FOTO: Evija Trifanova, LETA.
21. decembrī stājas spēkā jauni atbalsta programmas noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tie paredz vairākus jaunus nosacījumus. Piemēram, maksimālā iespējamā kapitāla atlaide 50% apmērā paredzēta, ja projektā izmantos rūpnieciski ražotus koka konstrukciju siltināšanas paneļus vai izvēlēsies t. s. kvartāla pieeju, projektā piesakot vismaz trīs mājas. Īpašs atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu māju atjaunošanai Latgales plānošanas reģionā.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 880 “Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās” mērķis ir veikt ieguldījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā un izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju veidošanos, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Jaunais regulējums izdots saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. un 14. punktu.
Latvijā kopš 2007. gada ir pieejams finansējums no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, kuru ietvaros tiek īstenotas atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai:
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, kopumā Latvijā nepieciešams atjaunot ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas prasītu vismaz 11 miljardus eiro lielas investīcijas.
Ar ES fondu atbalstu līdz 2026. gadam tiks renovētas 1533 ēkas jeb 5,76% no Eiropas Komisijas izvirzītā mērķa.
Jaunā ES fondu projekta plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam ir plānots atjaunot ap 266 daudzdzīvokļu mājas. Programmas kopējais finansējums ir 173 miljoni eiro.
Atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ēkas, kurās ir vismaz trīs dzīvokļi), kas ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos neatkarīgi no īpašnieku skaita.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne skaidro, ka programmu akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk “Altum”) paredzējusi sākt 2025. gada martā. Tā ilgs līdz 2029. gada 31. decembrim.
Atbalstu īstenos finanšu instrumenta veidā ar kapitāla atlaidi 40%–50% apmērā. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments – sākotnēji daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanas projektā paredzēto pasākumu veikšanai tiek izsniegts aizdevums vai garantija, bet pēc projekta mērķu sasniegšanas piemēro kapitāla atlaidi, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
“ “Altum” nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu – projekta pieteicējiem pašiem nebūs jādodas uz komercbankām piedāvājuma saņemšanai. Tas tiks nodrošināts no “Altum” puses, piesakoties programmā,” stāsta S. Vancāne. Klienti pēc tam varēs izvērtēt, vai izvēlēties “Altum” vai citu kredītiestādes piedāvājumu.
Dzīvokļu īpašnieki varēs pretendēt uz atbalstu, ja projekta mērķis ir:
Kapitāla atlaidi piemēro cita finansētāja izsniegtajam aizdevumam, kam piesaistīta “Altum” garantija. Garantijas likme ir 80% no kredītu summas.
Sabiedrības “Altum” aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 20 gadiem. Maksimālais aizdevuma apmērs projekta īstenošanai ir līdz 3 750 000 eiro.
Atbalstam varēs pieteikties ar tā saukto “vienkāršoto” ēkas energosertifikātu jeb ēkas energosertifikātu, kas tiek sagatavots, pamatojoties tikai uz izmērītās ēkas energoefektivitātes novērtējumu (jeb skaitītāju rādījumu datiem).
Šāda dokumenta sagatavošanai, salīdzinot ar līdz šim nepieciešamajiem ēkas energosertifikātiem, ir ievērojami mazākas izmaksas, kā arī tā sagatavošanas laiks ir īsāks, uzsver S. Vancāne. Piesakoties programmai, vēl ir jāiesniedz izmaksu kopsavilkums.
MK noteikumu 28. punktā noteiktas projekta atbalstāmās darbības, kas ir, piemēram, tehniskās dokumentācijas izstrāde, projekta autoruzraudzība un būvuzraudzība, projekta vadība u. c.
Projekta attiecināmās izmaksās iekļauj arī pievienotās vērtības nodokli.
Noteikumi, salīdzinot ar iepriekšējo māju energoefektivitātes programmu, paredz vairākus uzlabojumus.
