Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir valsts ceļrādis gan biznesam, gan sabiedrībai: tas iezīmē virzienu, kurp iesim līdz 2030. gadam, intervijā saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos ALDA OZOLA un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks EDIJS ŠAICĀNS. Dokumenta mērķi ir ambiciozi, un, iespējams, jauno Eiropas Padomes iniciatīvu dēļ tie tuvākajos gados kļūs vēl izaicinošāki, jo Eiropas Savienības līderi 2020. gada izskaņā ir vienojušies par jauno siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas avotu samazināšanas mērķi – vismaz mīnus 55%, salīdzinot ar 1990. gadu.
Apmēram pirms gada – 4. februārī – stājās spēkā Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.–2030. gadam. NEKP ietver aptuveni 100 dažādus politikas pasākumus, paredzot rīcību 12 virzienos, arī nodokļu politikā. Kāds ir Latvijas mērķis, īstenojot šo plānu?
E. Šaicāns: Plāns ir valsts ceļrādis gan biznesam, gan sabiedrībai, uz kuru pusi iesim līdz 2030. gadam. Tas parāda virzienu, kādā biznesam pārorientēties un plānot investīcijas. Lai nav tā, ka kāds vēlas būvēt elektrostacijas, kuras neatbilst enerģētikas politikas mērķiem (piemēram, ar fosilo energoresursu darbināmās elektrostacijas). Šis dokuments parāda, ka ejam citā virzienā.
Plāna ilgtermiņa mērķis ir uzlabot enerģētisko drošību, sabiedrības labklājību, kā arī ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt tautsaimniecības attīstību Latvijā.
Plāna pamatā ir princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas nozīmē, ka nepieciešams pēc iespējas mazināt energoresursu patēriņu, vienlaikus pārejot uz vietēji ražoto atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu. Tas ir viens no galvenajiem NEKP pīlāriem, kas mazinātu arī energoresursu importu, tādējādi veicinot un nodrošinot valsts enerģētisko neatkarību. Savukārt pāreja uz atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu varētu nodrošināt lētāku enerģiju komersantiem un iedzīvotājiem.
Visi pārējie darbības virzieni un apakšvirzieni tiks īstenoti, lai sasniegtu šo lielo virsmērķi.
Kas šajā ziņā Latvijai no 1. janvāra ir saistošs? Ko 2021. gadā ir jāsāk darīt?
E. Šaicāns: Plāns nav normatīvais akts, kas uzliek kādas saistības. Tas parāda virzienus, pie kā atbildīgajām ministrijām jāstrādā. NEKP ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, saskaņā ar kuru jāplāno tālākie politikas attīstības virzieni.
Jau šobrīd NEKP iezīmēts, ka daļa aktivitāšu ir jāuzsāk šīgada vidū, bet atsevišķas aktivitātes jāveic šīgada sākumā. Viena no būtiskākajām lietām, kas tika paveikta jau pērn, ir elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanas veicināšana (neto norēķini ir īpašs norēķinu veids, paredzēts mājsaimniecībām, kuras ražo elektrību pašas savām vajadzībām. Tā ietvaros kopējā elektrotīklā var nodot saražoto elektrību, ko neizmanto uzreiz, bet vēlāk, – red.). 2020. gada 7. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, ar kuriem tiek vienkāršota elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtība. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem neto norēķinu sistēmas lietotājiem nav jāapmaksā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgā daļa par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko neto norēķinu sistēmas lietotāji gada ietvaros ir nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.
Lielu daļu no NEKP plāna aktivitātēm enerģētikas jomā izpildīsim ar divu – Enerģētikas un Elektroenerģijas tirgus – likumu grozījumiem, pie kuriem patlaban strādājam. Šie pietiekami apjomīgie likuma grozījumi lielā mērā būs saistoši privātpersonām, piemēram, attiecībā uz attālināto elektroenerģijas pašpatēriņu. Juridiskajām personām tiks paplašināta neto sistēmas izmantošana. Enerģētikas likumā plānots arī izstrādāt izcelsmes apliecinājuma sistēmu biogāzes izsekošanai.
Lielu daļu no NEKP paredzētajām aktivitātēm transporta jomā – veicināt modernās biodegvielas un citas atjaunojamās enerģijas īpatsvara pieaugumu transporta sektorā – mēģināsim risināt ar Transporta enerģijas likumprojektu, kas ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Viens no risinājumiem paredz arī obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai, kas būs saistošs tirgotājiem.
