NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Būvniecība
2
2

Vienkāršos būvniecības regulējumu

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai panāktu lielākas investīcijas nekustamajā īpašumā un būvniecībā kopumā, nepieciešams mazināt būvniecības birokrātisko procesu, tāpēc drīzumā tiks veikti grozījumi Būvniecības likumā un “Vispārējos būvnoteikumos”.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Mēnešiem ilga gaidīšana, lai saņemtu būvatļauju, ieilgusi ēkas pieņemšanas ekspluatācijā saskaņošana ar būvvaldi – būvniecības regulējums ir ārkārtīgi birokrātisks, uzskata nozares pārstāvji. Šim viedoklim piekrīt arī Ekonomikas ministrija, tāpēc ir izstrādājusi grozījumus būvniecības regulējumā.
īsumā
  • NĪ nozarē pēdējos trīs gadus investīcijas ir stagnējušas – privātie ieguldījumi veikti ap 350 miljoniem eiro gadā.
  • Nepieciešams samazināt birokrātiju teritorijas plānošanas un būvniecības jomā.
  • Ministrija ir noteikusi, ka regulējums būtu jāgroza tā, lai sasniegtu mērķi –būvniecības projektu varētu saskaņot 78 dienās.
  • No nākamā gada inženierkomunikāciju turētājiem būvprojektu saskaņošanā ir jāspēj sistēmu nodrošināt elektroniski.
  • Līdz brīdim, kamēr valdībai nav pilnībā skaidra NĪ nodokļa politika, šis nodoklis ir jāiesaldē.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens diskusijā par nekustamo īpašumu (NĪ) nozares attīstību Latvijā akcentēja, ka šī joma reflektē procesus tautsaimniecībā. Ir labi redzams, vai ekonomika aug – būvē jaunas ēkas –, vai arī infrastruktūra ir veca, pelēka. Ministrs norādīja, ka, pirms gada, stājoties amatā, nozari pārņēmis diezgan bēdīgā stāvoklī. To apliecina arī statistika: kopējais būvniecības apjoms 2014. gadā bija 1,7 miljardi eiro, bet pērn tas ir krities – līdz 1,4 miljardiem eiro. Savukārt NĪ nozarē pēdējos trīs gadus investīcijas ir stagnējušas – privātie ieguldījumi veikti ap 350 miljoniem eiro gadā. Taču, mainot būvniecību regulējošos noteikumus un pieņemot jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu, kā arī turpinot  mājokļu galvojuma programmu ģimenēm ar bērniem, investīcijas līdz 2020. gadam varētu sasniegt pat 600 miljonus eiro gadā, tik cerīgi prognozēs ir  kā ministrs, tā nozares pārstāvji.

Galvenās problēmas

Pēc veikala "Maxima" sagrūšanas tapušais un 2014. gadā pieņemtais jaunais Būvniecības likums ir ļoti birokrātisks – saskaņošanas ķēdē institūcijas mēģina nodrošināties dubultā, uzsvēra gan ministrs, gan nozares pārstāvji – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras būvniecības padomes vadītājs, "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Nepieciešams samazināt birokrātiju teritorijas plānošanas un būvniecības jomā," uzsvēra M. Vanags, norādot, piemēram, ka Latvija "Doing Business" indeksā 2017. gadā būvatļauju saņemšanas vērtējumā kritusies par trīs vietām, un tas ir tikai viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem. Būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – Igaunija šajā vērtējumā ieņem 9. vietu, Lietuva – 16. vietu, kamēr Latvija – tikai 23. vietu.

A. Božē akcentēja, ka viens no būvniecību bremzējošiem faktoriem ir Rīgas pašvaldības noteiktais infrastruktūras nodoklis. "Tāda nav nekur Baltijā! Uz vienu 50 dzīvokļu namu šī summa ir 50 000 eiro," zināja teikt būvnieks.

