Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: Ekonomikas ministrija
Pašreizējam dzīvojamam fondam līdz 2050. gadam jāatbilst augstiem energoefektivitātes standartiem. Lai tos sasniegtu, paredzēts paplašināt mājokļu garantijas programmu, kā arī ieviest jaunu programmu privātmāju vai neliela skaita ēku kompleksu energoefektivitātes uzlabošanai.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē 10. martā tās priekšsēdētājs Gatis Eglītis uzsvēra, ka valstiskā līmenī ir apzinātas dzīvojamā fonda problēmas un nepieciešami papildu valsts atbalsta instrumenti tā glābšanai.
Bēdīgo daudzdzīvokļu ēku tehnisko stāvokli apliecina Valsts kontroles (VK) ziņojums “Ēku drošums: vai darām pietiekami? Likumības un lietderības revīzija “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?””. Arī Valsts prezidents Egils Levits, 6. martā tiekoties ar “Swedbank” grupas prezidentu Jensu Henriksonu, runāja par to, kā veicināt mājokļu kreditēšanu, it īpaši Latvijas reģionos.
Kopumā nozares pārstāvji izceļ vairākas problēmas, kurām jāmeklē risinājums. No visiem Latvijas mājokļiem (aptuveni miljons mājokļu) 69% atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā “Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija 2014.–2020. gadam”. Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags zināja teikt, ka Latvijā ir 680 000 dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās. Bet Rīgā 72% iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētos mitekļos, kas nav siltināti un līdz ar to nav energoefektīvi. 44–45% daudzdzīvokļu namu ir būvēti pirms kara, vairāk nekā puse – padomju laikā, un tikai daži procenti ir celti pēc 1992. gada.
EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis deputātiem atzina, ka “mājokļu jautājums ir un nākamos 30 gadus būs izaicinājums”. Arī viņš atsaucās uz VK ziņojumu, kurā konstatēts, ka ēkas netiek pienācīgi uzturētas.
Latvijas mājsaimniecības sava mājokļa uzturēšanai vidēji tērē tikai 15% no ienākumiem. Salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, tas ir viens no zemākajiem rādītājiem. “Šie dati liecina, ka nelielie izdevumi veidojas uz ēku uzturēšanas rēķina,” secina E. Valantis.
Latvijā, pateicoties privatizācijai un denacionalizācijai, lielākā daļa dzīvokļu pieder privātīpašniekiem. Eiropā vidēji tiek īrēti 30% dzīvokļu, savukārt Latvijā – tikai ap 20%. “Cilvēki dzīvokli ir saņēmuši īpašumā, un daudzas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem nevar ieguldīt pienācīgus līdzekļus ēku uzturēšanā,” teica E. Valantis. Līdz ar to mājoklis un dzīvojamais fonds kopumā nolietojas, energoefektivitāte ir zema.
Savukārt, lai attīstītu īres tirgu, jāpieņem jauns īres likums, jo pašreizējais normatīvais regulējums šo attīstību neveicina. “Telpu atbrīvošana no īrniekiem, kas nemaksā īri, patlaban var aizņemt pat piecus gadus,” tā M. Vanags. Jāpiebilst, ka Saeima Dzīvojamo telpu īres likumprojektu patlaban izskata virzīšanai uz otro lasījumu.
“Pateicoties “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” īstenotajai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai, divu Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu laikā ir nosiltinātas apmēram 1000 ēkas. Salīdzinot ar kopējo māju skaitu – 40 000 –, esam nosiltinājuši tikai 1/40 daļu,” norādīja E. Valantis.
G. Eglītis informēja, ka koalīcijā ir panākta vienošanās par to, ka “Altum” 2019. gadā gūtā peļņa – aptuveni astoņi miljoni eiro – tiks novirzīta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmai. “Tie būs nevis granti, bet gan finanšu instrumenti,” tā G. Eglītis.
Zināms, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā kopš programmas sākuma 2016. gada pavasarī ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 miljoni eiro. Līdz ar to ir rezervēti visi programmā grantiem paredzētie līdzekļi un no šā gada 11. janvāra jaunus pieteikumus dalībai programmā “Altum” vairs nepieņem.
Patlaban EM dati liecina, ka kopējā ēku siltināmā platība Latvijā ir 56 miljoni kvadrātmetru. Ministrija arī ir secinājusi, ka 30% no dzīvojamām ēkām nebūs lietderīgi atjaunot.
Viena no problēmām ir nepietiekamās investīcijas jaunu mājokļu izbūvē. Latvija ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. M. Vanags deputātiem nosauca skaitļus: Latvijā gadā uzbūvē ap 1000, Lietuvā – 5000, bet Igaunijā – 3000 jaunu dzīvokļu. Piesaistīt investīcijas mājokļu celtniecībai ir grūti – tas ir viens no izaicinājumiem. M. Vanags minēja, ka hipotekāro kredītu apjoms Latvijā ir 4, Lietuvā – 7, bet Igaunijā – 6 miljardi eiro.
Pirmo reizi Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam gala redakcijas projektā (NAP 2027) ir iezīmēts rīcības virziens “Mājoklis”, kurā noteikts, kādi mērķi jāsasniedz līdz 2050. gadam, skaidroja E. Valantis. Tie ir:
Lai līdz 2050. gadam sasniegtu noteiktos ēku energoefektivitātes mērķus, dzīvojamā fondā būtu jāiegulda 19 miljardi eiro. Nepieciešamās investīcijas ēkām atkarībā no to platības ir 200–400 eiro kvadrātmetrā.
