Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu zemes dzīļu izmantošanu, pilnveidots šo dabas resursu izmantošanas regulējums un precizēta iesaistīto pušu atbildība un pienākumi.
Likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumi, kas to nosaka, stājas spēkā 1. jūlijā.
Regulējumā ieviestas izmaiņas, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas un pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā, kā arī mazināt administratīvo slogu un zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomu, norādījusi tiesību akta izstrādātāja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Likumprojekta anotācijā plaši aprakstīta līdzšinējā sistēma, kuru ar likuma grozījumiem iecerēts sakārtot. Piemēram, līdz šim zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana ir bijusi sarežģīta un radījusi administratīvo slogu informācijas apkopotājam (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC)), kā arī informācijas izmantotājam (Valsts vides dienestam (VVD)). Nepilnības informācijas apstrādē ietekmē gan kopējo ieguves limitā ietverto derīgo izrakteņu krājumu apjomu, gan tā sadalījumu pa derīgo izrakteņu veidiem, kuriem ir atšķirīgas dabas resursu nodokļa likmes par iegūto apjomu. Tiek dublētas komersanta un pārvaldes funkciju ietvaros veiktās darbības.
Izmaiņas skar dažādas iesaistītās puses.
Likuma 9. pantā (“Zemes dzīļu izmantošanas termiņi”) pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka ogļūdeņražu izpētei un ieguvei licenci izsniedz uz kopējo laiku līdz 50 gadiem, tajā ieskaitot ogļūdeņražu izpēti uz laiku līdz 10 gadiem. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka ģeoloģiskajai izpētei un derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai licenci vai atļauju izsniedz uz laiku līdz 30 gadiem.
Klimata un enerģētikas ministrija, kas iesniedza šo priekšlikumu, norādījusi, ka norma precizēta pēc Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas ieteikuma. Iepriekšējais regulējums, kas paredzēja ogļūdeņražu izpētei un ieguvei kopējo laiku līdz 30 gadiem, neatbilst likuma mērķim nodrošināt kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu, kā arī citu valstu pieejai ogļūdeņražu ieguves jomā. Ogļūdeņražu ieguvei ierīkoto urbumu statuss un būves kopā ar pašreizējo ogļūdeņražu ieguves termiņu nenodrošina ilgtspējīgu šo būvju ekspluatāciju, kā arī racionālu un ekonomiski pamatotu zemes dzīļu un energoresursu izmantošanu.
Grozījumi likuma 10. panta 1.1 daļā paredz zemes dzīļu izmantošanas licenci atteikt vai tās termiņu pagarināt personām, kuras savā iepriekšējā darbībā atkārtoti nav ievērojušas zemes dzīļu izmantošanas normatīvo aktu, derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves licences vai derīgo izrakteņu ieguves projekta prasības, kā rezultātā prettiesiski veikušas derīgo izrakteņu ieguvi:
Kā skaidrots anotācijā, saskaņā ar līdzšinējo regulējumu, ja ticis konstatēts pārkāpums, tad pēc kompetentās institūcijas ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas personai ir iespējams novilcināt uzdoto rīcību izpildi vai apstrīdēt uzlikto administratīvo sodu, pa šo laiku uzņēmumu likvidējot un tādā veidā izvairoties no atbildības un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem. Vienlaikus negodprātīgā persona var veidot jaunu vai izmantot citu uzņēmumu, kurš to pašu personu vadībā kārto dokumentāciju derīgo izrakteņu ieguvei un ieguves procesā turpina neievērot zemes dzīļu izmantošanas prasības.
Šādu personu darbība valstij rada zaudējumus, jo netiek nomaksāts dabas resursu nodoklis par neuzskaitītiem un saimnieciskajā darbībā izmantotiem derīgo izrakteņu apjomiem, veicinot “ēnu ekonomiku”.
Līdzšinējais regulējums pieļāva, ka daudzviet tiek atstātas neracionāli izmantotas un nerekultivētas atradnes, kas apgrūtina to turpmāko izmantošanu. Tāpat tiek degradētas teritorijas, piemēram, iecerēto ainavisko dīķu būvniecības vietā tiek radītas un atstātas vidi degradējošas bedres, kas ir potenciāli nelegāli atkritumu norakšanas objekti. Tiek veicināta “ēnu ekonomika”, jo tiesiskais regulējums “signalizē” nozarei, ka, neievērojot normatīvo aktu prasības, iegūt dabas resursus ir izdevīgāk un lētāk un arī pēc atkārtotiem pārkāpumiem nav šķēršļu iegūt jaunas licences zemes dzīļu izmantošanai.
Tā kā likumā ir paredzētas būtiskas zemes dzīļu izmantošanas un uzraudzības izmaiņas, noteikts garāks termiņš izmaiņu ieviešanai praksē.
Likuma pārejas noteikumos paredzēti vairāku jauno normu ieviešanas termiņi.
Piemēram, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kas izsniegtas līdz 2026. gada 30. jūnijam, un dabas resursu lietošanas atļaujas, kas izsniegtas līdz 2025. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz tajās norādītā termiņa beigām.
Vēl pārejas periodā paredzēts, ka Valsts vides dienestam līdz 2028. gada 31. maijam jāinformē pašvaldības par tā izsniegtajām bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām. Savukārt pašvaldībām līdz 2028. gada 30. jūnijam jāiesniedz reģistrācijai Valsts vides dienestā izsniegtās bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kuru nav dienesta rīcībā, vai to apliecinātas kopijas.
Līdz šādas atļaujas reģistrēšanai Valsts vides dienestā pašvaldībai jākontrolē tās izmantošana, tai skaitā jāizvērtē, vai nepieciešams pārskatīt attiecīgo atļauju, ja tiek konstatēti iespējami zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi atļaujā norādītajā teritorijā. Līdz atļaujas reģistrācijai Valsts vides dienestā to atceļ pašvaldība, bet pēc atļaujas reģistrācijas Valsts vides dienestā – Valsts vides dienests.
Likumā ir veiktas vēl vairākas citas izmaiņas, arī institūciju funkciju piekritībā un sadalījumā.
