Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā uz vienu iedzīvotāju dzīvojamā platība ir 38 kvadrātmetri. Dzīvojamais fonds gan ir stipri nolietots, un ir jādomā, kā to palīdzēt atjaunot.
LV portāla infografika
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzīvojamais fonds Latvijā ir audzis no 67,93 miljoniem kvadrātmetru 2010. gadā līdz 74,98 miljoniem kvadrātmetru 2016. gadā. Vislielākais dzīvojamais fonds ir Rīgas reģionā – 19,4 miljoni kvadrātmetru un Pierīgas reģionā – 17,99 miljoni kvadrātmetru.
Kopējā platība vienam iedzīvotājam – vidēji 38 kvadrātmetri
Kopējā platība uz vienu iedzīvotāju gan pērn, gan aizpērn ir palikusi gandrīz nemainīga, bet, salīdzinot ar 2010. gadu, tā ir pieaugusi vien par dažiem kvadrātmetriem. Latvijā vidēji uz vienu cilvēku ir 38 kvadrātmetri.
Vislielākā platība 2016. gadā ir bijusi vienam iedzīvotājam Pierīgas reģionā – 49 kvadrātmetri. Tam seko Vidzemes reģions – 42 , Latgales reģions – 40, Kurzemes reģions – 39, Zemgales reģions – 37 un Rīgas reģions – 30 kvadrātmetri uz vienu cilvēku.
Saeimas Pieprasījumu komisijā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis deputātiem skaidroja, ka kvadratūras kāpums uz vienu iedzīvotāju ir panākts, nevis pateicoties būvniecības apjoma palielinājumam, bet gan iedzīvotāju skaita samazinājumam, un kopējo situāciju raksturoja kā stagnāciju. Gada laikā ekspluatācijā tiek nodoti nedaudz virs 2000 jaunu dzīvokļu, t.i., ap 400 ēku gadā. "Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, diezgan ievērojami atpaliekam – dzīvojamā fonda būvniecība pret iedzīvotāju skaitu abās kaimiņvalstīs ir gandrīz trīsreiz lielāka nekā Latvijā," bilda ministrijas ierēdnis.
Mīts par kalpošanas laiku
Lai gan ik pa laikam sabiedrībā pavīd satraukums par padomju laikā celto ēku kalpošanas termiņa drīzajām beigām, EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders to nosauca par mītu un centās atspēkot: "Pēc padomju standartiem ēku kalpošanas laiks bija paredzēts stipri lielāks, nekā tas ir tagad: 60–70 gadi, kas tika noteikts 90. gadu sākumā. Toreiz kalpošanas laika termiņa beigas vairāk nozīmēja ēkas amortizācijas periodu, pēc kura būtu jāizdomā, kurā brīdī sākt plānot kapitālos remontus."
Četri galvenie defekti
Tomēr dzīvojamais fonds Latvijā vairumā gadījumu neatbilst mūsdienīgām energoefektivitātes prasībām. Lai gan iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu periodā ir nosiltinātas 800 daudzdzīvokļu ēkas un šajā plānošanas periodā šiem darbiem ir atvēlēti vairāk nekā 166,5 miljoni eiro, tomēr siltumenerģijas patēriņš un līdz ar to iedzīvotāju maksājumi ir ievērojami.
"Daudzās mājās uzkrājumi ir nepietiekami, apsaimniekotājiem brīvo līdzekļu nav. Tās nebūtu lielas summas, un šādiem aizdevumiem – uz trīs, pieciem gadiem – nebūtu arī augsti riski. "
Pirms dažiem gadiem EM pasūtītie daudzdzīvokļu ēku tehniskie apsekojumi parādīja, ka biežākie defekti daudzdzīvokļu ēkās ir plaisas pamatos mitruma, pamatu sēšanās vai citu ārējo apstākļu rezultātā. Nopietni ir arī ārsienu bojājumi, kas saistīti ar laikapstākļu ietekmi – nokrišņiem un mitrumu, temperatūras izmaiņām.
Liela problēma ir jumtu stāvoklis – neefektīvas lietus notekūdeņu savākšanas novadīšanas sistēmas dēļ ēkas elementos uzsūcas papildu mitrums. Ēkās konstatēta arī siltumpretestības elementu neatbilstība mūsdienu prasībām.
Deputāte Ingūna Rībena vēlējās zināt, ko dzīvokļu īpašnieki var darīt paneļu ēkās, kurās metāla konstrukciju kalpošanas laiks bija paredzēts 25 un mazliet vairāk gadu. EM Mājokļu politikas departamenta direktors atbildēja, ka tehniskajā apsekojumā, kuru veica pirms pāris gadiem, secināts, ka šajā ziņā nav daudz būtisku problēmu, ja vien ēka nav celtniecības brāķis vai arī tā nav kritiski nolaista.
Plašākas pilnvaras apsaimniekotājiem
Daļu no daudzdzīvokļu namu atklātajiem defektiem un problēmām būtu bijis iespējams novērst ar laicīgiem remontdarbiem, tāpēc ir svarīga savlaicīga dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana, teica E. Valantis. Patlaban EM tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas procedūru, kas nodrošinātu savlaicīgu dzīvojamās mājas atjaunošanu.