Pēc 2018. gada datiem, galvenie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas avoti ir enerģētika (36,9%), transports (28,5%) un lauksaimniecība (22,2%). Lai virzītos uz klimatneitrālu ekonomiku, NEKP emisiju samazinošie pasākumi vairāk plānoti enerģētikas un transporta sektorā. Kas tiks darīts šajos virzienos?
A. Ozola: NEKP savstarpēji saista daudzus dažādus pasākumus, kas jau notiek vai tiek plānoti. Katram sektoram tie ir atšķirīgi. Piemēram, lauksaimniecības sektorā nepārtraukti rodas emisijas, un to samazināšana rada izaicinājumus. Prognozes liecina, ka SEG emisijas pieaugs arī turpmāk, bet tās jāierobežo. Zemkopības ministrija to ņem vērā, plānojot politiku lauksaimniecības jomā, piemēram, būs arvien vairāk jāņem vērā precīzākas mēslošanas tehnoloģijas, lai pareizi dozētu minerālmēslu apjomu, jāaudzē vairāk daudzgadīgo zālāju. Pasākumi ir ļoti dažādi, principi tiek iestrādāti lauksaimnieku atbalsta sistēmā – tiešmaksājumu piešķiršanas noteikumos.
Transporta sektorā SEG emisijas ir palielinājušās, tāpēc svarīgi ir virzīties uz autoparka atjaunošanu, lai radītu mazāk SEG emisiju. Nākamgad, visticamāk, atkal nonāksim pie diskusijas, kā valsts var stimulēt iedzīvotājus iegādāties mazemisiju automašīnas un kā tam pakārtot nodokļu sistēmu. Jau šogad to mēģinājām risināt, tomēr ir nepieciešami pilnveidojumi.
Satiksmes ministrijai sadarbībā ar VARAM ir jāizstrādā priekšlikumi mazāku SEG emisiju autoparka veicināšanai – tas varētu būt vienlaikus “pātagas” un “burkāna” princips, bet par to, tieši kādi būs šie priekšlikumi, šogad jādiskutē. Svarīgi ir panākt pakāpenisku autoparka atjaunošanu sociāli atbildīgā un taisnīgā veidā.
Enerģētikas sektorā tiks veicināta pāreja uz videi draudzīgu apkures iekārtu nomaiņu, piemēram, gāzes katlu nomaiņa ar biomasas katliem.
E. Šaicāns: Enerģētikas sektorā vairāk plānojam balstīties uz pasākumiem, kas uzlabos energoefektivitāti, lai mazāk izmantotu jebkādus energoresursus. Akcentēsim pāreju uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, īpaši vērtējot siltumenerģijas sektoru, kurā joprojām plaši tiek izmantota dabasgāze, ko varētu aizstāt ar biomasu, kā arī transporta enerģijas jomā. Kā jau iepriekš minēju, transporta sektorā vairāk varētu balstīties uz moderno biodegvielu, saskatām potenciālu biogāzei.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: ''Nākamgad, visticamāk, atkal nonāksim pie diskusijas, kā valsts var stimulēt iedzīvotājus iegādāties mazemisiju automašīnas un kā tam pakārtot nodokļu sistēmu. Jau šogad to mēģinājām risināt, tomēr ir nepieciešami pilnveidojumi.''
Foto: Zane Bitere, LETA
Eiropas Komisija nepasaka, cik lielam SEG samazinājumam būtu jābūt katrā sektorā. Latvija ir izvēlējusies SEG emisijas samazināt tur, kur tas ir iespējams.
A. Ozola: Jā, esam izvēlējušies nevis mehāniski samazināt SEG emisijas procentuālā apmērā, bet skatīties no tautsaimniecības prizmas, jo, piemēram, lauksaimniecībā tehnoloģiski SEG emisijas samazināt ir grūtāk nekā citos sektoros.
Katra nozares ministrija piedāvāja izmaksu ziņā efektīvākos pasākumus – transporta, enerģētikas, rūpniecības, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Latvijas kopējā pieeja ir modelēta tā, lai sasniegtu kopējo Latvijas mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazinājumu – līdz 2030. gadam SEG jāsamazinās par 40% no 1990. gada apjoma.
Kāda būs nākamā perioda Latvijai piešķirto Eiropas Savienības (ES) fondu stratēģija attiecībā pret NEKP, lai sasniegtu izvirzītos mērķus?
E. Šaicāns: NEKP mērķi ir ambiciozi un dažādos virzienos, līdz ar to droši varam apgalvot, ka tiem atvēlētā finansējuma nekad nebūs par daudz. ES fondu daudzgadu budžets ir saplānots, par pamatu ņemot Nacionālo attīstības plānu, kurā iezīmēti potenciālie virzieni, kam tiek paredzēta nauda.
