FOTO: Evija Trifanova, LETA.
21. decembrī stājas spēkā jauni atbalsta programmas noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tie paredz vairākus jaunus nosacījumus. Piemēram, maksimālā iespējamā kapitāla atlaide 50% apmērā tiks piemērota, ja projektā izmantos rūpnieciski ražotus koka konstrukciju siltināšanas paneļus vai izvēlēsies t. s. kvartāla pieeju, projektā piesakot vismaz trīs mājas. Īpašs atbalsts noteikts daudzdzīvokļu māju atjaunošanai Latgales plānošanas reģionā.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 880 “Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” mērķis ir veikt ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā un izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju veidošanos, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Jaunais regulējums izdots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. un 14. punktu.
Latvijā kopš 2007. gada ir pieejams finansējums no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, saskaņā ar kuru tiek īstenotas atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai:
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm Latvijā jāatjauno ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kam nepieciešamas investīcijas vismaz 11 miljardu eiro apmērā.
Ar ES fondu atbalstu līdz 2026. gadam renovēs 1533 ēkas jeb 5,76% no Eiropas Komisijas izvirzītā mērķa.
Jaunā ES fondu projekta plānošanas periodā – no 2021. līdz 2027. gadam – iecerēts atjaunot apmēram 266 daudzdzīvokļu mājas. Programmas kopējais finansējums ir 173 miljoni eiro.
Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ēku, kurās ir vismaz trīs dzīvokļi) atjaunošanai, kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos neatkarīgi no īpašnieku skaita.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne skaidro, ka akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – “Altum”) programmu plānojusi uzsākt 2025. gada martā. Tā ilgs līdz 2029. gada 31. decembrim.
Atbalstu īstenos finanšu instrumenta veidā ar kapitāla atlaidi 40–50% apmērā. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments. Proti, sākotnēji daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanas projektā iecerēto pasākumu veikšanai tiek izsniegts aizdevums vai garantija, bet pēc projekta mērķu sasniegšanas piešķir kapitāla atlaidi, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
“ “Altum” nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu. Projekta pieteicējiem nebūs jādodas uz komercbankām piedāvājuma saņemšanai. Tas tiks nodrošināts no “Altum” puses, piesakoties programmā,” stāsta S. Vancāne. Klienti pēc tam varēs izvērtēt, vai izvēlēties “Altum” vai citu kredītiestādes piedāvājumu.
Dzīvokļu īpašnieki varēs pretendēt uz atbalstu, ja projekta mērķis ir:
Kapitāla atlaidi piemēro cita finansētāja izsniegtajam aizdevumam, kam piesaistīta “Altum” garantija. Tās likme ir 80% no kredītu summas.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 20 gadiem. Maksimālais aizdevuma apmērs projekta īstenošanai ir līdz 3 750 000 eiro.
Atbalstam būs iespējams pieteikties ar t. s. vienkāršoto ēkas energosertifikātu jeb ēkas energosertifikātu, kas tiek sagatavots, pamatojoties tikai uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu (skaitītāju rādījumu datiem).
Minētā dokumenta sagatavošanai, salīdzinot ar līdz šim nepieciešamajiem ēkas energosertifikātiem, ir ievērojami mazākas izmaksas, kā arī tā sagatavošanas laiks ir īsāks, uzsver S. Vancāne. Piesakoties programmai, jāiesniedz izmaksu kopsavilkums.
MK noteikumu 28. punktā noteiktas projekta atbalstāmās darbības, kas ir, piemēram, tehniskās dokumentācijas izstrāde, projekta autoruzraudzība un būvuzraudzība, projekta vadība u. c.
Projekta attiecināmajās izmaksās iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis.
Attiecīgie noteikumi salīdzinājumā ar iepriekšējo māju energoefektivitātes programmu paredz vairākus uzlabojumus.
