Ņemot vērā, ka jautājumā nav norādīta konkrēta pašvaldība, iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi. Proti, pašvaldības ir tiesīgas izīrēt tām piederošas dzīvojamās telpas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām (skat. 13., 14. pantu), ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumus. Tas nozīmē, ka pašvaldības dzīvokļi ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātajiem. Vienlaikus pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu. 

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. Tāpat katrā pašvaldībā tiek izveidots palīdzības reģistrs, kurā ir personas, kas vēlas un ir tiesīgas saņemt palīdzību. 

Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja: 

1. sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai; 
2. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai; 
3. tā nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem; 
4. tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu. 

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7. panta piektā daļa noteic, ka pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību (pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana), ja: 

1. piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu; 
2. piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli; 
3. ja personas īpašumā ir likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa. 

7. panta sestā daļa arī paredz, ka pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var paredzēt vēl citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus. 

Vienlaikus likuma “Par palīdzību dzīvokļā jautājumu risināšanā” 14. panta devītā daļa noteic: ja dzīvojamās telpas īres līgums ar personu tiek izbeigts, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantu (dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksas dēļ), un ja īrnieks atbilst kādai no minētā panta pirmās daļas 1. punktā norādītajām personu kategorijām, kā arī vēršas pašvaldībā ar iesniegumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, pašvaldība samērīgā laika periodā pēc tam, kad persona reģistrēta attiecīgajā palīdzības reģistrā, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. 

No minētā izriet, ka arī iedzīvotājiem, kuriem ir iepriekš izveidojušās parādsaistības, bet kuri atbilst likumā noteiktajai kategorijai, ir tiesības atkārtoti prasīt pašvaldības palīdzību dzīvesvietas jautājuma risināšanā, tomēr tas neatceļ pienākumu atmaksāt parādu. 

Pašvaldībai piederošo dzīvokļu parāda piedziņa visbiežāk tiek īstenota ar mājas pārvaldnieka starpniecību (skat. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantu), tādējādi piedziņa tiek vērsta nevis pret pašvaldību kā īpašnieku, bet pret īrnieku. 

Piemēram, Rīgas pašvaldībā skaidro: 

• ja dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad saskaņā ar starp Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu (departaments) un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” noslēgto pilnvarojuma līgumu par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu (pārvaldīšanas līgums), departaments ir pilnvarojis pārvaldnieku pārstāvēt pašvaldību valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, tajā skaitā: 

1. brīdināt īrniekus par prasības celšanu tiesā par parādu, tiesisko attiecību izbeigšanu (īres līguma izbeigšanu) un izlikšanu no dzīvojamajām telpām, ja īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, maksājumi nav veikti trīs mēnešu ilgā laika posmā; 
2. trīs mēnešu laikā pēc pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas celt prasības tiesā par tiesisko attiecību izbeigšanu un īrnieku izlikšanu) likumā noteiktajā kārtībā, vienlaicīgi pieprasot zaudējumu vai parāda piedziņu no tiem; 
3. īrnieka izlikšanas gadījumā pārvaldniekam divu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma likumīgā spēkā stāšanās jāorganizē tā izpilde, nododot izpildrakstu par tiesas nolēmuma izpildi zvērinātam tiesu izpildītājam; 

• ja dzīvojamajā mājā, kuras pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašniekiem, atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoši dzīvokļi, tad pārraudzību pār šiem dzīvokļiem nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Neprivatizētās daļas pārstāvības nodaļa (nodaļa), kura dzīvojamās mājas pārvaldniekam regulāri lūdz informēt nodaļu par īrnieka maksājumu disciplīnu, atsūtot uz e-pastu kārtējo ikmēneša rēķinu. Nemaksāšanas gadījumā tiek sūtīts brīdinājums un veiktas citas procesuālās darbības, lai nepieļautu parāda pieaugumu, tajā skaitā prasības pieteikuma iesniegšana tiesai un īrnieka izlikšana no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu. 

Rīgas pašvaldības pārstāvis arī aicina katrā situācijā, kad īrnieks pārkāpj vispārpieņemtās uzvedības normas, tādējādi traucējot pārējiem mājas iemītniekiem, zvanīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai, lai, pēc tam izprasot pārkāpuma protokolu, to varētu izmantot kā pārkāpuma pierādījumu tiesā. 

Taču būtiski uzsvērt, ka personas no dzīvojamajām telpām pašvaldība nevar izlikt patvaļīgi, proti, tas ir iespējams tikai uz tiesas sprieduma pamata.  

Savukārt, atbildot uz iepriekš uzdotu līdzīgu jautājumu, zvērināts advokāts Gundars Lācis ir skaidrojis: “(..) Ja Rīgas dome ir panākusi tiesā spriedumu par parāda piedziņu, tad attiecīgo parādu piedzen no bijušā īrnieka parastā kārtībā. Tas, vai parādu var vai nevar piedzīt no parādnieka, nevar pasliktināt pārējo mājas kopīpašnieku (ja tādi ir) stāvokli. Rīgas domei kā dzīvokļa īpašniekam patstāvīgi jānorēķinās ar apsaimniekotāju par mājas uzturēšanas izmaksām. Pārējie mājas kopīpašnieki nevar kļūt finansiāli līdzatbildīgi situācijā, kad Rīgas dome patstāvīgi izvēlas īrniekus, kuri nav spējīgi samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Rīgas domes īrnieku radītie parādi šajā gadījumā jāapmaksā īpašniekam – Rīgas domei – un tos “nevar pārlikt” pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem.  

Ja visa māja ir Rīgas domes īpašums un arī pārējiem iedzīvotājiem dzīvokļi tiek izīrēti, tad arī īrnieki pārējos dzīvokļos atbild tikai par finanšu saistībām, kas ir noteiktas viņu īres līgumos. Ja kāda dzīvokļa parāda dēļ citiem konkrētās mājas dzīvokļiem netiek sniegti komunālie pakalpojumi, tad par situāciju atbildīga ir Rīgas dome kā īpašnieks. Īres līgumos izīrētājs parasti apņemas nodrošināt īrnieku ar visiem komunālajiem pakalpojumiem, ja īrnieks pilda savas īres līguma saistības. Ja bijušo īrnieku parādus pievieno citu īrnieku kārtējiem rēķiniem, tad attiecīgā īrnieka parāda summas nav jāmaksā. Ja jūs jau esat samaksājis kādu no bijušo īrnieku parāda summām, tad ar nosacījumu, ka īres līgumā tas nav paredzēts, to var piedzīt no Rīgas domes kā dzīvokļa īpašnieka, kas radījis mājai parādu (..).” 

Neskaidrību gadījumā ieteicams vērsties konkrētajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas dzīvojamā māja. 

Uzzini vairāk LV portālā: 

• Parādus “nevar pārlikt” pārējiem dzīvokļu īpašniekiem 
• Par problēmām ar kaimiņu var informēt arī dzīvojamās mājas pārvaldnieku 
• Grozīs likumu, lai dzīvokļu īpašnieku kopība varētu atvērt kontu kredītiestādē un saņemt aizdevumu 
• Princips “parāds seko dzīvoklim”: no janvāra jaunajiem īpašniekiem atbildība arī par iepriekš nenomaksātajiem rēķiniem