Stājas spēkā norma, kas ļaus dzīvokļu īpašnieku mazākumam pieņemt lēmumus atkārtotā kopsapulcē

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar likumprojektu paredzēts aizsargāt tos dzīvokļu īpašniekus, kuri aktīvi piedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un vairākuma bezdarbības dēļ nespēj pieņemt ēkas uzturēšanai svarīgus lēmumus.

Lemj trijos veidos

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
• nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
• citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Atkārtota sapulce

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts: ja sākotnējā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lemttiesīga, tad to var sasaukt atkārtoti.

Atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce būs uzskatāma par lemttiesīgu, ja tā atbildīs visiem šādiem noteikumiem:

• šā likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, tostarp kopsapulce, kas sasaukta, izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ;
• atkārtota kopsapulce sasaukta ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces;
• atkārtotas kopsapulces darba kārtībā ietver tikai tādu jautājumu, kas atbilst šā likuma 17. panta desmitās daļas noteikumiem un kas bijis iekļauts sākotnējās kopsapulces darba kārtībā;
• atkārtotas kopsapulces dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē nepieciešams, lai “par” nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

Atkārtotā kopsapulcē pieņemts dzīvokļu īpašnieku lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā paziņošanas dienas, ja šajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība no jauna sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā par attiecīgo jautājumu nav lēmusi citādi.

Likuma 17. pants papildināts ar desmito daļu, nosakot, ka dzīvokļu īpašnieku kopība atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits nekā vienkāršs no visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem saņemto balsu vairākums.

Attiecas arī uz aptaujām

Mainot likuma 20.² pantu, identiski noteikumi paredzēti gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki lēmumus pieņems aptaujas veidā.

Ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nebūs snieguši atbildi, tad mēneša laikā varēs organizēt atkārtotu aptauju, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai vajadzēs atbildi no vairāk nekā vienas trešdaļas visu dzīvokļu īpašnieku un “par” balsojumu no vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku, kuri noteiktajā termiņā snieguši atbildi.

Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nebūs sniedzis rakstveida atbildi, tad tiks uzskatīts, ka viņš ir balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

Jāsniedz kontaktinformācija

Papildinot likuma 10. panta pirmo daļu ar 11.¹ punktu, noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir iesniegt aktuālu kontaktinformāciju, kas nepieciešama saziņai ar pārvaldnieku, kā arī ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu saistītu uzaicinājumu un paziņojumu saņemšanai.

Dzīvokļa īpašniekam jānorāda Būvniecības informācijas sistēmā vai jāiesniedz pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu, šāda aktuāla kontaktinformācija:

• tālruņa numurs;
• elektroniskā pasta adrese;
• korespondences adrese, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses.

Ja dzīvokļa īpašnieks nav norādījis vai iesniedzis elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, tad par adresi saziņai ar pārvaldnieku tiek uzskatīta dzīvokļa īpašuma adrese.

Izmantojamie saziņas līdzekļi

Papildinot likumu ar 20.³ pantu, noteikti dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā izmantojamie saziņas līdzekļi. Tie ir elektroniskais pasts un oficiālā elektroniskā adrese, ja dzīvokļa īpašnieks tādu ir izveidojis.

Savukārt 20.⁴ pants noteic, ka Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, izmantojot tās funkcionalitāti, nodrošina pārvaldniekam vai dzīvokļa īpašniekam informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopībā ietilpstošā dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

Plašāk par tēmu >>

• Pieņemti likuma grozījumi, lai iekustinātu “guļošo” dzīvokļu īpašnieku vairākumu