Papildus ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvars, kurš paredz, ka 37% no kopējā finansējuma būtu jāiegulda klimata jautājumu risināšanā. Gribētos, lai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna iedalītos līdzekļus vairāk sasaistītu ar NEKP mērķu sasniegšanu, kas šobrīd ir liels izaicinājums.
Ir arī dažādi citi fondi un programmas, kurām vēl nauda nav iezīmēta un kuras varētu izmantot, lai sasniegtu NEKP izvirzītos mērķus.
A. Ozola: NEKP mērķu īstenošanai ir atvēlēti simtiem miljonu eiro. Bet ne viss ir sasniedzams ar tiešo finansējumu, atbalstu investīcijām vai grantiem. Protams, energoefektivitātes pasākumiem ir “iezīmēts” finansējums no nākamā perioda ES fondu līdzekļiem, no citām atbalsta programmām, arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.
Taču NEKP mērķus var sasniegt arī ar citiem instrumentiem, piemēram, nodokļiem. Kā piemēru varu minēt transportlīdzekļu eksplutācijas nodokli un potenciāli nākotnē arī transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli – mainot pieeju vai summas, kas jāmaksā gan ikgadējā maksājumā, gan par auto reģistrāciju, sasaistot tās ar oglekļa dioksīdu (CO2), jācenšas cilvēkiem mazināt vēlmi pirkt vecas automašīnas ar lielu SEG emisiju daudzumu. Iespējams, būs atbalsta programmas, lai subsidētu mazemisiju auto iegādi. Šie piemēri tikai parāda daļu no kopējās situācijas.
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi arī atvieglos mikroģenerāciju, dodot iespēju arvien vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus.
Nevar uz visu skatīties kā uz izmaksām, kas ir papildu slogs, jo uzņēmumiem arī ir jāveic investīcijas un jāatjauno savas ražošanas tehnoloģijas un aprīkojums. Šī attīstības nauda savā ziņā arī ir ierēķināta NEKP.
NEKP 2030 paredz izveidot tādu nodokļu politiku, kurā tiek īstenots princips “piesārņotājs maksā”, – lielākajiem SEG emisiju radītājiem tiks piemērots lielāks nodokļu slogs, bet nodokļu atvieglojumi tiks piešķirti energoefektivitātes uzlabošanas vai AER tehnoloģiju izmantošanas pasākumu veicējiem, kā arī SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai. Vai ir izstrādāta nodokļu politika NEKP sakarā, un kāda tā būs?
E. Šaicāns: Nodokļu politikai gatavai bija jābūt 2021. gadā, bet Covid-19 pandēmijas dēļ šie darbi ir nedaudz iekavējušies. Nianses jau tiek pārskatītas, taču pilnā nodokļu pamatnostādņu pārskatīšana, cik man zināms, varētu notikt 2023. gadā, kad arī būs nepieciešams pievērst īpašu uzmanību NEKP minēto nodokļu aktivitāšu kontekstā, tostarp ieviešot principu “piesārņotājs maksā”.
A. Ozola: Periodiski pārskatām noteiktas lietas un turpināsim to darīt. Piemēram, ir atcelts dabas resursu nodokļa atbrīvojums kūdrai, ja to izmanto kā kurināmo, kaut arī Latvijā kūdru enerģijas ražošanā izmanto maz. Tas ļoti būtiski nemaina SEG emisiju bilanci, bet tas nerada vēlmi attīstīt šo jomu.
Pērn valdībā tika izskatīts informatīvais ziņojums par nodokļu izmaiņām, kurā Covid-19 dēļ valdība atteicās no dažādām pārmaiņām, tostarp nodokļu izmaiņām, kas attiektos uz CO2.
Vai pieļaujat, ka plānu desmit gadu laikā varētu mainīt, aktualizēt?
A. Ozola: Eiropas Savienības līderi 2020. gada izskaņā ir vienojušies par jauno SEG emisiju samazināšanas mērķi. NEKP bija balstīts uz to, ka ES kopējais SEG emisiju samazinājums līdz 2030. gadam sasniedz mīnus 40% no 1990. gada apjoma. Tagad ir izvirzīts jauns mērķis – vismaz mīnus 55%, salīdzinot ar 1990. gadu.
