Tēvs kooperatīvā uzcēla garāžu. Pēc tēva nāves viņa sieva (mana māte) īpašumu nepārreģistrēja. Garāžu lietot pieteicās meita. Kooperatīvam nebija pretenziju, ka tikai maksā dalības maksu. Meita kooperatīvam dalības maksu maksāja pāris gadu. Nomira māte. Meita turpmāk kooperatīvam dalības maksu nemaksāja, garāžai kā mantiniece nepieteicās un to nelietoja. Meita uzrakstīja un iesniedza pašvaldībai vēstuli, ka garāžu nelietos. Tas bija pirms 15 gadiem. Kooperatīvs bankrotēja. Tagad meita saņēma no “Valsts nekustamie īpašumi” prasību par zemes nomas maksu par 10 gadiem. Vienu no vēstulēm, kas nosūtīta uz meitas vēsturisko, nevis aktuālo adresi, meita saņēma nejauši. Kāds šajā situācijā ir meitas statuss? Vai viņa ir uzskatāma par garāžas īpašnieku, kaut arī nav pieteikusies īpašumam kā mantiniece un tas vēl joprojām ir reģistrēts uz mirušā tēva vārda? Vai viņai ir jāmaksā par zemes nomu? Vai “Valsts nekustamie īpašumi” vēstulēm ir juridisks spēks, ja tās personai tiek sūtītas uz vēsturisko adresi, nevis reāli uzrādīto? Paldies!
Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 876. pantam lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.
Piemēri, kad persona kļūst par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju:
Ņemot vērā jautājumā sniegto informāciju, pirmšķietami secināms, ka nekustamais īpašums (garāža) var tikt uzskatīts par bezmantinieka mantu. Saskaņā ar Civillikuma 416. panta pirmo daļu, ja pēc mantojuma atstājēja nāves nav mantinieku vai šie mantinieki likumiskā termiņā nav ieradušies vai nav pierādījuši mantisko tiesību, manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.
Īpašums kļūst par bezmantinieka mantu un pēc noteiktas procedūras tiek pārņemts valsts īpašumā.
Vairāk informācijas pieejams LV portāla publikācijā “Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu” vai tiesu praksē mantojuma lietās.
Aprakstītajā situācijā, iespējams, zemesgabals bija tēva lietojumā, līdz ar to šādas tiesiskās attiecības starp zemes un būves īpašnieku regulēja piespiedu noma atbilstoši likumam “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
Piespiedu nomas tiesiskās attiecības rodas uz likuma pamata no īpašuma tiesiskā valdījuma iegūšanas brīža un pastāv neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstveida vienošanās.
Tādējādi garāžas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums maksāt par zemes lietošanu nomas maksu.
Zemesgabala nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”.
Atbilstoši noteikumu 8.2 punktam par apbūvēta zemesgabala likumisko lietošanu publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals, būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu atbilstoši šo noteikumu 9. punktam, kā arī var izmantot likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredzētās tiesības rakstveidā vienoties ar zemesgabala lietotāju par lietošanas maksas apmēru.
Ņemot vērā minēto, aicinu jūs sazināties ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Ja sabiedrība nosūta dokumentu uz personas vēsturisko adresi, nevis deklarēto vai faktisko dzīvesvietu, dokumenta saņemšana var būt apšaubāma, jo normatīvais regulējums paredz, ka paziņojums ir spēkā tikai tad, ja tas nodots adresātam vai citai pilnvarotai personai tādā veidā, ka persona tiek pienācīgi informēta.
Nozīmīgs ir adresāta pienākums līdzdarboties dokumentu saņemšanā, proti, būt sasniedzamam adresē, kas iestādei norādīta, un saņemt dokumentus vai sniegt informāciju par adreses maiņu.
Ikvienam Latvijas pilsonim un nepilsonim ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pants.
Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