Izmaiņas Būvniecības likumā

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis prezentācijā par grozījumiem būvniecības regulējumā, kuri nepieciešami, lai panāktu lielākas investīcijas NĪ, uzsvēra, ka ministrija ļoti labi apzinās problēmas, kādas ir saistītas ar būvniecības birokrātisko procesu – būvprojekta apstiprināšanu un objekta nodošanu ekspluatācijā, tāpēc EM kopā ar nozares pārstāvjiem jau sākusi strādāt pie rīcības plāna, kā likvidēt visus kavējošos faktorus.

Ministrija ir vienojusies ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju par ātrāku Būvniecības likuma grozījumu virzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Savukārt NĪ nozare jau ir atbalstījusi vairākus grozījumus Būvniecības likumā, lai novērstu pārmērīgās prasības ēku atjaunošanai vai pārbūvei. Turpmāk tiks nodrošinātas plašākas iespējas veikt grozījumus būvprojektā projektēšanas un būvniecības laikā.

"Ir labi redzams, vai ekonomika aug – būvē jaunas ēkas –, vai arī infrastruktūra ir veca, pelēka."

Diskusijas ar nozari tiks turpinātas, lai saprastu, kā precīzi nodalīt būvvaldes, būvniecības ierosinātāja, būvnieka un projektētāja atbildību, lai nerastos situācijas, kad skaidri nav definēts, kam prasīt atbildību nekvalitatīva pakalpojuma gadījumā. E. Valantis uzsvēra, ka ir jāpārskata arī apdrošināšanas nosacījumi būvniecības procesa gaitā. Ar nozari ir panākta vienošanās, ka būvtehniķiem būs ļautas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā. 

Ja izdosies vienoties par katras puses atbildību, ir jāpārskata termiņi, kādos būvvaldes un citas iesaistītās puses izskata dokumentāciju būvprojekta apstiprināšanas stadijā. Ministrija ir noteikusi, ka likumdošana būtu jāgroza tā, lai sasniegtu mērķi – būvniecības projektu varētu saskaņot 78 dienās. Patlaban šis process aizņem 147 dienas, savukārt Lietuvā un Igaunijā – 100 dienas.

Priekšlikumus izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē

Nākamnedēļ valsts sekretāru sanāksmē plānots izskatīt arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas palīdzēs pilnveidot būvniecības procesu. Plānots, ka tiks noteikti precīzi termiņi inženiertīklu turētājiem tehnisko noteikumu izdošanai un būvprojekta saskaņošanai. Būtiski, ka plānots inženiertīklu turētājiem tehnisko noteikumu saskaņošanai ieviest klusēšanas-piekrišanas principu.

Lai nerastos nevajadzīgas izmaksas, būvprojektu ekspertīzes darbu paredzēts koncentrēt uz būves drošību un ugunsdrošību, kas būs noteiktas kā obligātas. Papildu drošības veicināšanai 2. grupas ēkās - ēkas, tostarp privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas līdz pieciem stāviem, – paredzēts noteikt četru acu principu. Grozījumos paredzēts, ka tiek pagarināti termiņi būvprojekta izstrādei un būvdarbu sākšanai, jo bieži vien ir situācijas, kad, beidzoties derīguma termiņam, visu dokumentāciju nākas kārtot pilnīgi no jauna. Tādējādi, nemainoties saturam, izmaksas dubultojas.

Atvieglos uzraudzību

Izstrādājot grozījumus "Vispārīgajos būvnoteikumos", plānots pārskatīt un precīzi definēt būvspeciālistu un juridisko personu pienākumus, lai būtu skaidrs atbildību sadalījums. Autoruzraudzība obligāta būs tikai kultūrvēsturiskajiem objektiem un pašvaldību noteiktajās teritorijās vai speciālajām ēkām. Grozījumos būs precizēts būvju sadalījums pa grupām, īpaši attiecībā uz 3. grupas ēkām un būvēm (ēkas, tostarp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas augstākas par pieciem stāviem), lai ar šiem datiem nevarētu manipulēt.

