz tā pamata sagatavotajos Ministru kabineta noteikumos.
Patlaban ETS pamatdirektīvas grozījumu transponēšana ir kavēta vairāk nekā gadu, kas savukārt rada ne tikai risku naudas soda piemērošanai no Eiropas Komisijas puses, bet arī administratīvos šķēršļus ETS operatoriem un apgrūtina ETS administrēšanu visām iesaistītajām pusēm.
“Klimata likumdošanas savlaicīga pieņemšana ir gan iespēja veicināt ilgtspējīgu attīstību un inovācijas ar klimatu saistītajās Latvijai stratēģiski svarīgajās nozarēs, gan Latvijas kā ES dalībvalsts pienākums pildīt saistības, par kurām valstis vienojušās ES līmenī,” saka K. Briškens.
“Eiropas Komisija jūlija vidū publiskoja priekšlikumu ES daudzgadu budžetam. Klimata investīcijām tajā joprojām atvēlēta ļoti nozīmīga loma. Lielākas iespējas piesaistīt miljardiem vērtās investīcijas ir tām ES dalībvalstīm, kas būs izpildījušas savus likumdošanas mājasdarbus.”
