Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nevienai institūcijai nav īsti skaidrs, kādā stāvoklī Latvijā kopumā ir dzīvojamais fonds. Tiesību akti gan nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam (īpašniekam vai pārvaldniekam) reizi gadā jāveic ēkas pamatkonstrukciju profilaktiskā apsekošana, bet to, vai seko remontdarbi un kādā stāvoklī ir ēka, neviens nekontrolē.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
LV portāla publikācijā "Vienkāršos būvniecības regulējumu" ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens jau minēja, ka dzīvojamā fonda nolietojums ir 60–70%. Taču precīzu datu, kāds ir dzīvojamā fonda stāvoklis Latvijā, LV portālam neizdevās noskaidrot. Ekonomikas ministrija atklāja, ka Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte kopumā ir izvērtēta tikai atsevišķos pētījumos, aplūkojot pieejamos dzīvojamām mājām veiktos māju tehniskos apsekojumus. Šādu pētījumu ministrija veikusi 2013. gadā, izvērtējot tās rīcībā esošos 80 dažādu dzīvojamo māju tehniskos apsekojumus.
Savulaik analīze – katru gadu
2009. gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas bijušais vadītājs Leonīds Jākobsons atcerējās, ka savulaik katru gadu veikuši situācijas analīzi būvniecībā, tostarp arī par dzīvojamo ēku stāvokli. Pēdējā šāda analīze bijusi pirms gandrīz desmit gadiem.
Saeimas Pieprasījuma komisijā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis deputātiem skaidroja, ka ministrijas uzdevums ir izstrādāt normatīvos aktus un rosināt priekšlikumus, lai uzlabotu gan ēku kvalitāti, gan pieejamību, bet "mūsu tiešās funkcijās nav uzraudzīt dzīvojamā fonda kvalitāti. Lielā mērā ar to nodarbojas vai nu būvvalde, par ko atbild savā teritorijā, vai Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), uzraugot publiskās ēkas".
EM teikto apstiprināja arī pirms nepilniem trim gadiem izveidotās BVKB direktora pienākumu izpildītājs Māris Demme, sakot, ka "biroja rīcībā nav datu par daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, jo šo ēku ekspluatācijas uzraudzība nav BVKB kompetencē".
Būvvaldei ir tikai daļa datu
Taču, piemēram, Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā nav informācijas par visa Rīgas dzīvojamā fonda stāvokli, laba sadarbība esot tikai ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas namu apsaimniekotājs" un vēl dažiem privātiem apsaimniekotājiem, teica sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.
Viņa vērsa uzmanība uz to, ka "līdz 2014. gadam, kad spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, valstī vispār nebija noteikta neviena institūcija, kas ēku īpašniekiem varētu izvirzīt prasības sniegt informāciju par ēkas tehnisko stāvokli pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Šobrīd šādas tiesības ir piešķirtas būvvaldēm, taču nav noteikta sistēma, kādā tās var šo informāciju iegūt, – ēku īpašniekiem vai/un apsaimniekotājiem nav noteikts pienākums informēt būvvaldi par ēku tehnisko stāvokli. Tāpat nav noteikts arī mehānisms, kādā būvvalde varētu kontrolēt, vai Ministru kabineta (MK) 2011. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām" norādītais tiek realizēts".
Reizi gadā jāveic apsekošana
Civillikuma 1084. pants nosaka, ka katram būves īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu tādā stāvoklī, lai no tā nerastos kaitējums ne pašam, ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tā lietotājiem.
Savukārt MK noteikumi Nr. 907 nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam (īpašniekam vai pārvaldniekam) reizi gadā jāveic dzīvojamās ēkas pamatkonstrukciju profilaktiskā apsekošana, kuras laikā vizuālās pārbaudes rezultātā tiek novērtētas nesošās sienas, pārsegumi u. tml., tostarp arī balkoni.
Šo noteikumu 15. pants nosaka: ja šīs vizuālajās pārbaudes rezultātā ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta darbu veikšanu vai darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai vai, ja nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu, sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekiem (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai un nepieciešamā remonta veikšanai.