Tiks atvieglots būvuzraudzības process – tajā nevajadzēs piesaistīt juridisko personu, tāpēc pašvaldības varēs izmantot savus speciālistus.

Dokumentu digitalizācija

Svarīga joma ir arī būvniecībā nepieciešamo dokumentu digitalizācija, kas ļautu projektus saskaņot ērti un ātri. Tagad, lai saskaņotu vienu projektu, ir nepieciešamas ķīpas ar dokumentiem, norādīja M. Vanags. Lietuvā visa būvniecības informācijas sistēma (BIS) jau gadiem darbojas digitāli, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija zaudē miljoniem vērtas investīcijas.

E. Valantis atbildēja, ka BIS pilnveidošana, lai kļūtu par lietotājiem draudzīgu, ir viens no galvenajiem ministrijas uzdevumiem. Būvniecības likumā ir paredzēts, ka jau no nākamā gada inženierkomunikāciju turētājiem būvprojektu saskaņošanā ir jāspēj sistēmu nodrošināt elektroniski.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts

Lai NĪ nozare attīstītos, bez būvniecības regulējuma svarīgi būtu sakārtot arī īres dzīvokļu tirgu. A. Ašeradens uzsvēra: tā kā dzīvojamā fonda nolietojums ir 60–70%, nepieciešams  attīstīt īres dzīvokļu projektus, īpaši reģionos. Kopš 90. gadu sākuma nav uzbūvēta  neviena jauna ēka, kas piedāvātu dzīvokļus īrēt, jo saskaņā ar pašreiz spēkā esošo 1993. gadā pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri" īrnieku par nemaksāšanu gadiem nevar izlikt no dzīvokļa. Tas ir augsts biznesa risks un neveicina investīcijas jaunu projektu attīstībā ne Rīgā, ne reģionos, skaidroja M. Vanags. Ministrija solīja jūnijā prezentēt jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas situāciju varētu atrisināt.

"Tagad, lai saskaņotu vienu projektu, ir nepieciešamas ķīpas ar dokumentiem."

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka galvenie likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" akcenti būs īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā, terminētie īres līgumi, atvieglota strīdu risināšanas kārtība, kā arī tiks precizētas īrnieka ģimenes locekļu tiesības un pienākumi.

M. Vanags akcentēja, ka,  vērtējot arī jaunu dzīvokļu celtniecības prognozi 2017. gadam, Latvijā ir vissliktākā situācija: plānots uzcelt tikai 1800 dzīvokļu vai mājokļu, savukārt Lietuvā – 11 000, bet Igaunijā – 4700.

NĪ nodokļa joma

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka NĪ un būvniecības nozari kopumā ļoti ietekmē arī NĪ nodokļa apmērs – jāsekmē, lai tie, kas pērk īpašumu, nebaidītos, vai spēs nodokli samaksāt. "Pirmā prioritāte NĪ nodokļa jomā ir prognozējamība. Otrā – jākoriģē vai nu likmes, vai kadastrālās vērtības. Trešais aspekts – lai nenotiktu izspiešana no vēsturiskajiem, dzimtas īpašumiem," diskusijā klāstīja advokātu biroja "Ellex&Kļaviņš" pārstāvis Ivars Pommers.

Arī A. Ašeradens uzskata, ka līdz brīdim, kamēr valdībai nav pilnīgi skaidra NĪ nodokļa politika, šis nodoklis ir jāiesaldē. Būtu jāsamazina arī īpašumu reģistrēšanas nodevas zemesgrāmatā.

LV portāla publikācijā "VZD vadītāja: Nākamgad jaunas īpašumu kadastrālās vērtības nevajadzētu ieviest" jau rakstījām, ka 2018. gadā, iespējams, plānots NĪ nodokļa pieaugumu iesaldēt.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU