Dzīvojam Jēkabpils novadā. Jautājums par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Daudzdzīvokļu māja iepriekš piederēja paju sabiedrībai. 2020. gadā tā ir ierakstīta zemesgrāmatā, pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos. Vairākums dzīvokļu īpašnieku nevēlas maksāt par apsaimniekošanu un paši nepieņems lēmumu nodot pārvaldīšanas tiesības apsaimniekotājam, bet māja ir jāremontē. Mājai līdz šim nav bijis pārvaldnieka. Vai pašvaldībai ir pienākums katrai mājai noteikt apsaimniekotāju un nodot apsaimniekotājam pārvaldīšanas tiesības?
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus dzīvojamajās mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas (nav noslēgts pārvaldīšanas līgums), pašvaldības veic visas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā ietvertās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kā arī darbojas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā noteiktajās robežās.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.
Pašlaik, noslēdzot dzīvokļu privatizācijas procesu, Saeima noteikusi beigu termiņu, kad visām daudzdzīvokļu mājām jāpārņem pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības. Šis beigu termiņš ir 2026. gada 1. janvāris.
Šādu lēmumu Saeima pieņēma, pieņemot Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, kas stājās spēkā 2025. gada 1. maijā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta pirmo daļu, ja dzīvokļu īpašumu īpašnieki nav pārņēmuši privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība (persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības) Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīko dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Ja šā panta pirmajā daļā minētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Pārvaldīšanas līguma projekts pievienojams šā panta pirmajā daļā minētajam uzaicinājumam pieņemt kopības lēmumu, un tajā paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas.
Puses ir tiesīgas vienpusēji izbeigt saskaņā ar šā panta otro daļu noslēgto pārvaldīšanas līgumu. No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu.
Persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības, pirms dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā informē dzīvokļu īpašnieku kopību par tās tiesībām izvēlēties citu pārvaldnieku vai dibināt biedrību dzīvojamās mājas pārvaldīšanai.
Pārvaldīšanas tiesību pārņemšana ir obligāta, un to nosaka Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums. Likums paredz, ka pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības jānodod dzīvokļu īpašnieku kopībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!