Grozījumi noteic, ka arī uzņēmumiem, kas pārdod degvielu un kurināmo, piemēram, degvielas stacijām, siltumapgādes uzņēmumiem, kā arī transporta nozarei, būs jākļūst par Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) dalībniekiem.
ETS ir galvenais instruments cīņā pret klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, un tā darbojas pēc principa "maksā piesārņotājs". Sistēma nosaka kopējo emisiju daudzumu, ko drīkst izlaist uzņēmumi noteiktās nozarēs, un šis daudzums katru gadu pakāpeniski samazinās. Katram uzņēmumam tiek piešķirts konkrēts bezmaksas skaits emisijas kvotu – viena kvota atļauj emitēt vienu tonnu CO₂ izmešu. Uzņēmumi, kas emitē mazāk nekā piešķirtās kvotas, var pārdot kvotu pārpalikumu uzņēmumiem, kuri pārsniedz limitu vai uzkrāt tās nākamajiem gadiem. Līdz šim šīs prasības attiecās uz lieliem piesārņotājiem – uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē, energoietilpīgu rūpniecību un aviāciju.
Izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu emisiju samazināšanu ēku sektorā, autotransporta un citās nozarēs, un tam paredzēts izveidot atsevišķu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS 2). To plānots ieviest no 2027.gada visā Eiropas Savienībā vienlaikus. Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvijas tiesību aktos pārņemtu attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas.
Grozījumi precizē un papildina esošo ETS regulējumu aviācijai un lielajiem piesārņotājiem, tostarp jaunus nosacījumus bezmaksas kvotu saņemšanai, iespējas papildu kvotu saņemšanai un nosacījumus iekārtu izslēgšanai no ETS, kā arī paplašina sistēmas darbību uz kuģošanas kompānijām.
Tāpat likumā ietvertas prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvi un to ieviešanas programmas, kā arī citi jautājumi, tostarp ūdeņraža ražošanai.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