Patlaban pieņemt lēmumu daudzdzīvokļu mājā ir sarežģīti, jo ir problemātiski savākt nepieciešamo kvorumu – lēmuma pieņemšanai vajag no 50% līdz 100% dzīvokļu īpašnieku balsu. Tāpēc ministrija plāno dot vairāk pilnvaru namu apsaimniekotājiem, lai tie savlaicīgi apsekotu ēku, un tikai tad, ja iedzīvotāji nobalsos pret konkrētiem remontdarbiem, apsaimniekotājam būs tiesības šos darbus neveikt.
"Nereti namu pārvaldes grēko, līdzekļus no uzkrājuma fonda tērējot rutīnas, ikdienas uzturēšanai. "
Katru gadu apsaimniekotājam būs jāapseko ēka, jākonstatē, kādi darbi ir nepieciešami, un par tiem jāinformē īpašnieki. "Tikai gadījumos, ja īpašnieku vairākums nobalsos pret kādu remontu, tad to neveiks," skaidroja E. Valantis.
Deputātam Augustam Brigmanim, kurš vēlējās uzzināt, kādos normatīvajos aktos tiks iestrādātas šīs izmaiņas, EM Mājokļu politikas departamenta direktors klāstīja, ka Latvijā ir divu veidu daudzdzīvokļu mājas. Vienās dzīvokļu īpašnieki (pārsvarā Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē) nav pārņēmuši nama pārvaldīšanas tiesības un tos apsaimnieko tas pats komersants, kas bija privatizācijas brīdī. Šādām ēkām valdībā tiks skatīti Ministru kabineta noteikumi, kas precīzi noteiks, kāda būs procedūra ikgadējo maksājumu apstiprināšanai. Turklāt precīzi tiks nodalīti uzkrājumi no ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem. "Nereti namu pārvaldes grēko, līdzekļus no uzkrājuma fonda tērējot rutīnas, ikdienas uzturēšanai," atzina M. Auders.
Savukārt to māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir pārņēmuši nama pārvaldīšanas tiesības un ir izvēlējušies apsaimniekotāju, būs saistoši plānotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
"Dzīvojamo māju īpašniekiem savlaicīgi jādomā par uzkrājumiem," uzsvēra E. Valantis, stāstot, ka plānotie grozījumi normatīvajos aktos nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem kontrolēt dzīvojamās mājas uzkrājumu izlietošanu, kā arī noteiktu gadījumus, kad dzīvokļu īpašniekiem būs jāveic maksājums uzkrājumu fondā par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem.
Ir arī paredzēts atvieglot tehniskās prasības pārbūves un atjaunošanas gadījumā, kā arī ieviest jaunu, atvieglotu kārtību nelielām pārbūvēm, tostarp nosakot, ka tām būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte.
Aizdevums mājas fiziskai uzturēšanai
E. Valantis klāstīja, ka EM patlaban tiek domāts par vēl viena finanšu instrumenta izveidi, par kuru gan vēl nav notikušas pārrunas ar Finanšu ministriju un "Finanšu institūciju "Altum"". Respektīvi, tas varētu būt aizdevums vai garantija nepieciešamo izdevumu finansēšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fiziskai uzturēšanai:
"Daudzās mājās uzkrājumi ir nepietiekami, apsaimniekotājiem brīvo līdzekļu nav. Tās nebūtu lielas summas, un šādiem aizdevumiem – uz trīs, pieciem gadiem – nebūtu arī augsti riski," spriež E. Valantis.
Jauns finanšu instruments īres namu celšanai
Lai varētu nodrošināt mājokļu pieejamību, EM gatavojas izveidot jaunu finanšu instrumentu pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām īres namu būvēšanai. Ir bijušas sarunas ar komercbankām, un tās būtu gatavas šādu instrumentu finansēt, ja no valsts puses ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" starpniecību 20% apmērā tiktu piesaistīts nenodrošinātais aizdevums.
E. Valantis skaidroja, ka vairākās pašvaldībās ir problēmas ar investīciju piesaisti un jaunu darbvietu izveidi tikai tāpēc, ka trūkst dzīvojamā fonda. Kā piemēru viņš nosauca Valmieru, kurā pašvaldība šī gada sākumā sāka būvēt divus īres namus, kuros kopumā būs izvietoti 150 dzīvokļi. Divistabu dzīvokļa īres maksa šajos namos būs ap 250 eiro mēnesī, kuru iespējams nodrošināt, ja var piesaistīt ilgtermiņa aizdevumu ar zemām procentu likmēm.
Ja nebūs pieejams dzīvojamais fonds, ir riski, ka ES fondu ieguldījumam uzņēmējdarbības attīstībā reģionu attīstības centros, piemēram, Valmierā un Tukumā, nebūs atdeves. E. Valantis kā piemēru minēja akciju sabiedrību "Valmieras stikla šķiedra", kas vēlējās paplašināt ražotni un izveidot 150 jaunas darbvietas. Tieši tajā laikā Vidzemē bankrotēja liels šūšanas uzņēmums, un rūpnīca bija gatava pārcelt 150 darbiniekus uz Valmieru. Iecere nerealizējās, jo šiem darbiniekiem nebija, kur dzīvot.