Maksimālā iespējamā kapitāla atlaide 50% apmērā paredzēta, ja:
Tehnoloģiskais risinājums, kuru jau plaši pielieto ārvalstīs, tai skaitā Igaunijā, ir rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Ieviešot šādu risinājumu, būtiski uzlabosies daudzdzīvokļu māju atjaunošanas temps, jo laiks, ko nepieciešams pavadīt būvlaukumā, būs krietni īsāks, norādīts anotācijā.
Šī tehnoloģiskā risinājuma lielākais trūkums ir izmaksas, kas sākotnēji ir augstākas, nekā izmantojot tradicionālos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas paņēmienus. Šī brīža aplēses liecina, ka rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pielietošana rada apmēram 30% sadārdzinājumu.
Ņemot vērā, ka piedāvātais tehnoloģiskais risinājums nav līdz šim plaši pielietots daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā un tas ir krietni dārgāks, tā veicināšanai ir noteikta kapitāla atlaide 50% apmērā.
Kapitāla atlaidi 50% apmērā piemēros, ja iesniegs pieteikumu par atbalsta saņemšanu un realizēs projektu vismaz trīs mājām jeb notiks tā sauktā kvartāla atjaunošana.
Kvartāla pieeja palīdzēs kāpināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes tempus un samazināt projektu izmaksas, uzsvērts anotācijā.
MK noteikumu izpratnē ar kvartālu tiek saprastas vismaz trīs blakus vai netālu stāvošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tieši blakus vai ar minimālu attālumu starp objektiem, piemēram, starp ēkām atrodas taciņa, pagalms vai stāvvieta, veidojot kopēju kvartāla ansambli).
Mājām, kuras plānots atjaunot, izmantojot kvartāla pieeju, pieteikums būs jāiesniedz par katru māju atsevišķi, tomēr tas neierobežos veikt kopīgu iepirkumu. Iesniedzot pieteikumu “Altum”, būs nepieciešams atzīmēt, ka māju atjaunos, izmantojot kvartāla pieeju, un jānorāda, ar kurām mājām kopā projekts tiks īstenots.
Lēmumu par kapitāla atlaides rezervēšanu pieņems, kad būs iesniegti pieteikumi kapitāla atlaides rezervēšanai par visām mājām, ko plānots atjaunot attiecīgā kvartāla ietvaros.
Latgales plānošanas reģionā iepriekšējos ES fondu atbalsta periodos ēku renovācijas tempi bijuši ārkārtīgi zemi. 2007.–2013. gada programmas ietvaros atbalstīti 57 projekti jeb 7% no kopējā skaita. 2014.–2020. gada programmas ietvaros tie bijuši 24 projekti jeb 4%. Savukārt Atjaunošanas un noturības mehānisma atbalsta programmas ietvaros ir iesniegti seši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pieteikumi, kas ir 4% no kopējo pieteikumu skaita.
Ņemot vērā mazo atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu Latgalē, jaunajā programmā īpaši nosacījumi paredzēti tieši šī plānošanas reģiona māju atjaunošanai. Ir noteikta iespēja pieteikt projektus atsevišķu energoefektivitātes pasākumu finansēšanai, lai sasniegtu 10% primārās enerģijas ietaupījumu.
Latgales plānošanas reģionā atbalsts pieejams arī daļējai renovācijai, piemēram, projektam, kura ietvaros veic tikai logu nomaiņu, bēniņu vai pagraba renovāciju, stāsta S. Vancāne.
Maksimālā kapitāla atlaide šādiem projektiem ir noteikta 40% apmērā, t. i., līdz 80 000 eiro. Kopējais paredzētais finansējums – 10 miljoni eiro.
Plašākā mērogā šādu atbalstu paredzēt nevar, jo nepieciešams nodrošināt programmā kopumā noteikto 30% primārās enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu, norādīts projekta anotācijā.
Lai pretendētu uz “Altum” atbalstu, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums.
Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga un ar vienkāršo balsu vairākumu varēja pieņemt lēmumu, tostarp par mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēja vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, paredzēts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās.
Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē un aptaujā nepieciešams, lai “par” nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē vai aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
