Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21 9. un 10. punktā ir noteikts, ka stāvu skaitā ieskaita visus izmantojamos virszemes stāvus, tai skaitā cokola, mansarda, tehnisko un jumta stāvu, bet stāvu skaitā neieskaita antresolstāvu, galeriju, tehnoloģisko platformu, pagrabstāvu, bēniņus, tehniskās izbūves, piemēram, ventilācijas kameras, kāpņu telpu izejas uz jumtu. Ja tehniskais stāvs ir zemāks par 1,6 metriem (no grīdas līdz griestiem), tad to neieskaita pilno stāvu skaitā. 

Šajā būvnormatīvā LBN 200-21 ir ietvertas definīcijas,  piemēram: 

• stāvs ir pilnvērtīga ēkas daļa starp grīdu un griestiem. To augstumu mēra no vienas grīdas virsmas līdz nākamā stāva grīdai virs tās. Ja tas ir pēdējais stāvs, tad augstumu nosaka līdz griestiem vai jumta konstrukcijas apakšējai virsmai; 
• mansarda stāvs ir telpas, kas izbūvētas bēniņu zonā – starp jumta slīpajām plaknēm, ārsienām un pēdējā stāva pārsegumu. Tās nav parasti bēniņi, bet gan ar apdari izbūvētas telpas, kam piešķirts konkrēts lietošanas veids (piemēram, guļamistaba, darbnīca vai bērnu istaba); 
• bēniņi ir telpa vai telpas bez iekšējās apdares starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu; 
• antresolstāvs ir īpaša situācija, kad viena stāva telpa sadalīta divos līmeņos – apakšējā un nelielā augšējā platformā –, kas neaizņem vairāk kā pusi no apakšējās daļas platības. To var iedomāties kā pusstāvu vai papildus izbūvētu laukumu lielākā telpā. 

Ieteicams BIS vietnē iepazīties arī ar skaidrojumu “Ēkas stāvi” un vizuālajiem piemēriem.  

Tādējādi, ja ēkai ir izbūvēts mansarda stāvs, tad to ieskaita ēkas stāvu skaitā. Lai ēku nodotu ekspluatācijā, tai jāatbilst būvprojektā ietvertajiem risinājumiem, tai skaitā paredzētajam stāvu skaitam. Ja būvdarbi ir veikti ar atkāpēm no būvvaldē saskaņotā būvprojekta, tad jāizstrādā izmaiņu būvprojekts.