Tas nozīmē, ka Latvijā būs jāpārskata NEKP un tajā iekļautie pasākumi, jo ar to, kas patlaban noteikts plānā, būs par maz, lai sasniegtu jauno SEG mērķi. Šobrīd grafiks nav skaidrs, bet šogad tas, visticamāk, vēl netiks pārskatīts, jo Eiropas Komisija piedāvās dažādus likumdošanas priekšlikumus, kā veicināt SEG emisiju samazināšanu. Pagaidām vēl nav skaidrs, kādos sektoros, kādas izmaiņas tās varētu būt un kādu efektu tas dos. Ir ļoti daudz neskaidrību, bet ir skaidra vienošanās par konkrētu SEG mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.
E. Šaicāns: NEKP pēc definīcijas ir “dzīvs” dokuments, kas ik pa laikam būs jāmaina un jāpārskata. Nākamā plāna pārskatīšana paredzēta 2023. gadā, un tad arī tiks iestrādātas visas jaunās ambīcijas. Skaidrs, ka, visticamāk, tiks ietekmēti visi sektori, bet pagaidām nav skaidrs, kādā veidā.
Kādus saredzat lielākos izaicinājumus NEKP īstenošanā?
E. Šaicāns: Vienu izaicinājumu jau minēju: finansiālā vajadzība, kura ir definēta līdz 2027. gadam, ir lielāka nekā piedāvājums. Par periodu pēc 2027. gada šobrīd nav skaidrības. Viens ir skaidrs – ja ejam ar tik ambicioziem mērķiem un tos gribam sasniegt, jādomā risinājumi un jāsper nākamais solis: kā no valsts puses to atbalstīt un sekmēt.
Vēl viens izaicinājums ir tas, ka jāstrādā, lai mazinātu atjaunojamās enerģijas projektu ieviešanas laiku no ieceres līdz realizācijai. Pagaidām tas ir pietiekami garš un ar sarežģītām procedūrām. Taču šī nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas Savienības problēma. Viens no plānotajiem soļiem, kas ir iekļauts Enerģētikas likuma grozījumu projektā, ir vienota kontaktpunkta izveide: tajā varēs vērsties ikviens projekta iesniedzējs un kārtot visas administratīvās procedūras.
Svarīgi ir arī veicināt sabiedrības izpratni gan par energoefektivitāti, gan arī par atjaunojamās enerģijas projektiem. Kad runā vispārīgi par atjaunojamiem energoresursiem un klimata jautājumiem, sabiedrības uztvere ir pozitīva. Bet, kad jau sauc konkrētas lietas, tad nereti saskaramies ar pozīciju: vēja turbīnas ir labas, bet ne pie manas mājas un ne manā pagalmā.
No vienas puses, gribam “dzīvot zaļi” un sasniegt NEKP mērķus, bet, no otras puses, nereti saskaramies ar noraidošu sabiedrības attieksmi. Tas pamatā ir izpratnes trūkums.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns: ''Svarīgi ir arī veicināt sabiedrības izpratni gan par energoefektivitāti, gan arī par atjaunojamās enerģijas projektiem. Kad runā vispārīgi par atjaunojamiem energoresursiem un klimata jautājumiem, sabiedrības uztvere ir pozitīva. Bet, kad jau sauc konkrētas lietas, tad nereti saskaramies ar pozīciju: vēja turbīnas ir labas, bet ne pie manas mājas un ne manā pagalmā.''
Foto: Ekonomikas ministrija
A. Ozola: Piekrītu, ka ir jāveicina sabiedrības izpratne par klimatam draudzīgiem risinājumiem. Izpratnei ir jābūt arī uzņēmēju vidū, jo pasaule transformēsies, jau notiek pārmaiņas klimatneitralitātes virzienā. Ir svarīgi, lai komersanti nevis ieņem defensīvu pozu, bet gan mēģina saskatīt iespējas, zinot sasniedzamos mērķus. Piemēram, tuvākajos pārdesmit gados būtiski mainīsies transporta sektors. Daudzās Eiropas pilsētās ir pieņemts lēmums, ka no 2025. gada, 2030. gada vai no cita gada būs aizliegts iebraukt automašīnām ar benzīna un dīzeļdzinējiem. Arī Latvijā pēc kāda laika droši vien nonāksim pie šādiem risinājumiem, kuram ir dažādi iemesli – gaisa kvalitāte, klimata aspekts.
Otrs izaicinājums: ir ne tikai jāspēj uzlikt prasības – samazināt SEG emisijas, palielināt nodokļus –, bet arī jāpiemeklē “burkāni”: jāsniedz investīciju atbalsts. Piekrītu, ka ar pašreizējo finansējumu nepietiek, lai realizētu NEKP mērķus. Katrs grib savā virzienā kaut ko risināt, tāpēc svarīgi ir finansējumu izmantot gudri un nepazaudēt kopējo virzienu.
