Dzīvoju Dienvidkurzemes novadā, Grobiņas pagastā. Mūsu daudzdzīvokļu ēkā vairāk nekā puse dzīvokļu pieder pašvaldībai. Diemžēl dažiem dzīvokļiem ir uzkrāti būtiski komunālo maksājumu parādi: vairāku tūkstošu eiro apmērā. Saskaņā ar “Grobiņas namservisa” sniegto informāciju šie parādi var liegt mājai iespēju saņemt kredītu nepieciešamajiem remontdarbiem. Šobrīd dzīvokļu īpašnieki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem: parādi netiek segti, un pašvaldība turpina izmitināt īrniekus, kuri neveic maksājumus, tādējādi palielinot kopējo parāda apjomu. Ēkai steidzami vajadzīga jumta nomaiņa, jo katra lietus laikā tiek applūdināti dzīvokļi, ne tikai radot materiālus zaudējumus, bet arī apdraudot iedzīvotāju veselību un drošību. Kāda ir pašvaldības juridiskā atbildība par tai piederošajiem dzīvokļiem, kuros uzkrāti komunālo maksājumu parādi, ja īrnieki tos nesedz? Vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt pašvaldībai segt parādus, kas kavē mājas iespēju saņemt kredītu steidzamiem remontdarbiem (piemēram, jumta nomaiņai)? Vai pašvaldībai ir pienākums izvērtēt īrnieku maksātspēju pirms viņu izmitināšanas savos īpašumos, lai nerastos atkārtoti parādi? Kādas ir dzīvokļu īpašnieku iespējas juridiski ietekmēt pašvaldības rīcību, ja tās īrnieki sistemātiski neveic maksājumus un apdraud mājas finansiālo stabilitāti? Vai pašvaldībai, kurai pieder vairāk nekā puse dzīvokļu ēkā, ir pienākums aktīvi iesaistīties mājas pārvaldībā un nodrošināt tās tehnisko stāvokli?
Ja pašvaldība ir dzīvokļa īpašniece, tad tai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantam ir tādi paši pienākumi kā jebkuram citam dzīvokļa īpašniekam.
Pašvaldībai piederošo dzīvokļu parāda piedziņa visbiežāk tiek īstenota ar mājas pārvaldnieka starpniecību (skat. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantu), tādējādi piedziņa tiek vērsta nevis pret pašvaldību kā īpašnieku, bet gan pret īrnieku.
Vairāk par šo tēmu var uzzināt LV portāla e-konsultācijā Ja par pašvaldības dzīvokli nav nomaksāti parādi.
Pašvaldības ir tiesīgas izīrēt savas dzīvojamās telpas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām atbilstoši likuma 13., 14. pantam, ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumus. Ņemot vērā minēto, pašvaldības dzīvokļi ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātajiem. Vienlaikus pašvaldības savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.
Īrniekiem, kuriem iepriekš ir izveidojušās parādsaistības par komunālajiem maksājumiem, bet kuri atbilst likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajai kategorijai, ir tiesības atkārtoti prasīt pašvaldības palīdzību dzīvesvietas jautājuma risināšanā, tomēr tas neatceļ īrnieka pienākumu atmaksāt parādu.
Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumus par pārvaldnieka nomaiņu, uzkrājumu fondu, dzīvojamās mājas remontiem. Ja pašvaldībai pieder dzīvokļi, tad tā ir tikai viena no balsīm kopībā, tomēr, ja pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% dzīvokļu, tad tai ir izšķirīga ietekme uz kopības lēmumiem. Ņemot vērā situācijas, kad vairākums īpašnieku neiesaistās lēmumu pieņemšanā, ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā dzīvokļu īpašnieku mazākumam tiek paredzētas būtiskas pilnvaras atkārtotas kopsapulces gadījumā lemt par mājas pārvaldīšanas jautājumiem.
Līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, pārvaldīšanu nodrošina pašvaldības izvēlēts pārvaldnieks atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Noslēdzot dzīvokļu privatizācijas procesu, Saeima noteikusi beigu termiņu, kad visām daudzdzīvokļu mājām jāpārņem pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības. Šis beigu termiņš ir 2026. gada 1. janvāris.
No 2026. gada 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pienākuma pārvaldīt mājas, kuras pieder citām personām.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums noteic, ka līdz 2026. gada 1. janvārim visiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri to vēl nav izdarījuši, ir jāpārņem savas mājas apsaimniekošana no pašvaldības. Vairāk par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšanu lasiet e-konsultācijā šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