Nav paredzēta būvvaldes iesaiste
I. Žūka uzsvēra, ka, lai gan likumdevējs MK noteikumos ir noteicis kārtību un prasības dzīvojamo māju apsaimniekošanai un apsekošanai, kur cita starpā noteikts, kā pārvaldītājam jārīkojas, ja ikgadējās vizuālās apsekošanas laikā tiek konstatētas neatbilstības, likumdevējs šajā procesā nav paredzējis būvvaldes iesaisti. Atbilstoši spēkā esošajām normām būvvalde procesā tiek iesaistīta tikai tad, kad tiek iesniegts projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz neatkarīga sertificēta eksperta slēdzienā norādīto. Piemēram, eksperts slēdzienā norādījis, ka nepieciešams pastiprināt starpstāvu pārsegumu. Šādu darbu veikšanai jāizstrādā būvniecības dokumentācija, ko jāsaskaņo būvvaldē. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajām normām šis ir posms, kurā iesaistās būvvalde.
Taču atsevišķos gadījumos, kad kopīpašnieki nereaģē vai nespēj vienoties par eksperta slēdzienā norādītā nepieciešamā remonta veikšanu, taču eksperts slēdzienā ir norādījis, ka bez šo darbu veikšanas ēkas ekspluatācija ir bīstama, atsevišķi ēku pārvaldnieki Rīgā par to informē galvaspilsētas būvvaldi, jo tā ir tiesīga izdot administratīvo aktu, ar kuru tiek aizliegta pilnīga vai daļēja ēkas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai. Šāda akta saņemšana motivē kopīpašniekus uz situāciju reaģēt.
Rosināja noteikt atbildību par atzinuma neiesniegšanu
Rīgas pilsētas būvvalde jau 2013. gada nogalē pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās, apzinoties, ka situācija saistībā ar ekspluatācijā nodoto ēku stāvokli un īpašnieku vienaldzību pret to ir jāsakārto, Ekonomikas ministrijai ierosināja likumā ietvert normu, ka "ir jānosaka mehānisms, kādā pašvaldība iegūst informāciju par būves tehnisko stāvokli", un lūdza papildināt Būvniecības likuma 21. pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(4. 1) Būves īpašniekam ir pienākums reizi piecos gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu būves tehniskās apsekošanas veikšanai. Tehniskās apsekošanas atzinumu būves īpašnieks viena mēneša laikā iesniedz pašvaldībai."
Tomēr šis būvvaldes ierosinājums netika ņemts vērā.
Pie sava pirms dažiem gadiem paustā viedokļa Rīgas pilsētas būvvalde paliek joprojām un uzskata, ka sertificēta būvspeciālista būves tehniskās apsekošanas atzinums obligāti jāiesniedz būvvaldē, paralēli paredzot arī atbildību par tehniskās apsekošanas atzinuma neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā vai tā neiesniegšanu, kā arī atbildība par pašvaldības uzliktā pienākuma pārtraukt ēkas ekspluatāciju neizpildi, piemēram, piemērojot administratīvo atbildību.
Problēma – finansējums
Arī Daugavpils pilsētas būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa atzina, ka "būvvaldei tiešām nav informācijas par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehnisko stāvokli, kā arī ēku, kurām ir veikta tehniskā apsekošana, apsekošanas aktiem. Proti, ja rodas nepieciešamība un būvvalde uzliek par pienākumu veikt tehnisko apsekošanu, tas tiek veikts no apsaimniekotāja puses. Problēma ir finansējums, jo apsaimniekotājam nav tik lielu naudas līdzekļu, lai veiktu mājas pilnīgu tehnisko apsekošanu. Būvvalde ir informēta, ka apsaimniekotājs veic namu vizuālo tehnisko apsekošanu viņam noteiktajā laikā".
Tomēr Daugavpils pilsētas būvvalde uzskata, ka nav vajadzības visus aktus sūtīt būvvaldei, bet iesniegt tos tikai pēc nepieciešamības, ja būvvalde veic šo māju ekspluatācijas kontroli vai ēkas apsekošanu pēc citu personu iesnieguma.
Tehniskā apsekošana un vizuālās pārbaudes
Ekonomikas ministrija LV portālam norādīja, ka ir pilnīgi pietiekami ar MK noteikumiem Nr. 907 par dzīvojamo ēku tehnisko apsekošanu un vizuālo pārbaužu veikšanas biežumu un šobrīd nav plānots uzlikt par pienākumu mājas īpašniekam vai pārvaldniekam šos dokumentus nosūtīt būvvaldei. Nepieciešamības gadījumā būvvalde varot iepazīties ar minētajiem dokumentiem, kuriem ir jābūt pievienotiem mājas lietai.
LV portāla publikācijā "Kā kvalitatīvāk apsaimniekot namus un attīstīt jaunu dzīvojamo fondu" jau skaidrojām Ekonomikas ministrijas ieceres, kā uzlabot daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un attīstīt jaunu dzīvojamo fondu.
