Sveiki! Mūsu daudzdzīvokļu mājā ir īpaši problemātisks kaimiņš. Ikdienā viņš lieto alkoholu un narkotikas, pie viņa regulāri uz īsu brīdi ierodas sveši cilvēki, kuriem ir zināms kāpņu telpas durvju kods. Gan dienā, gan naktī skaļi tiek atskaņota mūzika, nereti kliedz, dauza durvis un uzvedas agresīvi. Kaimiņš uz sarunām neatsaucas, durvis neatver. Viņš nesaprot vai neizmanto valsts valodu. Ir aizdomas, ka dzīvoklī notiek fiziska vardarbība pret sievieti. Vakar tika izsaukta policija, jo sieviete kliedza, ka viņai sāp, bet vīrietis kliedza, ka nositīs. Policija tiek saukta vismaz reizi nedēļā, taču situācija nemainās. Tāpat ir nodarīti mantiski zaudējumi – appludināta apakšējā dzīvokļa virtuve un vannas istaba, bet, tā kā ar kaimiņu nav iespējama saruna, lieta nav atrisināta. Kā pareizi un efektīvi rīkoties šādā situācijā? Vai informācija papildus būtu jānodod arī nama apsaimniekotājam? Vai ir citas institūcijas, pie kurām var vērsties, ja ikdiena šādos apstākļos kļūst nepanesama? Mēs, pārējie iedzīvotāji, nespējam sadzīvot ar tādu dzīvesveidu, turklāt jūtamies apdraudēti un izsmelti. Būšu pateicīga par ieteikumiem un iespējām, kā uzlabot situāciju.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktu dzīvokļu īpašnieku ekskluzīvā kompetencē ir noteikt kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas lietošanas kārtību dzīvokļu īpašnieku starpā.
Praksē tas parasti ir pārvaldīšanas līguma pielikums, kas noteic dzīvojamās mājas koplietošanas telpu un piegulošās teritorijas lietošanas kārtību, tai skaitā remontdarbu veikšanas laiku, pienākumu savest kārtībā kāpņutelpu pēc remontdarbiem, telpaugu, velosipēdu, bērnu ratiņu novietošanas iespējas, transportlīdzekļu novietošanas kārtību, atkritumu apsaimniekošanas kārtību, trokšņošanu, durvju koda nodošanas aizliegumu trešajām personām u. tml. Šajos noteikumos tiek noteikta persona, kura var kontrolēt pārkāpumus (parasti tas ir pārvaldnieks), kā arī sastādīt pārkāpumu fiksēšanas aktu, piemērojot līgumsodu par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem, tāpat arī līgumsoda pārsūdzības kārtība. Attiecībā uz trokšņošanu pēc plkst. 22.00 parasti soda sankcija ir “brīdinājums”, tomēr par atkārtotiem pārkāpumiem, visticamāk, tiktu piemērots līgumsods.
Manuprāt, ņemot vērā aprakstīto situāciju, iekšējās kārtības noteikumu ieviešana un piemērošana diez vai būs efektīva, jo īpašnieks sodus visdrīzāk nemaksās un būs nepieciešama to piedziņa. Sistemātiska policijas iesaiste situācijas risināšanā, iespējams, būs efektīvāks risinājums. Tomēr kaimiņa personības iezīmes var mainīt tikai viņš pats, nevis pārējie dzīvokļu īpašnieki. Tāpat var vērsties pie pārvaldnieka, lai noskaidrotu, vai konkrētais dzīvokļa īpašnieks ir izpildījis Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos pienākumus veikt savlaicīgus norēķinus par sev piederošo dzīvokli. Jebkurā gadījumā par minēto problēmu un tās risinājumu noteikti var runāt ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku.
Attiecībā uz zaudējumu nodarīšanu sākotnēji jākonstatē, vai tie ir radušies kaimiņa darbības vai bezdarbības rezultātā. Visticamāk, pārvaldnieks ir veicis apsekošanu un sagatavojis aktus gan nopludinātajā dzīvoklī, gan kaimiņa dzīvoklī (ja noplūde radusies no šī dzīvokļa īpašuma). Iepazīstoties ar aktu saturu, var secināt, vai kaimiņš ir atbildīgs par noplūdi un zaudējumu radīšanu. Gadījumā, ja ir konstatējama kaimiņa vaina un zaudējumu atlīdzināšana labprātīgi netiek veikta, tad iespējams vērsties tiesā ar attiecīgu prasību par zaudējumu piedziņu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajai daļai un Civillikumam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