Kā nosaka Eiropas ēku energoefektivitātes direktīva, pašreizējam dzīvojamam fondam līdz 2050. gadam jāatbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem.
Lai līdz 2050. gadam sasniegtu ēku energoefektivitātes mērķus, Ekonomikas ministrija NAP 2027 piedāvā šādu līdzekļu ieguldījumu:
Lai motivētu iedzīvotājus ieguldīt līdzekļus savlaicīgā mājokļu uzturēšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā, E. Valantis ieteica pārņemt skandināvu pieredzi, piešķirot nodokļu atvieglojumus. Piemēram, veicot grozījumus likumā “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzēt, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem tiek maksāts algas nodoklis (IIN), varētu atskaitīt izdevumus par ēku atjaunošanu un pārbūvi 50% apmērā (bet ne vairāk kā 2000 eiro gadā) no darbaspēka izmaksām.
EM uzskata, ka šādam risinājumam būtu neitrāla fiskālā ietekme. “Darbspējas nodokļa slogs ir 42%. Ja motivēsim ēku remontdarbus veikt legāli, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides tiktu kompensētas ar papildu ieņēmumiem no IIN un būvdarbu saimnieciskās darbības legalizēšanas,” uzskata EM.
Otrs ministrijas priekšlikums ir piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides sociāli mazaizsargātām personām, kuras atjauno savu mājokli, lai motivētu veikt ieguldījumus savlaicīgā mājokļu uzturēšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Ministrija uzskata: šādi tiktu novērsta situācija, ka īpašnieki tiek sodīti par ieguldījumiem ēku atjaunošanā, jo rezultātā pieaug to kadastrālā vērtība un attiecīgi arī NĪN.
EM lēš, ka arī šī priekšlikuma fiskālā ietekme būtu pozitīva: NĪN ieņēmumu samazinājumu kompensētu ēku remontdarbu legalizācija.
EM patlaban ievieš izmaiņas mājokļu galvojuma programmā, kurā valsts garantijas veidā sniedz palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nav vecākas par 35 gadiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai”.
E. Valantis norādīja, ka noteikumu grozījumi paredz pāreju uz portfeļgarantijām. Turklāt valdības deklarācijā ir paredzēti vairāki pasākumi, kā mājokļu garantiju programmu uzlabot. Izmaiņas varētu paredzēt iespēju programmai pieteikties atkārtoti. Turklāt, iespējams, vajadzētu noteikt, ka pretendentiem nav jābūt deklarētiem Latvijā – lai vieglāk mājokli varētu saņemt remigranti. Tāpat šai programmai varētu pieteikties jau tad, kad ģimene gaida bērnu.
Trīs un vairāk bērnu ģimenes varētu saņemt grantu – no 8000 līdz 12 000 eiro – atkarībā no bērnu skaita, kā arī tad, ja iegādātos energoefektīvu mājokli.
EM minēja, ka mājokļu galvojuma programmas izmaiņām ir plānots piešķirt 3,6 miljonus eiro.
M. Vanags ierosināja programmā iekļaut kritēriju, ka tiem iedzīvotājiem, kuri izvēlas iegādāties mājokli jaunā vai siltinātā ēkā, “Altum” mājokļu programmā būtu jāparedz maksimālais kredīta garantijas atbalsts 20% apmērā. Šāda garantija nozīmētu, ka, iegādājoties jaunu vai siltinātu dzīvokli, pircēja pirmā iemaksa būtu 5%. Tas izmaksātu ap 0,7 miljoniem eiro gadā. G. Eglītis aicināja EM iekļaut mājokļu garantiju programmā šādu kritēriju.
Izstrādes stadijā ir arī otra programma – energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos. Līdz šim no valsts puses privātmājas un individuālie kompleksi tika atbalstīti minimālā apjomā, skaidro EM.
Plānots, ka programma tiks īstenota no šī gada vidus līdz 2022. gadam. Garantija būtu līdz 30% no komercbankas aizdevuma ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Savukārt grants tiktu piešķirts energoaudita, būvniecības ieceres dokumentācijas vai citas tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.
Ēkai būtu jābūt individuālai dzīvojamai mājai, dvīņu vai rindu mājai vai atsevišķai divu dzīvokļu mājai, kurai jābūt nodotai ekspluatācijā un kura ir vismaz 50 m2 plaša.
EM dati liecina, ka Latvijā ir 309 000 viena dzīvokļa māju jeb privātmāju, kas veido ievērojamu pārsvaru no kopējā valsts ēku fonda. Viens no mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam vismaz 7500 privātmāju tiktu uzlabota energoefektivitāte.
Atbildot uz deputātu jautājumu par to, kāds ir plānotais finansējums, EM valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš norādīja, ka tie varētu būt 300 000–400 000 eiro.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvis Ainars Balcers uzsvēra, ka EM prezentētās idejas ir labs turpinājums iesāktajam darbam. Hipotekārie kredīti, pateicoties “Altum” programmu atbalstam, ir auguši: pērn kāpums bija 25%. FNA pārstāvis norādīja, ka galvenie šķēršļi kredīta ņemšanai ir zemā pirktspēja un līdzfinansējuma apmērs.
