2026. gada 29. maijā stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Ar grozījumiem likuma 24. panta otrā daļa tagad paredz, ka pretlikumīgus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus tiesā var apstrīdēt jebkurā laikā, bez iepriekš noteiktā trīs mēnešu vai viena gada noilguma. Vai minētajai normai tās jaunajā redakcijā ir atpakaļvērsts spēks un šobrīd ir radies tiesisks pamats apstrīdēt, piemēram, pirms septiņiem gadiem pieņemtu, iespējams, prettiesisku dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu?
Kā LV portālam ir skaidrojusi Ekonomikas ministrija, ar minētajiem grozījumiem Dzīvokļu īpašuma likumā (turpmāk – grozījumi) tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var apstrīdēt kopības lēmumu, ceļot prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Vienlaikus ar grozījumiem ir kodificēta Senāta judikatūra, kas paredz, ka ir nošķirami apstrīdami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi no absolūti spēkā neesošiem lēmumiem. Tādi kopības lēmumi, kuri ir pretrunā imperatīvajām jeb pavēlošajām likuma normām, ir absolūti spēkā neesoši, proti, spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža (skat. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-53/2023 9.1. punktu). Līdz ar to atbilstoši grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā gadījumos, kad lēmums ir absolūti spēkā neesošs, dzīvokļa īpašnieks var prasīt tiesai tā atzīšanu par spēkā neesošu jebkurā laikā. Iecerēts, ka šāda tieša norāde likumā sekmēs dzīvokļu īpašnieku labāku izpratni par iespējām efektīvi aizsargāt savas tiesības gadījumos, kad kopības lēmums ir pretrunā likuma imperatīvajām normām.
Papildus svarīgi uzsvērt: ar grozījumiem likumā skaidri ierakstīts, ka prasības, ar kurām tiek apstrīdēti dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi vai arī tiek prasīta to atzīšana par absolūti spēkā neesošiem, ceļamas pret dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir balsojuši “par” attiecīgā lēmuma pieņemšanā. Vienlaikus ar pārejas noteikumiem ir noteikts, ka tās prasības, kuras iesniegtas līdz dienai, kad stājās spēkā konkrētie likuma grozījumi, tiesa turpina izskatīt attiecībā uz tiem atbildētājiem, pret kuriem prasība celta.
Savukārt zvērināta advokāte Ieva Keterliņa norāda: “Dzīvokļa īpašuma likuma 24. panta otrā daļa paredz, ka “prasību, ar kuru dzīvokļa īpašnieks apstrīd lēmuma spēkā esību, var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad dzīvokļa īpašnieks uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja lēmums ir pretējs likumam, dzīvokļa īpašnieks jebkurā laikā var prasīt, lai tiesa to atzīst par spēkā neesošu”.
Ar 2026. gada 29. maija grozījumiem ir precizēta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas un atzīšanas par spēkā neesošiem kārtība (Dzīvokļa īpašuma likuma 24. pants (iepriekš regulēja Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa)). Paredzēts, ka prasības celšanas triju mēnešu noilgums neattiecas uz situācijām, kad kopības lēmums ir pretējs likumam.
Tas nozīmē – grozījumu rezultātā Dzīvokļa īpašuma likumā ir iestrādāta Senāta judikatūrā paustā atziņa, ka jānošķir apstrīdami un absolūti spēkā neesoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi. Absolūti spēkā neesošs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums nav jāpiemēro, līdz ar to jebkurā laikā dzīvokļa īpašnieks var prasīt, lai tiesa to atzīst par spēkā neesošu, īpaši gadījumos, kad šāds lēmums tiek piemērots.
Ar absolūti spēkā neesošiem lēmumiem saprotami tādi lēmumi, kuri ir pretrunā imperatīvajām likuma normām, un attiecīgi tie ir spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža. Turklāt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma kā tiesiska darījuma absolūta spēkā neesamība tiesai jāņem vērā pēc savas iniciatīvas (ex officio), proti, neatkarīgi no tā, vai uz to norāda lietas dalībnieki (plašāk skat. 08.08.2025. Senāta sprieduma lietā Nr. SKC-7/2025 10.1. punktu un tajā norādīto judikatūru). Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks arī iebildumu veidā var norādīt uz lēmuma absolūtu spēkā neesamību gadījumos, kad pret viņu jau ir celta prasība, kurā ietverts prasījums, kas balstīts uz kopības lēmumu, kurš ir pretējs likumā noteiktajam.”
Ja ir kādas neskaidrības, tad ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