Maksimālā iespējamā kapitāla atlaide 50% apmērā tiks piešķirta, ja:
vai
Tehnoloģiskais risinājums, kuru plaši pielieto ārvalstīs, tai skaitā Igaunijā, ir rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Ieviešot konkrēto risinājumu, būtiski uzlabosies daudzdzīvokļu māju atjaunošanas temps, jo laiks, ko nepieciešams pavadīt būvlaukumā, būs krietni īsāks, akcentēts anotācijā.
Minētā tehnoloģiskā risinājuma lielākais trūkums ir izmaksas, kas sākotnēji ir augstākas, nekā izmantojot tradicionālos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas paņēmienus. Pašreizējās aplēses liecina, ka rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pielietošana rada aptuveni 30% sadārdzinājuma.
Ņemot vērā, ka piedāvātais tehnoloģiskais risinājums līdz šim nav plaši pielietots daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā un tas ir ievērojami dārgāks, tā veicināšanai ir noteikta kapitāla atlaide 50% apmērā.
Kapitāla atlaidi 50% apmērā piemēros, ja iesniegs pieteikumu par atbalsta saņemšanu un realizēs projektu vismaz trim mājām (notiks t. s. kvartāla atjaunošana).
Kvartāla pieeja palīdzēs kāpināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes tempus un samazināt projektu izmaksas, uzsvērts anotācijā.
MK noteikumu izpratnē ar kvartālu tiek apzīmētas vismaz trīs blakus vai netālu stāvošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tieši blakus vai ar minimālu attālumu starp objektiem, piemēram, starp ēkām atrodas taciņa, pagalms vai stāvvieta, veidojot kopēju kvartāla ansambli).
Mājām, kuras plānots atjaunot, izmantojot kvartāla pieeju, pieteikums jāiesniedz par katru māju atsevišķi, tomēr tas neierobežos veikt kopīgu iepirkumu. Iesniedzot pieteikumu “Altum”, nepieciešams atzīmēt, ka māju atjaunos, izmantojot kvartāla pieeju, un jānorāda, ar kurām mājām projekts tiks īstenots.
Lēmumu par kapitāla atlaides rezervēšanu pieņems, kad būs iesniegti pieteikumi kapitāla atlaides rezervēšanai par visām mājām, kuras iecerēts atjaunot attiecīgajā kvartālā.
Latgales plānošanas reģionā iepriekšējos ES fondu atbalsta periodos ēku renovācijas tempi bijuši ārkārtīgi zemi. 2007.–2013. gada programmā atbalstīti 57 projekti jeb 7% no kopējā skaita. 2014.–2020. gada programmā – 24 projekti jeb 4%. Savukārt Atjaunošanas un noturības mehānisma atbalsta programmā iesniegti seši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pieteikumi, kas ir 4% no kopējā pieteikumu skaita.
Ņemot vērā nelielo atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu Latgalē, jaunajā programmā īpaši nosacījumi noteikti attiecīgā plānošanas reģiona māju atjaunošanai. Paredzēta iespēja pieteikt projektus atsevišķu energoefektivitātes pasākumu finansēšanai, lai sasniegtu 10% primārās enerģijas ietaupījuma.
Latgales plānošanas reģionā atbalsts pieejams arī daļējai renovācijai, piemēram, projektam, kurā veic tikai logu nomaiņu, bēniņu vai pagraba renovāciju, norāda S. Vancāne.
Maksimālā kapitāla atlaide konkrētajiem projektiem noteikta 40% apmērā, t. i., līdz 80 000 eiro. Kopējais paredzētais finansējums – 10 miljoni eiro.
Plašākā mērogā šādu atbalstu nevar noteikt, jo jānodrošina programmā paredzētā 30% primārās enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšana, vēstīts projekta anotācijā.
Lai pretendētu uz “Altum” atbalstu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums.
Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga un ar vienkāršo balsu vairākumu varēja pieņemt lēmumu, tai skaitā par mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēja vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, paredzēts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk kā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulci ar to pašu darba kārtību atkārtoti sasauks mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Līdzīgs risinājums noteikts arī aptaujās.
Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē un aptaujā nepieciešams, lai “par” nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē vai aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
